Kāda saistība Daugavpils vicemēra slepkavībai ar kādu korupcijas lietu?

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ivars Soikāns / LETA

2010.gadā 16.aprīlī dienas vidū pašā pilsētas centrā tika nošauts Daugavpils vicemērs Grigorijs Ņemcovs. Drīz pēc tam policija izveidoja slepkavas fotorobotu, un Andreja Pumpura skvērā tika atrasts slepkavības ierocis. Bet 8 gadus pēc Ņemcova slepkavības joprojām nav atklāti ne slepkavības pasūtītāji, ne izpildītāji. Valsts policija apstiprina, ka slepkavības izmeklēšana joprojām turpinās, ziņo TV3 raidījums «Nekā personīga».

Ņemcovs Daugavpilī izdeva laikrakstu «Million», un pēc plašas sevis reklamēšanas paša izdotajā avīzē viņš iekļuva Daugavpils domē. Ņemcova rokās bija «zelta mandāts», kad pēc vairākkārtējiem mēģinājumiem 2009.gadā no amata gāza toreizējo pilsētas mēru Rihardu Eigimu. Tieši Ņemcova aiziešana no Eigima atbalstītājiem un piesliešanās opozīcijai ļāva par jauno pilsētas galvu ievēlēt agrāko pašvaldības uzņēmuma «Daugavpils siltumtīkli» vadītāju Jāni Lāčplēsi.

To, ka apvērsumu domē Ņemcovs būtu palīdzējis sarīkot nevis politiskās pārliecības dēļ, bet, iespējams, tāpēc, ka viņam par to samaksāts, atklāj kāda šiem procesiem pietuvināta cilvēka sniegtas liecības.

Kādā foto blakus tobrīd amatā ieceltajam Daugavpils mēram Jānim Lāčplēsim redzams vietējais uzņēmējs Vjačeslavs Jevstigņejevs. Tobrīd Jevstigņejeva sieva ir viens no Daugavpilī ietekmīgākajiem cilvēkiem - Jeļena Pankeviča, dēvēta par vietējo oligarhu, kas ietekmē procesus pilsētā. Viņa pārvalda uzņēmumu «Dautkom», kas nodrošina interneta sakarus un kabeļtelevīziju. Uztur vietējo telekanālu DAUTKOM TV, ziņu portālu grani.lv un izdod avīzi «СейЧас» jeb «Šobrīd». Pirms trim gadiem Jevstigņejevs uzmeklējis Saeimas deputātu saskaņieti Andreju Elksniņu un izstāstījis, kā viņš kopā ar tobrīdējo sievu un vēl vairākiem Daugavpils uzņēmējiem uzpircis vietējos politiķus.

Savās liecībās KNAB Jevstigņejevs stāsta, kā vairāki vietējie uzņēmēji vienojušies pārdalīt savā starpā Daugavpils siltumapgādes saimniecību. Kā liecina vēlāk veiktā Valsts kontroles revīzija, ja 2012.gadā Daugavpils pilsēta saražoja 76% siltuma un no privātfirmām iepirka tikai 24%, tad jau 2015.gadā no privātajiem piegādātājiem iepirka vairāk nekā pusi - 52%. Turklāt šīs privātfirmas savās koģenerācijas stacijās līdzās siltumam ražoja arī elektrību, ko valsts atpirka par sadārdzināto tarifu jeb OIK.

Uzņēmēji, kuri ieguva izdevīgos līgumus par iespēju pārdot siltumu pilsētai, ir arī tie, kuri minēti Jevstigņejeva liecībās KNAB. Starp viņiem ir Vladimirs Ribņikovs un Andrejs Dozorcevs.

Lai siltumražošanas saimniecību varētu sakārtot sev vēlamajā virzienā, nolemts mēra amatam virzīt Jāni Lāčplēsi. Esot pat politiķim uzsaukti ārvalstu braucieni un ikdienas tēriņu maksājumi. Par to liecina arī fotogrāfijas, kas tapušas šādu ceļojumu laikā. Bildēs Lāčplēsis redzams gan ar Pankevičas vīru, gan uzņēmēju Dozorcevu.

