Arī līdz šim Latvijas Valsts robežsardze ir veiksmīgi sadarbojusies ar Vāciju un visos gadījumos izpildījusi mūsu valsts saistības atpakaļuzņemšanas jomā, tādēļ nesen noslēgtā vienošanās ar Berlīni jaunas saistības neuzliks, portālam TVNET skaidroja Iekšlietu ministrijā (IeM).
Šā gada 28.jūnija samitā Eiropas līderi cita starpā vienojās stiprināt cīņu ar patvēruma meklētāju - personu, kuras pieprasījušas patvērumu kādā no dalībvalstīm un gaida lēmumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu, otrreizējo kustību. Vienošanās paredz dalībvalstu pienākumu veikt visus nepieciešamos tiesiskos un administratīvos pasākumus, lai samazinātu šīs otrreizējās plūsmas.
IeM pārstāvis Māris Zariņš portālam TVNET norādīja, ka viens no Kopējās Eiropas patvēruma sistēmas reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem ir Dublinas regula, kas paredz mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts pilsoņa patvēruma pieteikuma izskatīšanu.
«Vācija ir viena no iekārojamākām valstīm patvēruma meklētājiem, tāpēc bieži vien patvēruma meklētāji pārkāpj Dublinas regulas nosacījumus un, kaut arī persona iesniegusi izskatīšanai patvēruma pieteikumu citā dalībvalstī, vēl pirms lēmuma par starptautiskās aizsardzības statusa piešķiršanu dodas uz Vāciju un mēģina iesniegt pieteikumu vēlreiz, vai arī uzturas tur nelegāli. Vācijai tā šobrīd ir liela iekšpolitiska problēma, tāpēc kanclere Angela Merkele piedāvāja dalībvalstīm, tostarp arī Latvijai, slēgt vienošanos par patvēruma meklētāju operatīvu atpakaļuzņemšanu,» teica Zariņš.
IeM uzsver, ka abu valstu sadarbībā šis jautājums arī līdz šim ticis efektīvi risināts atbilstoši esošajam normatīvajam regulējumam, tāpēc Vācijas piedāvātā vienošanās Latvijas pusei nekādas papildu saistības neuzliek. Valsts robežsardze arī līdz šim ir veiksmīgi sadarbojusies ar Vāciju un visos gadījumos izpildījusi Latvijas saistības atpakaļuzņemšanas jomā.
Ministrijas apkopotie dati liecina, ka Dublinas procesa ietvaros no Vācijas uz Latviju 2018.gadā (līdz 25.maijam) ir atgriezta 21 persona, kas pieprasījusi patvērumu Latvijā. Pārsvarā gadījumu šīs personas pieprasījušas patvērumu, šķērsojot zaļo robežu.
«Tie ir Vjetnamas, Krievijas u.c. valstu pilsoņi, kuri, visticamāk, jau iepriekš zina, ka nekvalificēsies starptautiskās aizsardzības statusa saņemšanai un prasa patvērumu, lai aizkavētu savu izraidīšanu, tāpēc atstāj Latviju un dodas uz kādu no citām ES dalībvalstīm, tostarp Vāciju, nelegāli,» pauda Zariņš. IeM arī atzīmēja, ka līdz šim Latvijā ir bijis tikai viens gadījums trīs gadu laikā, kad ģimene, kas, kā patvēruma meklētāji, uz Latviju pārvietota Eiropas migrācijas programmas ietvaros, atstāja Patvēruma meklētāju centru Muceniekos pirms statusa saņemšanas.
TVNET jau vēstīja, ka, cenšoties atrisināt migrācijas problēmu, kanclere Merkele panākusi 14 valstu piekrišanu operatīvi uzņemt atpakaļ šajās valstīs reģistrētos migrantus, kas mēģina iekļūt Vācijā. Šāda vienošanās panākta ar Latviju, Lietuvu, Igauniju, Somiju, Zviedriju, Ungāriju, Poliju, Čehiju, Beļģiju, Dāniju, Franciju, Luksemburgu, Nīderlandi un Portugāli, kanclere norādījusi vēstulē koalīcijas partiju līderiem.
Saskaņā ar Berlīnes aplēsēm, no Vācijas tiek nosūtīti atpakaļ uz pirmās reģistrācijas valstīm ES teritorijā aptuveni 15% migrantu, bet panāktās vienošanās ļaus Vācijai šo rādītāju būtiski palielināt.
