Lielāko daļa sūdzību par Latviju Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) nepieņem izskatīšanai, intervijā telekanāla LNT raidījumam «900 sekundes» teica Latvijas pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Kristīne Līce.
Latvija pēc ECT spriedumiem 21 gada laikā samaksājusi vairāk nekā € 2 miljonus
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņa uzsvēra, ka katru gadu ECT tiek iesniegtas ap 300 sūdzības, bet, piemēram, pērn komentāri no valdības pieprasīti par aptuveni sešām sūdzībām.
Viņasprāt, bieži valda uzskats, ka ECT var sūdzēties par jebko, bet tā nav. ECT nav ceturtās instances tiesa un tā skata tikai tās lietas, kas noteiktas Eiropas cilvēktiesību konvencijā.
Kopš 1997.gada, valsts kompensācijās ir samaksājusi vairāk nekā divus miljonus eiro. Aptuveni puse ir samaksāta vienā kompensācijā. LETA jau ziņoja, ka ECT jautājumā par taisnīgas atlīdzības apmēru piesprieda Latvijai maksāt Jānim Vistiņam un Genādijam Perepjolkinam kompensāciju 1 219 663 eiro apmērā par 1997.gadā piespiedu kārtā atsavināto īpašumu Rīgas brīvostas teritorijā.
Līce pastāstīja, ka pašlaik aktuālas ir trīs sūdzību grupas, par ko cilvēki vēršas pret Latviju ECT. Daudz sūdzību ir par tiesībām uz taisnīgu tiesu, ir sūdzības par pārkāpumiem attiecībā privāto un ģimenes dzīvi, kā arī par tiesībām uz īpašumu, piemēram, situācijās, kad tiek noteikti mikroliegumi un maksātas kompensācijas.