Pēdējās dienās īpaši lielu sašutumu sociālajos tīklos izraisījuši Bauskas puses pierobežas ceļi. Soctīklos ievietotajā video un attēlos redzams,. ka vietējo iedzīvotāju un šoferu sašutums ir patiess un pamatots. Kam par to prasīt atbildību un vai vispār mūsu valstī kāds par to atbildīgs - pašvaldība, ceļu uzturētājs, valsts vai paši iedzīvotāji, ka tādu ceļu izbraukājuši?
Deputāti tādā ellē nedzīvotu, bērnus tur skolā nelaistu
Ņemot vērā iepriekš minēto, Mežgaļu pamatskolas Budbergas puses audzēkņiem braukšana mājās no izglītības iestādes pirmdien, 21. decembrī, bija citādāka nekā ierasts. Kopā ar skolēniem pa Brunavas pagasta ceļiem autobusā «vizinājās» arī novada domes vadība, deputāti, administrācijas darbinieki, kuriem liels pārsteigums bijis tas, ka teorētisko 40 minūšu vietā braukšana paņēma krietni vien ilgāku laiku, tā vēstī Bauskasdzive.lv, akcentējot, ka pirmsvēlēšanu retorika par ceļu savešanu kārtībā bijusi gluži cita.
Reģionālais medijs vēstī - pirmās emocijas pēc pusotras stundas ilgas kratīšanās pa bezceļu grambām bija izbrīna un nolieguma pilnas. «Es šajā malā nemūžam nedzīvotu un savu bērnu pa šiem ceļiem uz skolu nelaistu. Ar privāto automašīnu es nekad te nebrauktu. Šādi kratoties, Alcheimeru var saķert pāris dienu laikā» - vairāki deputāti un administrācijas darbinieki, kuri gadiem ilgi gudri sprieduši un lēmuši par skolēnu pārvadājumiem Brunavas pagastā, kā arī izglītības iestādes pastāvēšanu, pirmo reizi iepazinās ar situāciju realitātē, iesakot abas šai nomalē esošās Mežgaļu un Griķu pamatskolas apvienot. Kā raksta bauskasdzive.lv, šajās skolās sen nav ieguldīti arī līdzekļi attīstībai, piemēram, sporta zāles būvniecībai, bet novirzīti pagastmājas remontam.
Ko saka ceļa uzturētājs?
Savukārt VAS «Latvijas autoceļu uzturētājs» sniedza TVNET šādu komentāru: «Autoceļi ar grants segumu ir uzskatāmi par periodiskas lietošanas ceļiem,
pēc to tehniskajiem parametriem grants ceļi nav paredzēti regulārai intensīvai satiksmei visa gada garumā.
Īpaši strauji to kvalitāte un attiecīgi caurbraucamība pasliktinās pavasarī un rudenī, kad ceļa segums kļūst daudz slapjāks, līdz ar to tam zūd nestspēja. Tā sekas ir gan bedres, kas veidojas, gan dziļas rises no smagā transporta, tādēļ arī periodiski šādiem autoceļiem tiek noteikti maksimālās masas ierobežojumi.
Ziemās grants seguma ceļi parasti sasalst un līdz pavasarim, kad iestājas atkusnis, braukšanas apstākļi pa šiem ceļiem ir apmierinoši.
Ja ziemā grants ceļi nesasalst, tad tie pārmitrinās un to uzturēšana un caurbraucamība ir apgrūtināta.
Pēdējo nedēļu laikā stabila sala neesamības, kā arī lietus un nokrišņu ietekmē grants ceļi daudzviet Latvijā kļuvuši grūti izbraucami.
Pārmitrinātu, bedrainu grants ceļu greiderēšana dod tikai īslaicīgu efektu un var pat pasliktināt caurbraucamību, jo uz ceļa var veidoties šķidra grants putra. Tāpēc VAS «Latvijas autoceļu uzturētājs» seko līdzi laika prognozēm, lai pirms sala iestāšanās veiktu grants autoceļu greiderēšanu.
Mūsdienu satiksmes intensitātes un arī autotransporta masas pieauguma dēļ grants ceļu segumu kopšana prasa būtiskus ieguldījumus.»
