Latvijā ekskomunistu pozīcijas joprojām ir spēcīgas. Tie ir valdībā un vada piecas Saeimas komisijas, šovakar ziņo TV3 raidījums «Nekā personīga». Likums prasa uzrādīt čekas ziņotāja statusu, ja cilvēks kandidē vēlēšanās, bet nekur nav teikts, ka jādeklarē sava komunista pagātne.
Saeimā ir vismaz 19 deputāti, kuri bijuši komunistiskajā partijā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Saeimā šādu deputātu ir vismaz 19. Pieci no Saskaņas - Igors Pimenovs, Jānis Ādamsons, Ivans Ribakovs, Sergejs Dolgopolovs, Ivans Klementjevs, pa vienam deputātam no Reģionu apvienības (Mārtiņš Šics), Vienotības (Juris Šulcs) un Sudrabas partijas paliekām (Gunārs Kūtris). Divi ekskomunisti - Andris Buiķis un Kārlis Krēsliņš pārstāv Nacionālo apvienību, taču visvairāk bijušo komunistu ir ZZS – deviņi (Augusts Brigmanis, Aija Barča, Andris Bērziņš, Andris Siliņš, Ainārs Mežulis, Jānis Vucāns, Inesis Boķis, Jānis Trupovnieks, Valdis Skujiņš). Nav skaidrs, vai partijā ir bijis arī Latvijas armijas ģenerālis, iepriekš PSRS Iekšlietu karaspēka majors Juris Vectirāns, kurš 1987.gadā beidzis Minskas Augstāko Milicijas skolu, vadījis Augstākās padomes un Latvijas Drošības dienestu, tagad ZZS biedrs. Viņš vienīgais no Saeimas deputātiem atteicās no paskaidrojumiem par savu pagātni, jo par šādu interesi bija aizvainots.
Zināmākais Saeimas komunists ir ZZS frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis (Latvijas Zemnieku savienības priekšsēdētājs, Saeimas Pieprasījumu komisijas un ZZS Saeimas frakcijas vadītājs, Saldus rajona LKP komiteju vadīja no 1985.-1987.gadam).
Skarbākais stāsts par Brigmaņa komunista pagātni ir aculiecinieku atmiņas, kā 1987.gadā viņš licis vest kūtsmēslus uz Oskara Kalpaka piemiņas vietu. Pats Brigmanis šādu rīcību noliedz.
Partijas struktūrās ilgi strādājusi Aija Barča - Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja, kurā iestājusies partijā 20. gadsimta 70. gados, strādājusi Liepājas izpildkomitejā un tur vadījusi pilsētas partijas organizāciju. Vēlāk strādājusi Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā, kļuvusi par Saeimas deputāti no LSDSP saraksta, ilggadējā Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja. tagad pārstāv ZZS sastāvā esošo Liepājas partiju.
Barča darbojusies Liepājas izpildikomitejā un tur vadījusi pilsētas partijas organizāciju.
Lielākā daļa bijušo komunistu tagad apgalvo, ka stājušies partijā karjeras dēļ vai tādēl, ka to pieprasījis ieņemamais amats. Nedaudz citādāks stāsts ir Budžeta un finanšu komisijas priekššedētājam Jānis Vucānam, kurš LKP iestājies 1986.gadā, 10 gadus bijis Ventspils augstskolas rektors, partijas Latvijai un Ventspilij biedrs. Viņš apgalvo, ka esot bijis viens vienīgs mērķis – sagraut partiju no iekšienes.
1989. gadā - gadu pirms Padomju Savienības sabrukuma - par komunistu kļuva bijušais Valmieras mērs Inesis Boķis. Viņš bijis Mazsalacas mežrūpniecības uzņēmuma vadītājs, vēlāk ilgus gadus Valmieras mērs no Tautas partijas, tad izveidoja savu partiju «Valmierai un Vidzemei», šogad no tās izstājās, lai pievienotos ZZS, bet viņu neuzņēma vietējā Valmieras LZS nodaļa. Boķis padomju gados vadījis Mazsalacas mežrūpniecības uzņēmumu. Līdzīgā kārtā gadu PSKP pavadīja arī Veselības ministrijas parlamentārais sekrerārs Jānis Trupovnieks - iestājies LKP 1989. gadā, vairākkārt bijis Balvu mērs no TB/LNNK, tagad pievienojies ZZS un deputāts Ainārs Mežulis - LKP pievienojies 1989. gadā, bijis Smiltenes mērs. Bijis Latvijas ceļā, LPP/LC un Reģionu aliansē, tagad ZZS.
Ir arī komunisti veterāni, cilvēki, kas partijā iestājušies daudz senā un aiz pārliecības. Piemēram, tagadējais cīnītājs pret skolu latviskošanu Igors Pimenovs, kurš iestājies LKP «kaut kad padomju gados», Atmodas laikā darbojies Tautas frontē, kopš 2005. gada Saskaņas aktīvists, un Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs, kurš ir LKP biedrs kopš 1967.gada, strādājis partijas centrālkomitejā, bijis valsts un nevalstisko organizāciju sektora vadītājs un Rīgas mēra Gundara Bojāra vietnieks. 2015.gadā Saskaņa viņu izvirzīja par Valsts prezidenta kandidātu. Pensionāru federācijas priekšsēdētajs Andris Siliņš LKP iestājies 1969. gadā, vēlāk bijis LSDSP un kreiso spēku koalīcijā «Darbs un taisnīgums», kā arī ieņēmis Nodarbinātības valsts dienesta priekšnieka amatu.
Vēl daži deputāti iestājušies partijā dienesta laikā padomju armijā, piemēram, Jānis Ādamsons, kurš no 1979. - 1992. gadam dienējis PSRS, vēlāk Krievijas flotē, bijis iekšlietu ministrs Māra Gaiļa valdībā, Rīgas domnieks, Saeimas deputāts, bijis Latvijas ceļa, LSDSP, un Saskaņas biedrs. Kārlis Krēsliņš PSKP iestājās 1966. gadā, dienot armijā. Viņš ir PSRS Bruņoto spēku pulkvedis, 15 gadus bijis pasniedzējs Žukova kara akadēmijā, pēc tam Latvijas aizsardzības akadēmijas rektors, NBS Štāba priekšnieks, kandidējis no ZZS, vēlāk pieslējies NA. Krēsliņš apgalvo, ka neesot bijis citas izejas kā vien kļūt par komunistu. Dienesta laikā partijā iestājies arī Latvijas Reģionu apvienības biedrs Mārtiņš Šics.
Savukārt, bijušajam Rīgas domes, tagad Saskaņas Saeimas frakcijas deputātam Ivanam Klementjevam par komunistu vajadzējis tapt, lai sasniegtu rezultātus sportā. Viņš par komunistu kļuvis 1985. gadā.
Tomēr vēl lielāka par Saeimas komunistu kopu ir komjauniešu frakcija. Jebkurš, kas mācījies skolā padomju gados, kļuvis par komjaunieti.
«Man liekas, ka visi bijuši komjaunieši,» raidījumam «Nekā personīga» ZZS frakcijas deputāts Valdis Kalnozols.
Taču Komjaunatnes funkcionāru zināmākais veterāns ir Saskaņas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs, kurš joprojām uzturot saikni ar saviem bijušajiem komjaunatnes biedriem, piemēram, Andri Ameriku