Otra demisijas pieprasījuma autori, Latvijas Reģionu apvienības (LRA) Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Nellija Kleinberga, norādīja, ka Rasnačs ir vienīgais ministrs, kurš esot atteicies ierasties uz frakcijas sēdi. Līdzīgi izteicās arī «Vienotības» deputāte Inese Lībiņa-Egnere, kura norādīja, ka Rasnačs reti esot apmeklējis Juridiskās komisijas sēdes, kur tiek lemts par tieslietu nozares likumu grozījumiem.
«Vienotības» frakcijas vadītājs Hosams Abu Meri akcentēja, ka viņa pārstāvētā partija ir neapmierināta ar Rasnača darbu, tomēr problēma esot tajā, ka šāds solis novestu pie «tehniskās valdības», kas līdz vēlēšanām nevarētu pieņemt saturiskus lēmumus. Politiķis aicināja, lai vēlētāji nodrošina eksāmenu Rasnačam, ar savu balsojumu nosakot, vai viņam jābūt nākamajā Saeimā.
Deputāts Kārlis Seržants (ZZS) norādīja, ka pēc traģēdijas ir izskanējis tik daudz negatīvas informācijas par maksātnespējas jomu, «tur valdošajiem tikumiem, interešu grupām, jauniem uzvārdiem, striķīšu raustītājiem, ka, šķiet, šajā sfērā ir vajadzīgi kardinālāki uzlabojumi nekā tikai kļūdu labojumi». «Gan tiesu izpildītājiem, gan maksātnespējas administratoriem būtu jākļūst par Tieslietu ministrijas valsts ierēdņiem ar cietu algu attiecīgi izveidotos departamentos, un vienīgajam kritērijam prēmijas saņemšanai vajadzētu būt veiksmīgai uzņēmuma atjaunošanai vai valsts naudas atgūšanai. Jo situācija, kad administratora amatā dažos mēnešos var kļūt par miljonāru, tā ir vienkārši amorāla,» uzsvēra deputāts.
