Ilūkstes novadā atklāti divi agrāk nezināmi pilskalni

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Zane Bitere/LETA

Šopavasar Latgalē atklāti trīs jauni, iepriekš nezināmi pilskalni, bet jau šovasar tiem nācis klāt jauns atklājums, jo Ilūkstes novada Pilskalnes pagastā atklāti vēl divi agrāk nezināmi pilskalni, šodien vēsta laikraksts «Latvijas Avīze».

Latvijas Kultūras akadēmijas profesors, arheologs un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) eksperts Juris Urtāns laikrakstam atzinis, ka šis gads Latvijas pilskalnu jaunatklāšanā mūslaikiem ir bijis unikāls. Viņš vēl piebilst, ka tuvākajā laikā tiks pārbaudītas ziņas vēl par diviem Latgalē.

Pirmais, tā sauktais patvēruma pilskalns, atrodas pie Driģeņu ezera, tādēļ tam dots Driģeņu pilskalna nosaukums. Otrs ir tuvējo māju vārdā nokrustītais Liepkalnu pilskalns, par kura izcelsmi arheologs gan ir piesardzīgs, jo, visdrīzāk, tas nemaz nav pilskalns klasiskā izpratnē, bet starp 13. gadsimta beigām un 15. gadsimta sākumu Livonijas ordeņa iekārtots nocietinājums pie Lietuvas dižkunigaitijas robežām.

Zinātniskajā apritē šāda tipa pilskalnus pieņemts pieskaitīt patvēruma pilskalniem, jo tie parasti ir diezgan izteiktiem vaļņiem, taču bez izteikta kultūrslāņa, tātad nav tikuši pastāvīgi apdzīvoti. Pastāv uzskats, ka senatnē tās bijušas nocietinātas vietas, kur ļaudis kopā ar lopiem sabēguši briesmu gadījumos.

Latvijā šobrīd reģistrēto pilskalnu skaits tuvojas 500. Pilskalnu jaunatklāšana pēdējā laikā notiek, entuziastiem rūpīgi pētot Latvijas teritorijas aerolazerskanēšanā jeb UDAR tehnoloģijā iegūtās trīsdimensionālās reljefa kartes. Datorā aplūkotas, tās ļauj ieraudzīt pilskalniem raksturīgus reljefa mākslīgos pārveidojumus - grāvjus, vaļņus, terases. Driģeņu un Liepkalnu pilskalnu UDAR kartē tādā veidā ieraudzījis arheologs Raimonds Rozenvalds, taču pēc tam šīs vietas vēl bija jāaplūko dabā.

Abi jaunie pilskalni cilvēkam visai grūti sasniedzami brikšņainās vai dūksnainās apkaimes dēļ. Driģeņu pilskalns izbūvēts starp Driģeņu un Melno ezeru. «Tādā ziņā tas ir klasisks - šaura kaupre starp diviem ezeriem un dūksnāju. Vienā galā kaupre nodalīta ar mākslīgi veidotu valni, grāvi un atkal valni un grāvi. Pretējā pusē bijuši līdzīgi nocietinājumi. Tas ir patvēruma pilskalns. To jau arī tagad redz, ka lāgā nekur netiek klāt,» stāsta Urtāns. Vaļņu augstums un grāvju dziļums 1 - 1,5 metri. Grāvju nodalītā pilskalna plakums ir 10 - 15 metrus plats un 65 metrus garš. Nepilnu kilometru taisnā līnijā no Driģeņu pilskalna jau atrodas agrāk zināmais Sudrabiņu pilskalns.

Otrs jaunatklājums - Liepkalnu pilskalns - ir Latvijas mērogiem milzīgs, ar kopējo platību ap 1,4 hektāri, bet plakumu - 0,73 hektāri. To ieskauj pamatīgs 3-5 metri dziļš un 5 metrus plats grāvis un sargā 10-15 metrus dziļa dabiska grava. Profesors Urtāns uzsver, ka nocietinājuma būvniekiem nav bijis problēmu ar darbaspēku, jo veidošanā ieguldīts liels darbs un grāvis rakts nospraustajā virzienā, īpaši nerēķinoties ar reljefu, caurrokot pacēlumus un veidojot terases.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu