Profesijas aizkulisēs. Gaisa satiksmes kontrolieris - cilvēks, uz kura pleciem ir simtiem dzīvību

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Privātais arhīvs

Gaisa satiksmes kontrolieris - tā ir viena no atbildīgākajām un grūtākajām profesijām, kur viena kļūda var prasīt simtiem cilvēku dzīvības. rusTVNET uz sarunu aicināja VAS «Latvijas gaisa satiksme» (LGS) aviodispečeri Jekaterinu Mecleri uz sarunu par to, kurš un kā rūpējas par mūsu drošību lidojuma laikā.

Jekaterina pieder īstai aviācijas dinastijai. Viņas vecmāmiņa bija aviācijas ārste, bet vecāki bija pasniedzēji Rīgas Aviācijas universitātē. Tēvs joprojām strādā aviācijas sfērā. Jekaterinas vīrs Jurijs ir civilās aviācijas pilots un uzņēmuma «airBaltic» sastāvā apmāca jaunos censoņus. Viņu kāzās pat torte bija lidmašīnas formā.

Par aviāciju interesējas arī pāra bērni - 12 gadus vecā meita un astoņgadīgais dēls. Jekaterina neiebildīs, ja viņi izlems sekot vecāku pēdās.

«Labi, ja bērni turpinās dinastiju. Viņi jau no mazotnes saprot, kur strādā vecāki, klausās mūsu sarunas, skolā taisa prezentācijas par aviāciju. Cerams, tas viņiem palīdzēs izvēlēties profesiju.»

Jekaterina 16 gadus strādā LGS Gaisa satiksmes vadības centrā. Viņa ir rajonu centra dispečere - kontrolē gaisa satiksmi 3000 līdz 15 000 metru augstumā un izseko lidmašīnas, kas pāri mūsu valstij dodas visdažādākajos virzienos - uz Eiropu, ASV un Kanādu, Krieviju, Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Indiju, Ķīnu, Japānu, Taizemi.

- Kur tu mācījies par gaisa satiksmes kontrolieri? Cik ilgi bija jāmācās un cik tas izmaksāja?

- Es ieguvu izglītību LGS mācību centrā. Mācības bija bezmaksas un ilga divus gadus. Pirms tam paspēju iegūt augstāko ekonomisko izglītību.

- Kādi eksāmeni bija jākārto? Cik cilvēki pretendēja uz vienu vietu?

- Konkurss bija nopietns - desmit cilvēki uz vienu vietu. Mēs izgājām psiholoģisko testu un veselības pārbaudi, kārtojām angļu un latviešu valodas eksāmenus. Gaisa satiksmes dispečeriem brīvi jāpārvalda angļu valoda - ar pilotiem sazināmies tikai tajā. Pēc mācībām sākas stažēšanās, pusgadu jāstrādā instruktora uzraudzībā.

Mūsu profesijā kvalifikācija ir jāceļ nepārtraukti: katru gadu mūsu prasmes pārbauda simulatorā, darba vietā arī tiek veiktas pārbaudes.

Pēc atgriešanās no bērna kopšanas atvaļinājuma nebija viegli, jo nācās iemācīties jaunās procedūras un dokumentus, no jauna iziet stažēšanos.

Foto: privātais arhīvs

- Vai tā ir taisnība, ka gaisa satiksmes dispečeriem nepieciešama pilota licence?

- Ne obligāti. Bet mums savulaik paveicās, licences dabūjām.

Pilotējām mazus lidaparātus, nevis lielās pasažieru lidmašīnas. Šī pieredze vēlāk ļoti noderēja darbā - palīdzēja saprast, ko pilots dara lidojuma, pacelšanās un nolaišanās laikā.

- Vai gaisa satiksmes dispečers pēc mācībām Latvijā var doties strādāt ārzemēs?

- Protams. Saskaņā ar līgumu mums pēc mācību pabeigšanas piecus gadus jāatstrādā Latvijā. Pēc tam vari braukt, kur gribi. Un daudzi izmanto šo iespēju. Gaisa satiksmes dispečeri Eiropā nopelna daudz vairāk nekā mēs. Šī profesija ir pieprasīta visā pasaulē.

- Kādām īpašībām jāpiemīt gaisa satiksmes kontrolierim?

- Psiholoģiskajai stabilitātei un noturībai pret stresu, augstai atbildības izjūtai un disciplīnai, uzmanībai un ātrai reakcijai, spējai strādāt komandā, spējai vienlaikus risināt vairākus uzdevumus. Un lieliskai veselībai.

- Kā tu tiec galā ar milzīgo atbildību, kas gulstas uz taviem pleciem? Vai tas rada stresu?

- Tā kā darbs ir ļoti saspringts, ik pēc divām stundām mūs nomaina kolēģi. Pusstundu garajā pārtraukumā var atpūsties, atslēgties. Man patīk strādāt pēc slīdošā grafika: trīs dienas rīta, dienas vai vakara maiņās, pēc tam divas dienas atpūtai. Kad brīvā diena iekrīt darbadienā, var paspēt daudz ko izdarīt. Ar stresu palīdz cīnīties fitness, kalnu slēpošana, ceļošana. Ar ģimeni cenšamies katru sezonu kaut kur aizceļot.

