No hiphopa dejām uz sektu: kā vervē Latvijas pusaudžus (94)

Kopš tā laika, kad sāku apmeklēt sektas, mana dzīve ir izmainījusies. Nē, es neesmu ieguvusi garīgu apgaismību un arī neesmu secinājusi, ka būtu nokļuvusi reliģisko kultu līderu ietekmes sfērā. Ar «mana dzīve ir izmainījusies» domāju to, ka tagad uz mana galda darbā regulāri parādās dažādi krāsaini bukleti, ko kolēģi reizēm saņem uz ielas no dažādu reliģisko organizāciju pārstāvjiem.

Pirmdienā mani sagaida «Ko nesīs nākotne?» uz žurnāla «Sargtornis sludina Jehovas valstību» vāka, bet otrdienā saņemu «Jūsu ģimene var būt laimīga» - vēl vienu Jehovas liecinieku informatīvo bukletu.

Savukārt ceturtdienā kolēģis man pasniedz ielūgumu uz Dianētikas centra piedāvāto filmu «Kur slēpjas 90% mūsu spēju?»

«Mana radiniece jau ilgāk nekā desmit gadus ir «Koraļļu klubā», man pat bail iedomāties, cik daudz naudas viņa šajā laikā ir iztērējusi,» man stāsta kāds kolēģis brīdī, kad dodamies lejā pa kāpnēm.

«Pirms pieciem gadiem vairākas reizes biju aizgājusi uz pentakostu sanāksmēm. Vēl, tad, kad mācījos skolā, pie mums bija atnākuši sludināt kaut kādas sektas pārstāvji – viņi dziedāja dziesmas un dalīja krāsojamos eņģeļus,» skan no mana telefona skaļruņa brīdī, kad mēģinu novietot automašīnu.

«Tu ej uz sektām? Tad tev noteikti jāaiziet uz to, kas atrodas pretī manai mājai Āgenskalnā,» nākamajā dienā es lasu kādas paziņas atsūtītā īsziņā.

Saskaņā ar neoficiālo statistiku 15% Latvijas iedzīvotāju ir dažādu sektu sekotāji vai arī atrodas «riska grupā» kļūt par tādiem.

Organizācijas «AntiSekt» pārstāve Svetlana Krilova, kura nodarbojas ar bijušo sektu un kultu sekotāju psiholoģisko rehabilitāciju, stāsta profesionālu joku par sektām: «Katram cilvēkam ir savs guru, un cilvēkam ir laimējies, ja viņš šo guru nekad nesatiek.»

Sektas nav tikai «dievnami», bet arī personiskās izaugsmes treniņi

Kad nolēmu, ka vēlos pati savām acīm redzēt, kas notiek sektās, es sāku vākt informāciju par šādām aptuveni reliģiskām organizācijām, kas darbojas Latvijā.

«Dieva mājas» Čaka ielā, «Atmodas nams» Blaumaņa ielā, «Dieva ģimene» Mastu ielā, «Pestīšanas armija» un «Dieva valstība» Bruņinieku ielā, «Dzīvā ūdens avots» Nometņu ielā, «Factory 99 Church» Vienības gatvē, «Iemīlējušies Jēzū» Aspazijas bulvārī, «Labā vēsts» Ūnijas ielā – tā ir tikai daļa no reliģiskajiem kultiem, kas darbojas Latvijas galvaspilsētā Rīgā.

Kopumā Latvijā darbojas vairāk nekā simts dažādu sektu. Eksperti uzskata, ka par bīstamākām uzskatāmas nevis tās organizācijas, kuru pamatā ir ideja par komunikāciju ar Dievu, bet gan tās, kuras balstītas uz mērķi atklāt un paplašināt savas spējas, jeb tā dēvētajām personiskās izaugsmes apmācībām.

Krilova stāsta: «Salīdzinājumā ar deviņdesmitajiem gadiem daudzas reliģiskās sektas tagad uzvedas daudz mierīgāk, bet psihotreniņu rīkotāji tieši otrādi – viņiem ir pilnīgi brīvas rokas. Cilvēki pie reliģiskajām sektām ir pieraduši – gandrīz visi zina Ļedjajevu no «Jaunās paaudzes», Jehovas lieciniekus, kuri klauvē pie durvīm un dala bukletus. Savukārt, apmeklējot dažādus izaugsmes kursus, cilvēkam nemaz nerodas aizdomas, ka viņš iesaistījies potenciāli destruktīvā kultā.»

