Priekšlikums Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) likumā ietvert aizliegumu bez garīdznieka personīgas piekrišanas ierakstīt jebkuras sarunas ar baznīcas garīdzniekiem uzskatāms par pārāk plašu tiesību uz vārda brīvību, konkrētāk, tiesībām iegūt informāciju, ierobežojumu, teica tiesībsargs Juris Jansons.
Jansons skaidroja, ka konkrētajā situācijā nepieciešams sabalansēt Satversmē nostiprinātās tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību ar Satversmē garantētajām tiesībām uz vārda brīvību, konkrētāk, tiesībām iegūt informāciju.
«Netiek apšaubīts, ka personas saruna ar garīdznieku ir aizsargājama un konfidenciāla, tieši raugoties no personas tiesību aizsardzības viedokļa, nodrošinot tiesības paļauties, ka izklāstītā informācija netiks atklāta trešajām personām. LELB likumā jau pašlaik aizsargā grēksūdzes noslēpumu vai pastorālā sarunā uzzinātās ziņas no atklāšanas tiesībsargājošām iestādēm. Līdzīgas tiesību garantijas ir iekļautas arī Kriminālprocesa likumā un Operatīvās darbības likumā,» skaidroja Jansons.
Jebkuram pamattiesību ierobežojumam, tai skaitā tiesībām iegūt informāciju, ir jābūt noteiktam ar likumu un jāpastāv leģitīmam mērķim, kura sasniegšanai ierobežojums ir noteikts, pauda tiesībsargs, uzsverot, ka noteiktajam personas tiesību ierobežojumam ir jābūt samērīgam ar sabiedrības interesēm.
Viņaprāt, likumprojektā iestrādātais, nosakot, ka «jebkuras sarunas ar baznīcas garīdznieku audio, video vai citā digitālā formātā drīkst ierakstīt tikai ar personīgu garīdznieka piekrišanu», ir uzskatāms par pārāk plašu tiesību uz vārda brīvību, konkrētāk, tiesībām iegūt informāciju, ierobežojumu.
Jansons noskaidrojis, ka no likumprojekta anotācijas nav iespējams secināt, kāds ir minētā tiesību ierobežojuma mērķis, kā arī, kādēļ pastāv nepieciešamība noteikt plašu un vispārīgu aizliegumu ierakstīt jebkuru sarunu ar garīdznieku bez garīdznieka personīgas piekrišanas.
Tādējādi tiesībsarga ieskatā likumprojektā iekļautais tiesību normas formulējums nav uzskatāms par pietiekami skaidru un paver iespēju dažādi interpretēt tiesību ierobežojumu.
Kā ziņots, LELB rosina tās darbību regulējošā likumā nostiprināt liegumu bez atļaujas saņemšanas ierakstīt jebkuras sarunas ar baznīcas garīdzniekiem. LELB pārstāvis Kaspars Upītis aģentūrai LETA skaidroja, ka jau patlaban tiesību normas nosaka aizliegumu veikt operatīvās darbības pret mācītāju, proti, minētās darbības nedrīkst veikt pret ziņām, kas iegūtas grēksūdzes laikā. «Pret ziņām, ko grēksūdzes laikā iegūst mācītājs, nedrīkst veikt operatīvās darbības. Nedrīkst noklausīties,» stāstīja Upītis.
Vienlaikus viņš atklāja, ka ir bijuši gadījumi, kad žurnālisti ieraksta pastorālās sarunas, kas ir sarunas ar mācītāju, un pēc tam tās tiek nodotas publiskai apskatei. «Mums ir vairāki precedenti - viens no tiem aizgāja līdz tiesai,» teica Upītis.
«Tas saistīts ar grēksūdzi, pastorālo sarunu - kad cilvēks aiziet pie mācītāja, abām pusēm ir jābūt pārliecībai, ka, kādai no tām nezinot, saruna netiek ierakstīta, jo tiek pārrunātas ļoti intīmas un personīgas lietas. Lai būtu savstarpēja uzticība, kā arī uzticamība šīm sarunām, ir jābūt vienošanai, ka sarunas netiek ierakstītas,» norādīja LELB pārstāvis, piebilstot, ka uz dievkalpojumu ierakstīšanu šāds aizliegums neattiektos.
Likuma papildinājums nepieciešams, lai izvairītos no slepenām darbībām tajā jomā, kas skar ļoti privātas lietas cilvēku attiecībās ar baznīcu, uzsvēra Upītis. «Cilvēki nāk sūdzēt savas bēdas, un mācītājs nekādā veidā nevar atfiltrēt to, kas attiecas uz cilvēka patieso stāvokli, no tā, ka cilvēks tēlo un ievāc kādas ziņas, lai pēc tam savu mērķu sasniegšanai tās izpaustu,» pauda Upītis.
Papildinot līdzšinējos ierobežojumus, LELB vēlas tiesiski sakārtot esošo situāciju, tādējādi gūstot tiesības pieprasīt, ka sarunu ierakstīšana nenotiktu slepeni, viņš uzsvēra. «Baznīcā ir zināmi kanoni, sarkanās līnijas, kas ir jāievēro. Sabiedrība ne vienmēr saprot šīs robežas,» pauda LELB pārstāvis.
Tāpat ziņots, ka Saeimas deputāti, kuri pārstāv visus parlamentā ievēlētos politiskos spēkus, ir iesnieguši likuma labojumus, lai noteiktu, ka valsts atzīst LELB darbības nepārtrauktību Latvijā un ka LELB ir vienīgā tiesību pārmantotāja luteriskajai baznīcai, kas darbojās Latvijā līdz 1940.gadam. Vēlāk gan «Vienotības» pārstāvis Hosams Abu Meri savu parakstu zem likumprojekta atsauca.