Foto: privātais arhīvs

- Gaisa satiksmes kontrolieriem pienākas bezmaksas lidojumi vai atlaides?

- Nelielas atlaides ir, bet ne tādas kā pilotiem vai apkalpei.

- Bet kā ar priekšlaicīgu pensionēšanos?

- Tādas nav ne mums, ne pilotiem, bet cenšamies to nokārtot. Jo vecāks paliec, jo vairāk palēninās reakcija. Vidējais manu kolēģu vecums - 35 gadi. Bet ir gan jaunieši, gan cilvēki zem 50.

- Kā paiet tava darba diena?

- Tā sākas ar instruktāžu, kuras laikā mums nodod informāciju par plānotajiem reisiem, laika apstākļiem. Pēc tam dodamies uz dežūru. Centrā vienlaikus strādā trīs dispečeri. Viens uzmana gaisa telpu virs Latvijas rietumu daļas, otrais austrumu daļu, bet trešais ir dispečers, kas nosaka lidmašīnu nolaišanās kārtību. Mēs uzraugām situāciju ar īpaša monitora palīdzību, kurā lidmašīnas redzam kā radara atzīmes, sekojam laika apstākļiem un lidmašīnu grafikam.

Viens dispečers stundas laikā var izkontrolēt līdz 30 lidmašīnām.

Gaisa satiksmes kontrolieri ir pilota vienīgā sasaiste ar zemi. Saziņai ar pilotiem izmantojam speciālas radiofrekvences. Un nepārtraukti esam saziņā ar zemes dispečeriem Rīgas lidostā un kaimiņu lidostās. Ja ir kādas problēmas ar lidmašīnu, pasažierim salonā palicis slikti vai lidmašīnai tūlīt beigsies degviela, ļaujam tai nosēsties vispirms. Militāro mācību laikā slēdzam atsevišķas gaisa telpas zonas un palaižam cauri lidmašīnas.

Foto: privātais arhīvs

- Vai dispečeri dublējas, lai izslēgtu kļūdu iespēju?

- Ja vienam dispečeram stundā pienāk vairāk par 30 lidmašīnām, viņam palīdz otrs gaisa satiksmes kontrolieris. Sarežģītās situācijās vienmēr var pakonsultēties ar centra vadītāju vai citiem gaisa satiksmes kontrolieriem.

- Kā var pasargāties no lidmašīnu sadursmes gaisā?

- Datorsistēma laicīgi brīdina par iespējamu sadursmi. Bet atbildība par konflikta atrisinājumu vienmēr gulstas uz gaisa satiksmes kontroliera pleciem. Var būt vairāki rīcības varianti. Vai nu prasām vienai lidmašīnai ieņemt citu ešelonu, vai mainīt kustības trajektoriju, vai arī mainīt ātrumu.

- Kas notiek, ja gaisa satiksmes kontrolieris laikā nepamana sadursmes iespējamību?

- Tad divas minūtes pirms gaidāmās sadursmes ieslēdzas automātiskā sistēma, kas brīdina par konfliktu un dod pilotam norādījumus. Šādā situācijā pilotam paliek laiks reaģēt. Taču tā joprojām ir bīstama situācija, līdz kurai nonākt nedrīkst. Gaisa satiksmes kontrolieriem, kas to pieļauj, draud kriminālatbildība.

- Vai jūsu centrā kas tāds ir noticis?

- Incidenti ir notikuši, bet ļoti reti.

Foto: privātais arhīvs

- Kādi ir galvenie aviokatastrofu iemesli?

- Cilvēciskais faktors. Pilotam var palikt slikti, varbūt viņš neadekvāti noreaģē. Piemēram,

bija gadījums, kad kapteinis lidojuma laikā zaudēja samaņu un vadību nācās pārņemt otrajam pilotam, kurš nebija tikpat pieredzējis.

Bet viņš tika galā, un viss beidzās labi. 2002.gadā pie aviokatastrofas virs Bodenezera Šveicē noveda dispečera Pētera Nīlsena kļūda. Viņš nakts maiņā strādāja divos terminālos, kamēr kolēģis atpūtās. Nogurušais dispečers pārāk vēlu pamanīja bīstamu pietuvošanos un vienai no lidmašīnām deva komandu nolaisties zemāk. Tajā pašā laikā automātiskā sistēma pilotam ziņoja, ka jāuzņem augstums. Pilots paklausīja dispečeru, nevis sistēmu, un šis lēmums beidzās traģiski. Dispečeru Pīteru Nīlsenu divus gadus vēlāk viņa mājās nogalināja Vitālijs Kalojevs, kurš šajā aviokatastrofā zaudēja ģimeni. Par šo traģēdiju uzņemta filma ar Švarcenegeru, bet es nespēju to skatīties.

- Vai tev aviokatastrofas nerādās murgos?

- Karjeras sākumā rādījās, bet vairs ne. Jūtos par sevi pārliecinātāka un mierīgāka.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu