Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja akceptējusi tālākai virzībai Rīgas pašvaldības nolikuma grozījumus, kuri paredz, ka turpmāk domes sēdēs, kad tiks lemts par pašvaldības budžetu, katrs deputāts jautājumus varēs uzdot desmit minūtes.
Kā jau ziņots, Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (S) piedāvāja noteikt, ka turpmāk domes sēdē katrs deputāts var uzdot jautājumus ziņotājam 10 minūtes vai 20 minūtes, pieņemot pašvaldības budžetu. Ja deputātiem ar šo laika limitu informācijas iegūšanai nepietiek, izskatāmais lēmuma projekts tiek nosūtīts atkārtotai izskatīšanai atbildīgajai komitejai. Komitejas sēdē ziņotājam jautājumus varēs uzdot neierobežoti, arī deputāti, kas nav attiecīgās komitejas locekļi. Lēmumu par jautājuma nosūtīšanu atpakaļ uz komiteju pieņem priekšsēdētājs.
Sēdes laikā deputāts Vilnis Ķirsis (V) jautāja vai izstrādājot šo redakciju mērs ir saņēmis atzinumu no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM), ka šāds risinājums atbilst normatīvajiem aktiem. Mērs sacīja, ka konsultējušies ar ministriju viņi ir, taču oficiālus atzinumus ministrijas pirms lēmuma pieņemšanas nesniedz.
Tāpat Ķirsis atgādināja, ka ministrija vairākkārt norādījusi, ka ne jautājumu skaita, ne laika limita nolikumā nav atbalstāma. «Cik tad reizes mēs minūšu skaitu mainīsim? Jūs tiešām ticat, ka arī šo nolikuma redakciju VARAM neatcels,» jautāja Ķirsis. Ušakovs uz to atbildēja, norādot, ka nevar komentēt VARAM plānus un uzskatus.
Deputāts Juris Pūce (LA) interesējās, vai Rīgas domes priekšsēdētājs šādu redakciju ir saskaņojis vismaz par domes Juridisko pārvaldi. Mērs norādīja, ka ir un, ka atzinums tiks pievienots uz nākamnedēļ gaidāmo domes sēdi. Savukārt uz jautājumu, kāpēc izvēlēts tieši 10 un 20 minūšu limits, Ušakovs atbildēja, ka «mazāk būtu nepareizi un vairāk arī būtu nepareizi.»
Savukārt deputāts Sandis Riekstiņš (JKP) norādīja, ka plānotā iecere, nosakot limitus, nedarbosies, jo jau tagad, kad Rīgas domes opozīcijai tiek piedāvāts uzdot jautājumus komiteju sēdēs, tad viņiem šāda iespēja bieži tiek ierobežota. «Kad iepriekšējā komitejā gribēju uzdot jautājumu, komitejas vadītājs Vadims Baraņņiks (S) iedeva priekšroku savam partijas biedram, nevis man, kaut gan biju pieteicies pirmais. Par kādu sadarbību mēs varam runāt, ja pat primāra darba kārtība netiek ievērota,» taujāja Riekstiņš. Ķirsis viņam piebalsoja, atgādinot, ka citās komitejās, kad tajās jautājumus ir gribējuši uzdot deputāti, kuri nav konkrētās komitejas locekļi, viņiem šāda iespēja bijusi liegta.
Ušakovs uz to iebilda, norādot, ka Riekstiņam «laikam ir ļoti nabadzīga dzīve», ja reiz vienīgais, kas viņu uztrauc ir tas, ka viņš pirmais netika palaists rindā.
Debašu sadaļā Pūce pauda viedokli, ka gan no juridiskā, gan morālā viedokļa domes darbs «kļuvis skumjš» un pauda cerību, ka «kādreiz darbs atgriezīsies normālās sliedēs». Tāpat viņš iepazīstināja klātesošos ar frakcijas, kopumā 12 priekšlikumiem nolikuma izmaiņām, kuras iepriekš bija oficiāli izsūtījis visiem deputātiem.
Ķirsis jautājuma skatīšanas procesā bija iesniedzis priekšlikumu punktus par jebkāda veida jautājumu laika vai skaita ierobežojumu atcelšanu. Neviens no priekšlikumiem atbalstīts netika.
Deputāte Eiženija Aldermane (GKR) piekrita Pūces teiktajam, ka pašreizējais sadarbības modelis esot slikts. «Viss šis sākās tādēļ, ka daži no kolēģiem gribēja izrādīt bravūru un parādīt savu varu. Domes vadība nedrīkst skatīties kā tiek pazemoti viņu darbinieki un, lai to novērstu, kaut kas bija jādara un tāpēc viss šis process sākās,» atgādināja Aldermane.
Viņa arī norādīja, ka, ja uz komitejām varēs ierasties jebkurš deputāts un jautāt jebko, komitejas pārvērtīsies par mazajām domes sēdēm. «Bet var iet arī normālu ceļu. Izglītības komitejai ir izsludināta dienas kārtība un vismaz četri deputāti, kas nav komitejas locekļi, ir piezvanījuši un paprasījuši sev interesējošos jautājumus. Viņiem viss tiek izstāstīts un paskaidrots un mēs varam strādāt cilvēcīgi,» uz sadarbību aicināja deputāte.
Jautājumu par nolikuma grozījumiem pašvaldībā plānots skatīt domes sēdē nākamnedēļ, 21.maijā.
Jau vēstīts, ka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL/TB-LNNK) 26.martā izdeva rīkojumu par 1.martā pieņemto Rīgas pašvaldības nolikuma grozījumu darbības apturēšanu. Tie paredzēja, ka deputāti sēdēs nedrīkst uzdot vairāk par trīs jautājumiem. Tajā pašā dienā dome sasauca ārkārtas sēdi, kurā nolikums tika mainīts, nosakot, ka turpmāk jautājumu sesijai par vienu lēmumprojektu tiks atvēlētas 20 minūtes, bet skatot pašvaldības budžetu - 90 minūtes.
10.aprīlī ministrija paziņoja, ka Rīgas domes saistošo noteikumu grozījumi, kas nosaka 20 minūšu laika ierobežojumu deputātu jautājumu uzdošanai, arī neatbilst spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un būtu jāatceļ.