Kā piemēru Krilova min kursus vīriešiem, kuri pirms kāda laika notika Rīgā. Šo kursu apmeklētājiem tika iegalvots, ka vienīgais veids, kā gūt panākumus gan darbā, gan privātajā dzīvē, ir apmeklēt ilgstošu apmācības kursu, kas izmaksā vairākus simtus eiro.

«Šādos pasākumos tiek izmantotas parastas psiholoģiskās tehnikas, kas tiek pārdotas par lielu naudu. Pēc kursu apmeklēšanas cilvēkam var parādīties psiholoģiskā atkarība – jo personīgā apmācība jāveic posmu pēc posma, jāiekļūst nākamajā līmenī, jākļūst par «platīna ekspertu» un tā tālāk,» norāda «AntiSekt» pārstāve.

Viņa gan uzsver, ka paralēli dažādu kultu piedāvājumam Latvijā ir pieejami arī daudzi pilnīgi kursi un apmācības, tāpēc cilvēkam ļoti rūpīgi jāizvērtē un jāizvēlas, kādus pasākumus viņš vai viņa apmeklē.

«Vai jums jāpieliek noteikti pūliņi, lai aizdomātos par pašnāvību?»

Viens no potenciāli destruktīviem kultiem, kas darbojas Latvijā, ir Dianētikas centrs. Šā centra pārstāvji jaunus sekotājus mēģina piesaistīt, piedāvājot viņiem veikt «Oksfordas testu». Šim testam gan nav nekādas saistības ar Oksfordas Universitāti.

«Kāds ir īstais jūsu saskarsmes līmenis? Kāpēc reizēm jūs nespējat tikt galā ar sarūgtinājumu vai spiedienu, ko uz jums izdara citi cilvēki? Kas jums traucē būt efektīvākam? Kāds ir jūsu atbildības līmenis?» teikts reklāmā, kas piedāvā veikt «Oksfordas personības testu», kas sastāv no vairāk nekā 200 jautājumiem.

Tests sākas ar tādiem nevainīgiem jautājumiem kā «Vai jūs labi guļat?», bet noslēdzas ar krietni vien dīvainākiem jautājumiem, piemēram, «Ja mūsu valsts iebruktu citā valstī, vai jūs sadarbotos ar tiem šīs valsts pilsoņiem, kuri atteikušies no militārā dienesta savas pārliecības dēļ?» vai «Vai jums jāpieliek noteikti pūliņi, lai aizdomātos par pašnāvību?»

Krilova uzsver – neatkarīgi no tā, kādas būs jūsu atbildes uz šiem jautājumiem, «speciālisti» jums konstatēs nopietnas «atkāpes» un problēmas, par kurām jums tiks paziņots, piezvanot uz telefona numuru, kas jums būs jānorāda pirms testa veikšanas.

Dianētikas centrs uzskatāms par savdabīgu posmu cilvēku «savienošanā» ar Scientoloģijas baznīcu. Scientologu ideoloģija balstās uz dažādām pseidozinātniskām un reliģiskām idejām, kas orientētas uz cilvēkiem, kuri tiecas pēc veiksmīgas karjeras un vēlas gūt panākumus visās dzīves jomās.

Viena no scientologu sekotājām Latvijas žurnālistiem stāsta par savu pieredzi Dianētikas centrā: «Es piedalījos dažādos treniņos. Viens no tiem man šķita pilnīgi bezjēdzīgs – mani nosēdināja pretī sienai un man vajadzēja kādas 20 minūtes skatīties vienā punktā un lasīt uz lapas uzrakstītu vārdu kopumu, kuram pirmajā acu uzmetienā nav pilnīgi nekādas jēgas. Tomēr šo vārdu jēgas, to secības un skanējuma mērķis ir «ievietot» cilvēka galvā noteiktu kodu. [..] Seansa beigās es sāku smieties bez jebkāda iemesla.»

Scientoloģijas baznīcai visā pasaulē ir vairāk nekā miljons sekotāju.

Pirms dažiem gadiem šīs sektas struktūrvienība Latvijā piesaistīja Izglītības un zinātnes ministrijas uzmanību – ar scientologiem saistītās organizācijas «Laimes kalve» pārstāvji viesojās Latvijas skolās, lasot lekcijas, tostarp arī pašu mazāko klašu audzēkņiem.

Amatpersonu uzmanību piesaistīja lekcijas «Ceļš uz laimi» materiāli, kas, pēc ministrijas pārstāvju teiktā, bija tendenciozi, nezinātniski un bērniem nepiemēroti.

