Ceturtdienas pēcpusdienā Jelgavā divām SIA «Jelgavas tipogrāfija» piederošām ēkām jumtu norāvis virpuļvējš, ko dēvē par velna slotu.
Jelgavā velna slota norauj jumtu divām ēkām
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Papildināta visa ziņa
SIA «Jelgavas tipogrāfija» valdes loceklis Rodijs Trankalis pastāstīja, ka Latvijai neierastā dabas parādība noplēsusi jumta segumu divām uzņēmuma ēkām. Daļa norautā jumta uzkritusi kādai uzņēmuma darbinieka automašīnai, to sabojājot. Uzņēmums pagaidām nevar pateikt, cik lielus zaudējumus finansiālā ziņā virpuļviesulis nodarījis.
Virpuļvējš, pēc aculiecinieka stāstītā, bijis redzams Langervaldes ielā un Rubeņu ceļā. Viens no aculieciniekiem to arī iemūžinājis fotogrāfijā.
Sinoptiķi skaidro, ka virpuļvējš, kas ceturtdienas pēcpusdienā novērots Jelgavā, bija parādība, ko Latvijā izsenis dēvē par velna slotu.
Arī Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs šādas parādības sauc par velna slotām vai virpuļstabiem. Angliski tās dēvē par putekļu velniem («dust devil»), jo virpuļojošais vējš parasti ir redzams tikai tādēļ, ka tas pacēlis gaisā smiltis un citus putekļus.
Velna slotas ir līdzīgas nelieliem virpuļviesuļiem jeb tornado, taču šīs parādības veidojas atšķirīgos apstākļos. Velna slotas rodas tikai sausā un saulainākā laikā, bet virpuļviesuļi - zem gubu mākoņiem, parasti zem negaisa mākoņiem.
Virpuļvējš izplatīts visā pasaulē, kā arī uz citām planētām. Velna slotas rodas, gaisam nevienmērīgi sasilstot saulainā laikā, dominējot lēnam vējam. Saules sasildītais gaiss no zemes virskārtas strauji ceļas augšup - cauri vēsākam gaisa slānim. Ja apstākļi ir piemēroti, rodas un pastiprinās gaisa riņķveida kustība.
Visbiežāk virpuļstabi ir nelieli un izzūd pāris minūtēs, neradot postījumus, bet dažkārt tie var noraut māju jumtus vai aiznest siltumnīcas.