Respektablā Francijas un Vācijas telekanālā ARTE demonstrēta Latviju nomelnojoša filma «RE:Kultūru cīņa Latvijā» (RE: «Kulturkampf in Lettland»), kurā apgalvots, ka Latvijā aizliegts sarunāties krievu valodā. Latvijas vēstniecība Vācijā par šo filmu ir vērsusies telekanālā, norādot uz dezinformāciju, šovakar ziņo raidījums «Nekā personīga».
«Kultūru cīņa rada apdraudējumu krievu minoritātei Latvijā» – pusstundu garo reportāžu ar šādu nosaukumu Vācijas un Francijas kopējā sabiedriskajā medijā autori iesāk ar tirgus skatiem no Rīgas. Tur kopīgi iepērkas Latvijas anitfašistu līderis Josifs Korens ar Saskaņas Jūrmalas domes deputāti Elizabeti Krivcovu, kuru filmas autori nosauc par nepilsoņu tiesību aktīvisti.
Kā galveno krievu valodas ierobežotāju Krivcova min Valsts valodas centru, ko viņa, spēlējoties ar vārdiem, sauc par valodas policiju. Tā visiem, kuri nerunājot latviski, uzliekot naudas sodus. No dialoga ar pārdevēju tirgū tiek radīts maldīgs priekšstats, ka, pat runājot ar tūristu no Krievijas krievu valodā, pārdevējai jāuztraucas, vai viņa nepārkāpj valodas likumu.
Filmā izvērsti stāstīts arī par 16.martu, norādot, ka oficiālā vara leģionam piederīgos uzskata tikai un vienīgi par varoņiem. Tādējādi skatītāji tiek maldināti par Latvijas oficiālo nostāju šajā jautājumā. 16.marta gājiens filmā primitīvi tiek sasaistīts ar holokaustu.
Filmā izskanējušajiem apgalvojumiem par Latvijas valdības plāniem pilnībā aizliegt krievu valodu visās skolās un dažādās sabiedriskās vietās, nepiekrīt valdības ministri. Mazākumtautību tiesības praktizēt savu kultūru un valodu ir ierakstītas Satversmē. Arī izglītības plānos nav aizliegt mācīties krievu valodu un literatūru.
«Es teikšu nediplomātiski. Ir jābūt idiotam vai absolūti nezinošam par situāciju Latvijā, lai šādi varētu domāt. Vai arī otrs variants – ir jābūt ļoti ieinteresētam, lai piespiestu kādu šādi domāt,» saka izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.
Ar jēdzienu «kulturkampf» Vācijā apzīmē Bismarka neveiksmīgo mēģinājumu 19.gadsimta beigās pārveidot citas Vācijas daļas pēc Prūsijas mentaliātes. Šāds nosaukums vācu auditorijai ir precīzi mērķēts un tam ir negatīvs fons, uzskata Valsts valodas centra vadītājs. Filmas autori nav sazinājušies ne ar viņu, ne citām valsts iestādēm, kas veido valodas un izglītības politiku Latvijā. Informāciju pamatā sniedz konkrētu partiju politiķi un radikāli noskaņotu organizāciju pārstāvji, kuri savu redzējumu par nepilsoņu un mazākumtautību situāciju nezinošajam televīzijas skatītājam pasniedz kā faktus.
Raidījumam «Nekā personīga» zināms, ka sižeta veidotāji vēlējās filmēt Latvijas Jaunsardzes mācības, tuvcīņas skolas vai kādu citu militāru aktivitāti. Viņi nepiekrita. Informācija par pretrunīgo reportāžu, kurā būs atvēlēta platforma Krievijas interešu aizstāvjiem, izplatījās ātri. Radikālajiem viedokļiem par mazākumtautību stāvokli filmas autori pretī lika audēju no Carnikavas un nacionālās apvienības deputātu, kuru intervēja 16.marta gājiena laikā. Žurnālistam Igoram Vatoļinam no Latvijas, kas palīdzēja šīs intervijas sarunāt, teica, ka filma iecerēta kā sadursme starp kultūrām. Galvenie filmas varoņi jau bijuši izvēlēti.
Vatoļins stāsta: «Pirmais jautājums, ko es pajautāju, vai netaisāties glorificēt Ždanokas kundzi un Putina politiku Latvijā. Viņi atbildēja, ka ne. Ka tas esot apcerējošais anlītiskais materiāls, cik tur tā analītika, bet domāju, ka situācijas prezentācija sanāca samērā korekta.»
Par Latviju nomelnojošu un sagrozītu ARTE demonstrēto filmu sauc Latvijas vēstniecība Vācijā. Tā jau dažas stundas pēc reportāžas demonstrēšanas nosūtīja vēstuli medijam, norādot uz dezinformāciju.
Vēstniecība izcēla reportāžā iekļautos izteikumus, kas nav patiesi: ka krieviski drīkst sarunāties tikai mājās, bet publiskā telpā tas ir aizliegts, vai ka par pārāk biežu krievu valodas lietošanu draud naudas sods. Vēstule publicēta Facebook un interneta komentāros pēc filmas. Filmu kritizē arī Latvijas diasporu pārstāvji vācu valodā runājošās zemēs.
Pēc Latvijas vēstniecības Vācijā vēstules saņemšanas ARTE mājaslapā pie filmas precizēts ievadteksts. Tajā iepriekš kļūdaini norādīts, ka lielākā daļa krievu izcelsmes iedzīvotāju Latvijā ir nepilsoņi un ka viņiem nav nevienas valsts piederības un arī nekādu tiesību. Dezinformāciju saturošos citātus vēstniecība nosūtījusi arī Eiropas Savienības stratēģiskās komunikācijas grupai «East StratCom Task Force».
Latvijas vēstniece Vācijā Inga Skujiņa šo gadījumu izrunājusi, tiekoties ar amatpersonām un mediju pārstāvjiem, tā piemēram, ar deputāti un Bundestāga Parlamentārās mediju un kultūras komisijas locekli, Vācijas lielākā mediju koncerna «Axel Springer SE» pārstāvjiem un citiem.