Noraida rosinājumu par pārdzīvojušā laulātā tiesībām mantot pensijas kapitālu

TVNET/LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: CATERS NEWS / Caters News Agency

Saeima šodien nolēma nenodot izskatīšanai komisijās Latvijas Reģionu apvienības (LRA) iesniegtos grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā, kas paredzēja, ka pensionāru pensiju kapitālam, kuri pārdzīvojuši savu pensionēto laulāto, pieskaita viņa fondētās pensijas kapitālu.

Grozījumi paredz, ka to cilvēku, kuri ir bijuši fondēto pensiju shēmas dalībnieki (dzimuši pēc 1951.gada) un sasnieguši pensionēšanās vecumu, uzkrātā fondēto pensiju kapitāla daļa pēc viņa nāves var tikt pievienota pārdzīvojušā laulātā pensijas kapitālam.

Politiskā spēka pārstāvji norādīja, ka jau iepriekš iesniedza šādu priekšlikumu, kas «kļuva par pagrieziena punktu, kas lika koalīcijai aizdomāties par Latvijas pensionāru dzīvi un nākt klajā ar savu priekšlikumu, kas paredz izmaksāt atraitnim mirušā laulātā pensiju tikai 12 mēnešu garumā pēc viņa nāves». LRA norāda, ka koalīcijas pieņemtais risinājums nerisina situāciju pēc būtības, jo tieši pensionāri Latvijā ir pakļauti augstam nabadzības riskam.

«Vistrūcīgākā Latvijas sabiedrības daļa ir tieši pensionāri. Īpaši tie, kuru aktīvie darba gadi bijuši padomju okupācijas laikā un deviņdesmitajos gados. Lielākās daļas Latvijas pensionāru realitāte ir skarba - divi pensionāri vēl var izdzīvot, bet, ja viens no viņiem aiziet no šīs pasaules, palikušajam visas izmaksas ir jāsedz vienam, un tas kļūst par nepanesamu slogu. Turklāt lielākoties tās ir sievietes, kuru ienākumi darba mūža laikā ir bijuši zemāki un tāpēc arī pensijas ir mazākas. Ja nabadzību pielīdzinām vardarbībai, tad Latvijas apstākļos tā ir vardarbība īpaši pret sievieti,» pauž Saeimas deputāts, LRA valdes loceklis Edvards Smiltēns.

Kā ziņots, Valsts prezidents Raimonds Vējonis ceturtdien ir izsludinājis citus likuma grozījumus, kuru mērķis ir uzlabot pensionāru atraitņu finansiālo situāciju.

Likums paredz, ka pensijas saņēmēja nāves gadījumā pārdzīvojušajam laulātajam, kurš ir Latvijas vecuma, invaliditātes, izdienas vai speciālās valsts pensijas saņēmējs, pamatojoties uz viņa pieprasījumu, gadu piešķirs pabalstu 50% apmērā no mirušajam laulātajam piešķirtās pensijas.

Priekšlikumus grozījumiem likumā par valsts pensijām piedāvāja darba grupa. Kopumā atbalstu guva vairāki ierosinājumi - par pabalstu pensionāru atraitņiem, kā arī priekšlikums piemaksu par uzkrāto darba stāžu palielināt arī tiem, kuri pensionējušies 1996.gadā.

Izmaiņas attiecībā uz apbedīšanas pabalstu un gadu ilgu pabalstu pensionāru atraitņiem stāsies spēkā nākamā gada 1.janvārī un attieksies uz gadījumiem, kad pensijas saņēmēja nāve iestājusies pēc 2019.gada 1.janvāra.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu