Palīdzība ir vajadzīga tiem, kam tā ir patiešām vajadzīga. Te neder formāla pieeja, savādāk būs tā: abi bezdarbnieki- šī šuj un remontē apģērbu mājās, bet šis pa kluso Rīgā strādā...Dzīvo kā nieres pa taukiem šais laikos: 500 kwh elektrības, apkure, ūdens utt.tiek apmaksāti. Tad vēl pārtikas pakas... Nav jau žēl, BET turpat blakus ir cilvēki, kas neskaitās bezdarbnieki, strādā par 120 latiem mēnesī, maksā rēķinus un iztiek ar... 15 latiem mēnesī!
tie kuri māk, tiem nāk!
uzņēmīgi cilvēki, ja arī uz laiku paliek bez darba, vienmēr izeju atradīs.
Tie, kuri ņurd un darba vietā "draugos" sēdēja, zīmuļus asināja un tagad bez darba - tie arī stāv bezdarbnieku rindās un gaida uz vietu, kur atkal neko nedarot naudu maksā.
zemākā ir 48 LVL - valsts sociālais nodrošinājuma pabalsts, ja iegūta invaliditāti un nav, vai arī nav pietiekami - darba stāža!
Pamēģiniet izdzīvot ar tādiem ienākumiem bez cerībām atrast darbu...
p.s. un vēl jau dažiem arī ir bērni skolnieki vai mazāki...
Ne visi invalīdi jau piedzimst par tādiem - 85% par invalīdiem ir palikuši dzīves laikā un nav obligāti "jāpiedzeras", lai ciestu avārijās, ielektu ne tajā upē vai ezerā, tas sanāk arī skaidrā prātā. Kaut gan paradokss ir tāds - ja esi "šmigā", ar tevi nekas traks nenotiek, parasti vairāk cieš tie, kuri skaidrā.