Haskiju notur par vilku, nošauj un pieprasa ādu kā trofeju (722)

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: flickr.com/Sapphireblue

Vakar portāls akcijas "Latvijas Mobilais reportieris" ietvaros saņēma kādu šokējošu e-pasta vēstuli no lasītāja Sergeja. Vīrietis rakstīja, ka viņa mājās Carnikavas novadā ieklīduši divi vilki un saplosījuši četrus trušus. Vienu no šiem "vilkiem" viņam esot izdevies nošaut. Pēc Sergeja iesūtītajām bildēm bija skaidrs, ka nošautais dzīvnieks nav vis vilks, bet gan Sibīrijas haskiju šķirnes suns, kuru tikmēr izmisīgi meklēja tā saimnieki.

"Ap plkst.6 no rīta manā privātmājas teritorijā Carnikavas novadā, aptuveni 50 metrus no dzelzceļa stacijas iekļuva divi vilki, kuri noēda četrus trušus. Kad iznācu ārā, viens jau bija aizbēdzis, bet otru mēs paguvām sašaut. Aizvedām to uz veterināro klīniku, lai pārbauda," rakstīja Sergejs.

Šķetinot lietu tālāk, portāls šodien noskaidroja, ka minētie "divi vilki" patiesībā bija noklīduši Sibīrijas haksiju šķirnes suņi, kuri iepriekšējās dienas vakarā bija pazuduši kādai sievietei Ādažos.

Suņus intensīvi meklēja

Latvijas Kamanu suņu sporta federācijas pārstāvis Olafs Klūdziņš šodien intervijā TVNET stāsta, ka šis gadījums šokējis ne vien viņu, bet arī Dr.Beinerta klīnikas darbiniekus. Uz Beinerta klīniku Rīgā vīrietis nošauto suni vēlāk aizveda.

Haskiji Pata un Togo saimniecei pazuda no mājas Ādažos otrdienas vakarā, 9.novembrī. Dzīvnieki bija tikuši ārā no pagalma un aizbēguši. Saimniece suņukus Ādažu apkaimē meklēja visu dienu un līdz pat trijiem naktī, iesaistot arī atbildīgās iestādes, nedomājot, ka viņi būs nokļuvuši tik tālu no mājām - Carnikavā. Nākamajā dienā ap plkst.14 Pata atgriezās mājās bez sava kompanjona. Vēlāk pa dienu saimniece saņēma zvanu no veterinārās klīnikas, ka Togo atrodas pie viņiem - nošauts.

Pieprasa suņa ādu kā trofeju

Viens no šokējošākajiem faktiem šajā stāstā ir klīnikas darbinieku teiktais. Pēc Klūdziņa domām, spriežot pēc ievainojumiem, Togo nošauts ar medību vai kaujas ieroci. Un, ja vīrietim bija ieroču lietošanas atļauja vai viņš pat ir mednieks, nav skaidrs, kā var būt, ka viņš suni nevarēja atšķirt no vilka.

Neskatoties uz visiem paskaidrojumiem, vīrietis klīnikas darbiniekiem paziņojis, ka vēlas saņemt nošautā dzīvnieka ādu kā trofeju. Vīrieti darbinieki arī raksturoja kā ļoti agresīvi noskaņotu un nepieklājīgu. "Ja cilvēks, uzzinot, ka nošautais ir suns, pieprasa tā ādu kā trofeju, rodas jautājums, kā šādam cilvēkam var būt ieroču lietošanas atļauja, ja tāda vispār ir," saka Klūdziņš.

Likums šāvēja pusē

Kamaniņu suņu federācijas pārstāvis saka, ka likums šajā gadījumā vairāk ir šāvēja pusē. "Saimnieki, protams, ir vainīgi, ka suņi izkļuvuši no viņu sētas. Ja viņi apdraudēja viņa dzīvniekus - trušus, tiesības šaut viņam bija," tā Klūdziņš. Tai pašā laikā mājas saimniekam dzīvnieku turēšanas noteikumi uzliek par pienākumu nodrošināt, lai dzīvniekiem nevar piekļūt plēsēji, līdz ar to arī šāvēja atbildība šajā gadījumā ir, viņš piebilst.

Tomēr ne mazāk svarīgs par likumu šajā lietā ir arī jautājums par ētiku un cilvēcību. "Vai tiešām tik drastiski mēri bija jālieto? Vai bija suns jānošauj? Ja reiz viņam bija šaujamais, viņš varēja raidīt šāvienu gaisā, suns būtu aizbēdzis un viņa mājdzīvnieki būtu drošībā. Nošaušana taču jebkurā gadījumā ir galējais līdzeklis. Pie tam nezinu, kā cilvēks Sibīrijas haskiju var neatšķirt no vilka, tas man nav skaidrs," saka Klūdziņš.

Saimniece: "Togo vairs neatgriezt"

Klūdziņš atklāj, ka suņu saimniece neesot noskaņota agresīvi saistībā ar notikušo: "Tas, vai celt kādas apsūdzības, protams, ir viņas ziņā. Taču viņa nav noskaņota agresīvi - viņa apzinās, ka vaina ir abās pusēs. Jautājums šajā gadījumā ir, vai ir jēga tiesāties. Kā teica pati saimniece - ar to Togo vairs neatdzīvināt."

Agresija nav haskiju dabā

Jautāts par Sibīrijas haskiju dabu, par to, vai šie suņi varētu būt agresīvi, Klūdziņš atbild noliedzoši. "Pret cilvēku šie suņi nav agresīvi nekad. Šīs sugas pārstāvji jau vēsturiski vienmēr bijuši ar cilvēku. Ziemeļu tautas aukstumā viņiem pa naktīm starpā lika mazus bērnus, lai tie būtu siltumā. Šie suņi ir ļoti labsirdīgi pret cilvēkiem un arī maziem bērniem. Viņiem gan ir savs raksturs, šie suņi bieži ir patstāvīgi, paši par sevi. Protams, dzīvniekiem nostrādā bieži tas instinkts - tāpēc tādu trusi viņi var uztvert par medījumu. Taču es nedomāju, ka suņi varēja apdraudēt cilvēku un bija pamats uz viņiem šaut," uzskata speciālists.

Togo bija sporta suns un nākamnedēļ viņam bija jāaizstāv Latvijas gods Baltijas kausa sacensībās Lietuvā. "Varu vien teikt, ka cilvēkiem jāizvērtē lēmumi, kuru sekas pēc tam ir neatgriezeniskas. Kā saka, septiņreiz nomēri un tikai tad nogriez. Nogalināšana tomēr ir galējais lēmums," nobeigumā saka Klūdziņš.

Komentāri (722)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu