Valsts valodas zināšanu atvieglojumus rosina piešķirt tikai profesoriem

TVNET/LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Zane Bitere / LETA

Atkārtoti vērtējot priekšlikumu par valsts valodas zināšanu atvieglojumiem akadēmiskajam personālam, Izglītības un zinātnes ministrija rosinās tādus piešķirt tikai profesoriem.

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) norādīja, ka valsts valodas zināšanu prasību mīkstināšana varētu tikt attiecināta tikai uz profesora amatu. «Augstskolai ir ļoti svarīgi radīt vilkmi un interesi par savām studiju programmām, un augstskolas studiju programma ir tik laba, cik laba ir tās profesūra,» uzsvēra ministrs.

Viņš uzskata, ka ir pamats dot atvieglojumu valsts valodas ziņā starptautiski pazīstamiem profesoriem, kas izrāda interesi par darbu Latvijas augstskolās. «Taču ne jau asistenta, lektora, docenta vai asociētā profesora amatam. Ir jādod iespējas arī vietējiem esošajiem vai topošajiem augstskolu pasniedzējiem strādāt augstskolā un nodrošināt karjeras attīstību,» piebilda Šadurskis.

Ņemot vērā minēto priekšlikumu, Saeimas Izglītības, kultūras un izglītības komisija ir noraidījusi bijušās Saeimas deputātes Ilzes Viņķeles («Par!») rosinājumu likumā noteikt, ka akadēmiskajos amatos ievēlētajam personālam pirmajos divos gados pēc ievēlēšanas nav piemērojama prasība zināt valsts valodu augstākajā līmenī. Tāpat atbalstu neguva priekšlikums likumā noteikt tiesības augstskolām izvēlēties studiju programmu īstenošanas valodu. Politiķe aģentūrai LETA iepriekš skaidroja, ka priekšlikumu mērķis bija veicināt Latvijas augstākās izglītības konkurētspēju.

Viņķele tāpat rosinājusi no likuma svītrot normu, ka valsts dibināto augstskolu studiju programmas notiek valsts valodā, kā arī šajā normā noteiktos izņēmumus svešvalodu lietošanai. Arī šī ideja nesaņēma komisijas atbalstu.

Šādas izmaiņas ir nepieciešams apstākļos, kad strauji sarūk Latvijas augstskolās studējošo skaits, un visas vietas nav iespējams aizpildīt arī ar budžeta vietu palīdzību, iepriekš skaidroja Viņķele. Tāpēc nepieciešams veicināt Latvijas augstskolu konkurētspēju par ārvalstu studentiem. Reizē komisija atbalstījusi eksdeputātes priekšlikumu likumā noteikt, ka augstskolām savā darbībā ir jāattīsta valsts valoda.

Viņķeles pārstāvētā partija «Kustība «Par!«» izglītības ministram Šadurskim pārmet iestāšanos pret priekšlikumu, kas vēlētam akadēmiskajam personālam latviešu valodas apguvei noteiktu divu gadu pārejas periodu. Ministra nostājas dēļ mazināšoties arī Latvijas augstskolu konkurētspēja pasaules augstākās izglītības tirgū.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu