Tavs pārlūks ir novecojis, lūdzu atjauno to..
Sīkdatnes (cookies) mums sniedz iespēju uzlabot jūsu kā lietotāja ērtības. Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. VAIRĀK >

Pie visām oficiālajām peldvietām Rīgā darbu sākuši glābēji

  • Raksts
  • Foto
Foto: LETA

Līdz ar peldsezonas sākšanos Rīgas oficiālās peldvietas sākuši uzraudzīt Rīgas Pašvaldības policijas (RPP) Drošības uz ūdens un civilās aizsardzības pārvaldes darbinieki, pavēstīja Rīgas domes pārstāve Ilze Krūkle.

RPP darbinieki vasarā strādās astoņos objektos - Vecāķos, Lucavsalā, Vakarbuļļos, Rumbulā, Daugavgrīvā, pie Ķīšezera, Bābelīša ezera un Ķīpsalā.

Vienlaikus, ņemot vērā, ka ne visi atpūtnieki izvēlas tikai oficiālās peldvietas, bet mēdz atpūsties arī citur, glābējiem ir arī viena mobilā patruļa, kura visas dienas garumā apseko neoficiālās peldvietas.

Arī šogad vasaras laikā glābēji strādās preventīvajā jomā, proti, rūpēsies par to, lai pie ūdeņiem nerastos tādas situācijas, kad ir jāsteidz palīgā, skaidroja Krūkle.

Tāpat policisti regulāri palīdz noklīdušiem bērniem atrast viņu vecākus, kā arī sniedz medicīnisko palīdzību tiem, kas peldvietās nokļuvuši nelaimē. RPP pārstāvji aicina atpūtas baudītājus pie ūdenstilpnēm nebūt pārgalvīgiem, kā arī rūpīgi uzraudzīt bērnus. Mediķi ik gadu uzsver, ka ūdenskrātuvēs nedrīkst lēkt ūdenī ne uz galvas, ne kājām, jo šādā veidā peldētāji ik gadu gūst smagas galvas un mugurkaula traumas. Nereti izklaide var beigties ar invaliditāti vai nāvi. Visbiežāk cilvēki domā, ka viņus tas neskars un brīdinājumus neņem vērā. RPP pārstāvji norādīja, ka lēkt ūdenstilpēs no infrastruktūras objektiem - hidrotehniskajām būvēm, tiltiem, piestātnēm un citām - ārpus lēkšanai ūdenī speciāli iekārtotām vietām, ir aizliegts un par to draud administratīvs sods.

Kā uzsvēra RPP priekšnieks Juris Lūkass, ņemot vērā, ka šogad silts laiks iestājies samērā agri, ir ilūzija, ka arī ūdens temperatūrai jābūt siltai. Tomēr peldētājiem vajadzētu adekvāti novērtēt ūdens temperatūru, jo krasas temperatūras maiņas var radīt procesus organismā, krampjus un tamlīdzīgi, kam var būt arī letālas sekas. «Jāsaka, ka lielākais vairums cilvēku apzinās visas sekas un bīstamību atrasties ūdenī šajā laikā. Diemžēl valstī ir bēdīga statistika, jo jau divi cilvēki Latvijā ir gājuši bojā uz ūdeņiem. Ja skatāmies uz mūsu darba rezultātiem, varam lepoties, ka esam pagājušajā gadā izglābuši piecus cilvēkus. Manuprāt, jebkuri resursi ir tā vērts, lai glābtu cilvēka dzīvību,» teica Lūkass.

0 Komentāri