«Bērni – mūsu viss»

Jaunus sekotājus bērnu un jauniešu vidū meklē arī citas organizācijas. Piemēram, «garīgais centrs» «Prieka vēsts» šovasar rīkoja jauniešu festivālu, kurā piedalījās gan mūzikas grupas, gan dīdžeji.

Papildus tam organizācija regulāri rīko dažādus kursus, apmācības un seminārus bērniem un jauniešiem.

«Mēs esam laimīga jaunatne. Mēs baudām to brīvību, kas mums ar Dievu ir katru dienu,» teikts «Prieka vēsts» tīmekļa vietnes sadaļā «Jauniešu kalpošana».

Reizēm par to, ka bērns nonācis sektas vai netradicionālas reliģiskas organizācijas ietekmē, bērna vecāki neuzzina uzreiz.

Kāds portāla TVNET lasītājs, kurš vēlējās palikt anonīms, piekrita pastāstīt par savas ģimenes pieredzi.

«Manai meitai ir 11 gadu, pirms aptuveni pusgada viņa sāka apmeklēt hiphopa deju nodarbības vienā no galvaspilsētas studijām, kur nodarbības maksā 60 eiro mēnesī.

Pirms sūtīju savu bērnu uz turieni, es izpētīju organizācijas tīmekļa vietni – tur nebija nekādas informācijas, ka tā varētu būt reliģiskas ievirzes iestāde. Vienīgais, kas varēja radīt aizdomas, bija sadaļā, kur aprakstīta pedagogu kvalifikācija – tur teikts, ka pedagogi izglītojušies Norvēģijā, organizācijā «Jesus Revolution» [«Jēzus revolūcija»].

Mūzika vienai no pirmajām dejām, kuru sāka mācīties mana meita un citi bērni, bija kristīgā repa dziesma «Not today, Satan» [«Ne šodien, Sātan»], kuras teksts, manuprāt, ir ļoti agresīvs.

Daudzi vecāki tam, iespējams, vispār nepievērsa uzmanību, tomēr es uzskatu, ka tas ir viens no veidiem, kā tamlīdzīgas organizācijas sāk manipulēt ar bērnu apziņu.

Tālākie notikumi tikai apstiprināja manas aizdomas. Kopīgajā deju studiju apmeklējošo bērnu vecāku sarakstē tika paziņots, ka drīz notiks studijas audzēkņu lielais koncerts, kas būšot ar «reliģisku ievirzi». Es aizgāju uz šo koncertu – gandrīz visām dziesmām, kas tur skanēja, bija reliģisks konteksts, piemēram, «Jesus Jump» [«Jēzus lēciens»] un «Good, Good Father» [«Labais, labais Tēvs»]. Koncerta beigās uz ekrāna parādījās uzraksts «Jesus Is The Aswer» [«Jēzus – tā ir atbilde»].

Iedarbošanās mehānisms ir šāds – jaunieši, kas apmeklē pulciņu, sāk draudzēties, pēc tam viņus uzaicina uz vasaras nometni, bet mēs – vecāki – nezinām, kas tur notiek un kādas manipulācijas tur tiek veiktas.

Man bija pieredze arī ar vienu basketbola skolu, kuras treneris rīkoja sporta nometni, kur papildus basketbola nodarbībām notika arī «personības attīstīšanas» treniņi, aiz kuriem stāv noteiktas reliģiskās organizācijas.

Visi pusaudži ir sociālajos tīklos. Viņu treneris, kuram visi bērni, protams «seko», regulāri savā «Facebook» profilā publicēja dažādus uzmundrinošus paziņojumus, piemēram: «Paldies par spēli! Tā turpināt! Dievs ir ar mums!» Uz jauniešiem pakāpeniski, it kā starp citu, tiek izdarīts spiediens ticēt Dievam un tiek izteikti aicinājumi iestāties konkrētās organizācijās. Pats treneris, protams, var ticēt, kam vien viņš vēlas, tomēr viņam nav nekādu tiesību uzspiest savu pārliecību bērniem.»

Portāla TVNET krievu valodas versija apmeklēja vairāku reliģisko kultu sanāksmes, redzēto nofilmēja ar slēpto kameru un aprunājās ar sektās esošiem cilvēkiem. TVNET aprunājās arī ar ekspertiem. Projekta «Uzmanību, sektas!» gaitā TVNET krievu valodas versija vairāku rakstu sērijā stāsta par to, kas notiek aiz šo «garīgo centru» durvīm.