25. maijā visā Eiropas Savienībā (ES), tostarp arī Latvijā, tiks piemērota Vispārīgā datu aizsardzības regula (GDPR), nosakot vienādus noteikumus personas datu aizsardzībai visās ES dalībvalstīs. Datu valsts inspekcija (DVI) apkopojusi vairākus mītus un patiesību par regulu.
Mīts - saskaņā ar regulu katrā uzņēmumā/organizācijā, kas veic personas datu apstrādi, ir nepieciešams norīkot datu aizsardzības speciālistu.
Patiesība – regula nosaka gadījumus, kad ir obligāti jāieceļ personas datu aizsardzības speciālists, pārējos gadījumos personas datu aizsardzības speciālista iecelšana nav obligāta prasība.
Mīts – žurnālistiem, publicējot bildes, ir «jāaizmiglo» sejas, ja fotogrāfijā redzamā persona nav devusi piekrišanu fotogrāfijas publicēšanai.
Patiesība – regula nosaka, ka arī tādai informācijai, kas tiek apstrādāta žurnālistikas vajadzībām, ir jāatbilst datu aizsardzības principiem. Vienlaikus regulā informācijas apstrāde šādam mērķim ir ievērojami atvieglota. Piemēram, sabiedrības informēšana par sabiedrībā pazīstamas personas gaitām ir atļauta (tostarp publiskojot foto), savukārt, ja tiktu sniegtas ziņas par ierindas pilsoņu privāto dzīvi (vienlaikus ar sabiedrībā pazīstamo personu tiktu publicēti ar to nesaistītu personu foto), tad šāda apstrāde neatbilstu datu aizsardzības principiem. Masu mediji darbojas saskaņā ar likumu «Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem».
Mīts – ievāktos personas datus uzņēmums var izmantot pēc saviem uzskatiem, tas ir, jebkuram personas datu apstrādes mērķim.
Patiesība – regula paredz, ka uzņēmumam jāzina, kādā nolūkā apstrādā personas datus, un par to jāinformē personas, kuras dati tiek apstrādāti. Nevar vienkārši norādīt, ka tiks vākti un apstrādāti personas dati. Tas ir tā dēvētais «nolūka ierobežojuma» princips. Uzņēmums ievāktos datus var izmantot citos nolūkos tikai pēc tam, kad ir pārbaudīts, vai jaunais nolūks ir saderīgs ar sākotnējo nolūku.
Mīts – personas datus var apstrādāt tikai tad, ja ir iegūta personas piekrišana.
Patiesība – regula nosaka, ka personas datus var apstrādāt, piemēram: ja ir iegūta personas piekrišana; ja likumā ir noteikts pienākums; lai izpildītu sabiedrības interesēs realizējamu uzdevumu; lai aizsargātu fiziskas personas vitālās intereses; lai īstenotu organizācijas leģitīmās intereses.
Mīts – kamera pie privātmājas drīkst filmēt tikai īpašumu, tā nedrīkst būt vērsta uz publisko teritoriju.
Patiesība – personas var uzstādīt videonovērošanas kameras savās mājās (privātīpašumā). Izmantojot kameras, nav jāpiemēro regulā noteiktās prasības, tā neattiecas uz personas datu apstrādi, ko fiziskās personas veic privātajām vai mājsaimniecības vajadzībām. Tomēr personām, kuras uzstāda videonovērošanas kameras, ir jārespektē kaimiņu, viesu un garāmgājēju tiesības uz privātumu. Gadījumā, ja tiek veikta publiskas telpas videonovērošana, uz apstrādi attiecināmi regulas nosacījumi.
Mīts – vairs nedrīkstēs filmēt vai fotografēt publiskos pasākumus, kurus rīko publiska iestāde.
Patiesība – personas drīkst filmēt vai fotografēt publiskus pasākumus, ja pasākuma rīkotājs to atļauj. Turklāt sabiedrības interesēm vai vēsturiskā fakta fiksēšanai drīkst veikt video vai foto iemūžināšanu, par to iepriekš informējot pasākuma dalībniekus un ļaujot pasākuma apmeklētājiem paust savu vēlmi nepubliskot viņu datus. Piemēram, pašvaldības rīkotā pasākumā, lai informētu sabiedrību par pasākuma gaitu, drīkst veikt video un foto fiksēšanu un iegūto datu publiskošanu. Tas pats attiecas arī uz izglītības iestāžu rīkotajiem pasākumiem. Turklāt savām vajadzībām apmeklētāji drīkst veikt video vai foto fiksēšanu, ar nosacījumu, ka iegūtie dati netiek publiskoti bez visu iesaistīto personu piekrišanas.
Regulā tiek modernizēti jau pastāvošie personas datu apstrādes principi, vienlaikus izveidojot vienotus personas datu aizsardzības noteikumus visā Eiropas Savienības teritorijā. Regulā ir saglabāti līdz šim personas datu aizsardzības jomā iedibināti pamatprincipi.
