Jaunsardzē pārāk liela nozīme piešķirta jaunsargu skaita palielināšanai, bet pārāk maz tiek domāts par aktivitāšu kvalitāti, revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK).
Valsts kontrole: Jaunsardzē pārāk maz tiek domāts par aktivitāšu kvalitāti
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
VK secinājusi, ka Jaunsardzes politika ir pilnveidojama un, lai radītu priekšnoteikumus šīs kustības attīstībai piešķirto valsts budžeta līdzekļu efektīvam izlietojumam, ir jāuzlabo arī jaunsargu apmācības procesa kvalitāte.
Jaunsargu apmācības īstenošanā ilgstoši neesot ievēroti tādi būtiski pamatprincipi kā mācību procesa vienota metodiska vadība un kontrole un instruktoru kvalifikācijas uzraudzība. Jaunsargu instruktoru kvalifikācija un apmācību kvalitatīvie aspekti ilgstoši nav tikuši izvirzīti priekšplānā, aprobežojoties ar slodzes un atlīdzības noteikšanas jautājumiem, norāda VK.
Brīvprātības princips ir attiecināms vienīgi uz bērniem un jauniešiem, lemjot par dalību Jaunsardzes kustībā. Savukārt Aizsardzības ministrija nevar pieļaut, ka jaunsargu apmācība notiek pašplūsmā - ir jānosaka obligāti piemērojamas prasības jaunsargu apmācības saturam un mācību procesa organizēšanai, instruktoru kvalifikācijai un citiem faktoriem, norāda VK.
Tāpēc kā obligāta prasība un sasniedzamais rezultāts, pirmkārt, būtu jāizvirza visaptverošas kvalitātes nodrošināšana, gan pēc vienota standarta nodrošinot apmācību saturu un norisi, gan pieprasot atbilstību noteiktām kvalifikācijas prasībām no apmācību procesā iesaistītajiem, norāda VK.
Otrkārt, nepieciešams izveidot Jaunsardzes attīstības mērķiem piemērotu rezultatīvo rādītāju sistēmu un paredzēt regulāru informācijas apkopošanu un analīzi, lai novērtētu progresu.
Treškārt, jāvērtē, vai plānotais jaunsargu skaita pieaugums ir reāls, ņemot vērā valsts reģionālās attīstības tendences, demogrāfiju un iedzīvotāju migrāciju. Tāpat šajā kontekstā ir jādomā, vai Jaunsardzes kustības teritoriālās pieejamības ideja ir ilgtspējīga, norāda VK.
VK uzsver, ka saskaņā ar plānoto Jaunsardzei būtu jākļūst par nacionāla mēroga jaunatnes patriotiskās audzināšanas kustību. Par to liecina paredzētā ievērojamā Jaunsardzes pieejamības paplašināšana, būtiski palielinot arī jaunsargu skaitu. Plānots, ka līdz 2024.gadam Jaunsardzē iesaistīsies 16 000 jeb 10% skolu jauniešu.
Tomēr dokumentos ietvertā pieeja, kā vienīgos izmērāmos rādītājus definējot kustībā iesaistīto skolu jauniešu skaitu un īpatsvaru, ir izteikti kvantitatīva. Lai arī Aizsardzības ministrija ir atzinusi Jaunsardzes kustības piedāvāto mācību programmu kvalitātes nozīmi patriotiskās audzināšanas sistēmas uzturēšanā, tomēr tā nav izvirzījusi sasniedzamos rezultātus kustības kvalitatīvajiem aspektiem, secinājusi VK.
VK arī uzskata, ka Jaunsardzes politika ir jāpārskata, ņemot vērā Aizsardzības ministrijas plānus par valsts aizsardzības mācības ieviešanu vidusskolēniem. VK gan uzsver, ka Jaunsardze turpinās darboties arī pēc valsts aizsardzības mācības ieviešanas, un tā arvien būs pirmais posms bērnu un jauniešu patriotisma, pilsoniskās apziņas, biedriskuma, drošsirdības, fizisko spēju un disciplīnas sekmēšanā.
Tāpat tiek sagaidīts, ka ar dalību Jaunsardzē aizvien vairāk jauniešos radīsies interese par militāro dienestu, tādējādi paplašinot motivēta profesionālā dienesta personālsastāva atlases iespējas. Tāpēc iespējami drīzāk ir jāpanāk kvalitatīvas izmaiņas Jaunsardzes kustības īstenošanā, jo īpaši tagad, kad finansējuma trūkums vairs nav šķērslis, atzīmē VK.
VK arī atklājusi trūkumus Jaunsardzes materiāltehnisko līdzekļu iegāžu plānošanā, kā rezultātā veiktās iegādes ne vienmēr var uzskatīt par pārdomātām un rūpīgi plānotām, kā arī nav gūstama pārliecība, ka, izlietojot finansējumu vienām vajadzībām, nav palikuši neatrisināti citi, iespējams, nozīmīgāki nodrošinājuma jautājumi.
Pozitīvi VK vērtē Jaunsardzes un informācijas centrā un Aizsardzības ministrijā sākto virzību Jaunsardzes kustības organizatorisko jautājumu sakārtošanā.
Pozitīvi vērtējams arī tas, ka, mainoties Jaunsardzes un informācijas centra vadītājam, 2017.gadā ir identificēta problēma, ka jaunsargu apgāde līdz šim nav bijusi plānveida, un ir atzīts, ka nepieciešams izstrādāt apgādes koncepciju, kas balstīta uz apmācību programmās nepieciešamajiem līdzekļiem. Šo ieceri īstenojot, varētu tikt radīti priekšnoteikumi apgādes procesa efektīvākai norisei.