Bet, lai tā laika mēru Rihardu Eigimu gāztu, bija jāatrod vājais posms koalīcijā. Par to tika izvēlēts deputāts Ņemcovs. Lai viņu aizvilinātu no Eigima atbalstītājiem, meklēta nauda kukulim. Kā vēlāk savā rakstiskā liecībā Ģenerālprokuratūrai apgalvojis cits Daugavpilī iesaistītais energobiznesmenis – ar Andra Šķēles vārdu saistītais Jānis Sprinovskis –, pie viņa 2009.gadā vērsies Jānis Lāčplēsis un prasījis 200 tūkstošus latu, lai domē sarīkotu apvērsumu. Pretī Lāčplēsis esot solījis Sprinovskim «atdot» vienu no pilsētas TECiem. Sprinovskis naudu neiedevis.

Tomēr to izdevies savākt no citiem – Jevstigņejevs apgalvo, ka naudu devis viņš kopā ar sievu, piesaistot arī Ribņikovu un vēl divus uzņēmējus. «Nekā personīga» Jānis Lāčplēsis noliedz, ka Sprinovskim būtu prasījis naudu. Plašāk par tā laika notikumiem viņš runāt nevarot, jo sniedzis liecības KNAB, kur parakstījies par ziņu neizpaušanu.

Pirms pašvaldību vēlēšanām līdzīgus faktus par Dautkom īpašnieces iesaistīšanos energobiznesa pārdalē savās uzstāšanās reizēs minēja pašreizējais mērs Rihards Eigims. Šobrīd viņš to vairs nedara. Ja KNAB gribot, lai šo lietu izmeklē. Viņu tas vairs neinteresējot.

Starp ietekmīgām personām, kas, pēc Jevstigņejeva liecinātā, palīdzējušas Dautkom īpašniecei īstenot ietekmi politikā, minēti agrākā KNAB darbiniece Juta Strīķe, Jaunā laika politiķi Artis Kampars, Solvita Āboltiņa un Edgars Jaunups. Pēdējie divi pat esot aicināti uz Pankevičas īpašumiem Kanāriju salās. Jaunups apgalvo, ka tā nav taisnība. Juta Strīķe apliecina, ka pazinusi Pankevičas tēvu un šādi iepazinusi arī meitu. Bet šīs tikšanās notikušas sen.

Liecībās KNAB pieminētā uzņēmēja Jeļena Pankeviča «Nekā personīga» nevēlējās atklāt, vai šīs lietas ietvaros ir pratināta. No plašākiem komentāriem viņa atteicās. Savukārt pirms pašvaldību vēlēšanām savā portālā Grani.lv Pankeviča noliedz visas bijušā vīra sniegtās liecības. Tie visi esot meli un izdomājumi, ko kā nomelnošanas kampaņu sarīkojis Andrejs Elksniņš. Viņš izmantojis uzņēmējas bijušo vīru, kurš esot pieķerts braukšanā dzērumā. Lai šīs problēmas atrisinātu, Elksniņš piespiedis viņu liecināt pret bijušo sievu KNAB. Elksniņš to noliedz.

Lai arī strīdīgais iesniegums radījis sprādzienam līdzīgu efektu Daugavpilī, tas iezīmē veidu, kā tur tikusi dalīta siltumtīklu saimniecība. Tās daļēju nonākšanu politiķiem pietuvinātu uzņēmēju rokās apliecina arī Valsts kontroles revīzijas ziņojumā izpētītās uzņēmumu shēmas.

KNAB apstiprina, ka šobrīd tiek izmeklētas Jevstigņejeva liecībās aprakstītās iespējamās koruptīvās darbības Daugavpilī, bet no plašākiem komentāriem birojs atturas. Krimināllietā notiek pirmstiesas izmeklēšana. Izmeklēšanas interesēs sīkāka informācija netiks sniegta.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu