Labklājības ministrija (LM) plāno noteikt ilgāku slimības pabalsta saņemšanas periodu smagi slimu bērnu vecākiem, liecina šodien Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie grozījumi likumā «Par maternitātes un slimības apdrošināšanu».
Plāno noteikt ilgāku slimības pabalsta saņemšanas periodu smagi slimu bērnu vecākiem
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Labklājības ministrija (LM) plāno noteikt ilgāku slimības pabalsta saņemšanas periodu smagi slimu bērnu vecākiem, liecina šodien Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie grozījumi likumā «Par maternitātes un slimības apdrošināšanu».
Kā norāda LM, saskaņā ar likumu līdz 14 gadus veca slima bērna kopšanai slimības pabalstu piešķir un izmaksā par laiku no darba nespējas pirmās dienas līdz darba nespējas 21. dienai. Par laiku līdz darba nespējas 14. dienai slimības pabalstu izmaksā, ja bērns kopts mājās, par laiku līdz darba nespējas 21. dienai slimības pabalstu izmaksā, ja bērns kopts arī stacionārā.
Vienlaikus patlaban netiek nodrošināta sociālā aizsardzība, ja saslimšanas gadījums ir ilgāks par likumā noteikto un bērnam ir nepieciešama vecāka aprūpe, kā rezultātā praksē veidojas situācijas, ka, beidzoties apmaksātajam darbnespējas periodam, vecāks uz vienu vai dažām dienām pārtrauc darbnespēju un saņem jaunu darbnespējas lapu, kura tiek apmaksāta likumā noteiktajā kārtībā. Tas gan vecākiem, gan ārstiem rada administratīvus šķēršļus, vairākkārt vēršoties pie ārsta un noformējot jaunu darbnespējas lapu, kaut arī būtībā bērns turpina slimot, norāda LM.
Šī iemesla dēļ slimības pabalsta vecākiem, kuru bērns ir smagi slims, izmaksas ilgumu paredzēts noteikt 26 nedēļas, ja darba nespēja ir nepārtraukta, bet ne ilgāku par 52 nedēļām triju gadu periodā, ja darba nespēja atkārtojas ar pārtraukumiem.
Kā norāda LM, šādi nosacījumi pienāksies par bērnu līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai, ja bērnam atbilstoši Starptautiskajai statistiskajai slimību un veselības problēmu klasifikācijai noteikta saslimšana ar iedzimtām kroplībām, deformācijām un hromosomu anomālijām. Tāpat šāds atbalsts pienāksies arī gadījumos, ja bērnam ir ievainojumi, saindēšanās un citas ārējas iedarbes sekas, audzēji vai, ja saslimis bērns, par kuru Veselības un darbnespējas ekspertīzes ārstu valsts komisija ir noteikusi īpašas kopšanas nepieciešamību, proti, piešķirts bērna invalīda kopšanas pabalsts.
Likumprojektā paredzēts arī vienkāršot un vienādot sociālās apdrošināšanas pabalstu aprēķinu. Gan darba ņēmējiem, gan pašnodarbinātajiem vidējo apdrošināšanas iemaksu algu paredzēts noteikt no apdrošinātās personas apdrošināšanas iemaksu algas par 12 kalendāro mēnešu periodu, šo periodu beidzot četrus kalendāros mēnešus pirms mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums. Patlaban darba ņēmējiem tie ir divi, bet pašnodarbinātajiem trīs mēneši.
Vienlaikus, lai vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķina periodā neiekļautu pirmsdzemdību un pēcdzemdību atvaļinājuma laiku, paredzētas izmaiņas, ka, aprēķinot vidējo apdrošināšanas iemaksu algu vecāku un paternitātes pabalstam, apdrošināšanas iemaksu algas periods tiek skaitīts no mēneša, kurā piedzimis bērns.
Grozījumi vēl jāsaskaņo ar ministrijām, jāatbalsta valdībā un jāpieņem Saeimā.