Latvijā depozīta sistēma plastmasas iepakojumiem nav vajadzīga, un krietni svarīgāks jautājums ir bioloģisko atkritumu pārstrāde, intervijā aģentūrai LETA uzsvēra vides un atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu grupas «Eco Baltia grupa» valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs.
«Mūsu pozīcija nav mainījusies, ka Latvijā depozīta sistēma nav vajadzīga. Depozīta sistēma faktiski ir, tā teikt, «OIK 2» lieta. Uz papīra tā skaisti izskatās, pasaulē ir valstis, kurās tā strādā, bet jautājums ir par to, kas Latvijai šobrīd patiešām vajadzīgs,» teica Simanovičs.
Viņš arī atzīmēja, ka nav skaidrības, kā depozīta sistēma strādātu reģionos. «PET, kas nonāk sadzīves atkritumos, nonāk uz automātiskās šķirošanas līnijas pie Rīgas, Liepājā, Jelgavā, Daugavpilī, un pretī stāv robots, kas izlasa visas PET pudeles no sadzīves atkritumiem, turklāt vēl čaklāk, nekā mēs savās mājās spējam visi kopā tās sašķirot. Protams, ir kādi reģioni, kur nav automātisko šķirošanas līniju, bet šajos reģionos būs arī megaproblēmas izveidot depozīta sistēmu. Latvijas īpatnība ir tā, ka mums ir ļoti reta apdzīvotība atsevišķos reģionos. Cilvēkiem šobrīd uz skolu ir jābrauc, un atkritumus būs ar mieru vest uz pilsētu? Jābūt reāliem, virkni cilvēku lauku reģionos šobrīd apkalpo autoveikals. Vai tas vadās līdzi depozīta automātu? Uzreiz būs vieta pelēkajam sektoram - paņems iepakojumu no iedzīvotājiem par diviem centiem, automātā paši nodos par četriem centiem utt. Kas to kontrolēs? Neviens,» sašutumu pauda «Eco Baltia grupas» vadītājs.
Pēc viņa teiktā, ieguvēja no depozīta sistēmas ieviešanas Latvijā, visticamāk, būtu kāda Norvēģijas kompānija, kas atbildētu par sistēmas uzturēšanu. «Redzam Lietuvas piemēru. No katras pudeles, ko ieliekam Lietuvas automātā, 1,5 centi aiziet Norvēģijas kompānijai par sistēmas uzturēšanu. Skaidrs, ka aiz šīs sistēmas slēpjas norvēģu lobijs, kas te bijis gadiem. Iepriekš bija vēlme apgūt Eiropas naudu caur šīs sistēmas ieviešanu, bet tas neizdevās, tad tagad tiek piedāvāta jauna sistēma - maksāsim nevis koģenerācijas stacijām, bet norvēģiem par to, ka dāsni iedevuši palietot šo sistēmu. Ja tie vēl būtu Latvijā izdomāti un saražoti automāti, kuru ražošana nodrošinātu 200 darba vietas, lieliski! Taču šajā gadījumā nopirksim kaut ko, izsviežot naudu vējā. Kam tas ir vajadzīgs?» pauda Simanovičs.
Vienlaikus viņš norādīja, ka likumdevējiem šobrīd vajadzētu spriest nevis par depozīta sistēmas ieviešanu, bet gan par bioloģisko atkritumu pārstrādi. «Ja mēs skatāmies uz atkritumu apsaimniekošanas piramīdu, kas idejiski varētu būt līdzīga Maslova piramīdai, tad depozīts ir piramīdas augšgalā - ārkārtīgi dārga un atsaucas uz mazu daļu. Ja paskatītos uz šo jautājumu no valstiskās atbildības perspektīvas, no politiskās izpratnes viedokļa, būtu jāsaprot, kas Latvijai ir svarīgi, un Latvijai šobrīd viens no lielākajiem izaicinājumiem ir bioloģisko atkritumu pārstrāde - šķirošana, atsevišķa pārstrāde un tehniskā komposta izveide,» sacīja «Eco Baltia grupas» vadītājs.
Viņaprāt, lai mudinātu poligonus ražot tehnisko kompostu, būtu jāsakārto zaļā iepirkuma regulējums. «Šajā ziņā pietrūkst zaļā iepirkuma regulējuma. Ja mums būtu attīstīts zaļais iepirkums, tad ceļu būvniecībā vai infrastruktūras objektu būvniecībā varētu noteikt, ka zālājs jāsēj nevis melnzemē, bet tehniskajā kompostā. Ceļmalās nav nekādas atšķirības, vai zālājs ir sēts melnzemē vai tehniskajā kompostā, kas pēc būtības ir neitralizēta melnzeme. Tad nebūtu no kāda karjera jārok melnzeme. Ceļmalas ir pirmā vieta, kur varētu izmantot tehnisko kompostu, jo mikroskopiski stikla piemaisījumi tur noteikti netraucē. (..) Ja melnzemes iegūšanai piemērotu dabas resursu nodokli, piemēram, 10 eiro apmērā, tad, protams, būtu lielāka motivācija izmantot tehnisko kompostu. Šobrīd melnzeme daudziem nešķiet īpašs resurss, bet, piemēram, lauksaimniecībā tā ir milzīgs resurss, it īpaši nepiesārņota,» klāstīja Simanovičs.
Jau ziņots, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izvērtēšanai valdībā iesniegusi grozījumus Iepakojuma un Dabas aizsardzības likumos, kuri nepieciešami, lai veicinātu iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu. Venīgā ministrija, kas konceptuāli joprojām nesaskaņo depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā ir Zemkopības ministrija. Tā iebilst pret grozījumiem Iepakojuma likumā, jo likumprojektā neesot sniegta detalizēta informācija par plānotās depozītu sistēmas ieviešanas un uzturēšanas izmaksām Latvijā, kā arī pēc būtības nav veikts ietekmes izvērtējums uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, uzņēmējdarbības vidi un inflāciju.
Koncerna «Eco Baltia» apgrozījums 2016.gadā bija aptuveni 47 miljoni eiro, kas ir par 3% vairāk nekā gadu iepriekš. Savukārt pērn koncerna apgrozījums tika prognozēts par 14% lielāks nekā 2016.gadā.
«Eco Baltia grupas» uzņēmumi nodrošina pilnu atkritumu apsaimniekošanas ciklu - sākot no atkritumu savākšanas un šķirošanas un noslēdzot ar pārstrādi un otrreizējo izejvielu eksportu.
«Eco Baltia grupā» ietilpst vides apsaimniekošanas uzņēmumi «Eco Baltia vide», «Eko Kurzeme», «Jumis», pārstrādes rūpnīcas «Pet Baltija», «Eko Pet» un «Nordic Plast», ražotāju atbildības sistēmas operators «Latvijas Zaļais punkts», kā arī otrreizējo izejvielu tirdzniecības un apstrādes uzņēmums «Eko Reverss».
