Saistībā ar Valsts kontroles (VK) konstatētajiem pārkāpumiem iekšlietu jomas īpašumu pārvaldībā Iekšlietu ministrijā (IeM) sāktas četras dienesta pārbaudes, savukārt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD) sākta disciplinārlieta pret Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas direktoru Ainaru Penci par depo telpu izmantošanu, iespējams, savām vajadzībām, noskaidroja aģentūra LETA.
IeM maija sākumā paziņoja, ka pēc VK ziņojuma ir sākusi disciplinārlietu pret divām VUGD amatpersonām saistībā ar medību kluba «Plauži» atrašanos Ogres novada Ķeipenes ugunsdzēsības depo. IeM valsts sekretārs Dimitrs Trofimovs aģentūrai LETA pastāstīja, ka tāpat sāktas četras dienesta pārbaudes, piemēram, saistībā ar VK atklātajām nepilnībām Jaunpils ielas ugunsdzēsības depo būvniecības procesā. Dienesta pārbaudes ir sāktas par faktu, nevis konkrētām amatpersonām, teica Trofimovs.
Viņš apliecināja, ka VUGD priekšnieks Oskars Āboliņš otrdien ierosinājis disciplinārlietu pret Penci, taču pēc komentāra viņš ieteica vērsties VUGD. VUGD preses pārstāve Inta Palkavniece apstiprināja, ka saistībā ar VK revīzijas ziņojumu pret Penci ir sākta disciplinārlieta par Ķeipenes depo telpu izmantošanu, iespējams, savām vajadzībām.
VK informāciju par Ķeipenes depo nosūtīja arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB). Trofimovs atklāja, ka pēc pieprasījuma informāciju birojam nodevusi arī IeM.
Jau ziņots, ka Ķeipenes depo telpās ierīkotā medību kluba valdes priekšsēdētājs ir Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas direktors Pencis, savukārt kā kontakttālrunis klubam bija norādīts VUGD Finanšu plānu pārvaldes priekšnieka Vladimira Rožkina darba telefona numurs. Revīzijas laikā mednieku kluba juridiskā adrese un tālruņa numurs tika nomainīts.
VK arī paziņojusi, ka vairāki no jaunbūvētajiem depo ir nesamēri lieli priekš tajos paredzētā darbinieku skaita. Tāpat viņa teica, ka katra ēka ir būvēta pēc sava individuālā projekta, kas ir sadārdzinājis ēku būvniecību. VK ieteikumos IeM norādīts, ka šādu depo būvniecība būtu jāveic pēc tipveida projektiem.
VK ziņojumā par iekšlietu jomas nekustamo īpašumu pārvaldību izcelts, ka, plānojot depo telpas racionāli, būtu bijis iespējams uzcelt vairāk depo, tostarp, arī kādā no 18 Latvijas teritorijām, kur ugunsdzēsēji joprojām nevar ierasties uz izsaukumiem likumā paredzētajā laikā.
Komentējot finansējuma pielietojumu, VK arī izcēla, ka par valsts piešķirtajiem 11,5 miljoniem eiro izdevies uzbūvēt tikai daļu no paredzētajiem depo, bet depo būvniecībai Rojā, Daugavpilī, Liepāja un depo Rīgā, Matīsa ielā atjaunošanai finansējums ir jāmeklē no jauna.
