Krievu laikā bija cits stulbums. 8. marts un 23. februāris. To nu svinēja, kā sieviešu un vīriešu dienas. Un sveica viens otru, neskatoties cik veci, arī mazi bērniņi, kam līdz saprašanai ''sieviete'' un ''vīrietis'' ļoti ilgi vēl jāgaida. Un jau tajā laikā to armijas dienu ''piestellēja'' it kā vīriešu dienai.
Tagad uzradās mātes diena un atkal vajag kaut ko izdomāt, lai tētiņi nebūtu apbižoti.
Atkal pilnīgi nevajadzīga diena izdomāta, kā svētki.
Var būt ļoti labas ģimenes, ļoti labas mātes, ļoti labi tēvi arī bez visas svinēšanas. Un tādās ģimenēs parasti izdomā savus ''vietējos svētkus'' ikdienā , vai ik nedēļā, vai ik mēnesī, bez jebkādām norādēm no ''augšas''.