kredītu var ņemt tikai biznesam, ja ir skaidrs plāns, vai arī nekustamajam īpašumam savu iespēju robežās. nevajag ņemt kredītus patēriņa precēm, ja reiz nevari uzreiz atļauties nopirkt jaunu telefonu vai ceļojumu, tātad tu to nevari atļauties un nevajag lekt augstāk par d---u.
Kā vienmēr, patiesība ir kaut kur pa vidu starp viedokļiem. Kredīts pats par sevi ir kapitālistiskās sistēmas pamats, jo bez tā nav iespējams neviens vērā ņemams bizness. Tāpat bez kredīta nav iespējams nopirkt nekustamo īpašumu tad, kad tas vajadzīgs. Kāda gan jēga 30 gadus krāt naudu, lai pensijas vecumā nopirktu māju? Bērniem paliks, bet vai viņi to spēs novērtēt? Un cks naudas būs iztērēts par īri? No otras puses, ik 3 gadus mainīt auto uz līzinga vai pirkt kredītā "ceļojumus uz ""Egipti", kā bija modē 2005. 2007. gados, nez vai it prāta darbs. Un visubeidzot, kredītu jāņemt tik lielu, cik katrs var atļauties.
A, kas liedz paralēli kredīta ikmēneša maksājumam vismaz pusi no tās arī vēl uzkrāt?!
Es tā daru jau no pirmās kredita dienas. Ja būs sūdi, nomaksas bez asarām. Vienkarši ir jāapzina savs patiesais muskuļu potenciāls
Mani tēvs iemācīja,ka jādzīvo ar savu naudu,ne uz cita rēķina.
Nav bijuši kredīti,jo protu pats nopelnīt lietām,ko vēlos.Man jau 50,un daudziem būtu no manis,ko mācīties.
Esmu pret kredītiem visādiem ceļojumiem, mašīnām, mantām. Bet atbalstu kredītu mājokļa iegādei. Ko darīt jaunajai ģimenei? 20 gadus krāt savam mājoklim, turklāt tikmēr šos 20 gadus par bargu naudu īrēt mājvietu no kāda cita?
Kas tā par aptauju? Kredīti ir dažādi - ir hipotekārie kredīti uz pārdesmit gadiem, kurus it kā baigi salīdzināt ar patēriņa aizdevumiem nevajadzētu. Pašai ir vismaz 5 gadu kredītvēsture ar nelieliem aizdevumiem, lai nav tādām lietām kā veļasmašīna, laba plīts utt. jākrāj gadu un tikai tad varu tikt pie lietošanas. Tādas lietas nopērku uzreiz, bet atmaksāju pa daļām. Un tā jau gadiem, taču nejūtos ne slikti, ne man kas ir atņemts. Vienmēr, kad kaut kādu šādu līgumu noslēdzu, apdomāju - a ja nu kas... ko tad. ir gan kredīti, gan nelieli uzkrājumi situācijām, kuras paredzēt nevar. Bet hipotekārais kredīts ne pirms gadiem 5-6, ne arī tagad prātā nāk. Ja tas maksājums sastādītu kādus 10% no algas, tad varbūt tik ļoti nesatrauktos, bet tā kā tie parasti ir vairāki simti mēnesī (ja vēlas daudzmaz normālu mitekli nopirkt), plus vēl tas dzīvoklis jāuztur, pašiem kaut kā jādzīvo... Nu negribas dzīvot no rokas mutē, pie tam tādā situācijā vairs atlikt nebaltai dienai ir turpat neiespējami. Tas dzen nekomforta situācijā, tāpēc noteikti neesmu gatava ņemt hipotekāro kredītu.
Es jau nu pat plīti nepirktu kredītā, bet labāk tos nedaudz mēnešus padzīvotu ar esošo, bet sakrātu pašrocīgi un nepārmaksātu līdz 50% kredīta devējam, ne jau nu plīts vienā dienā eksplodēja. Un tā ar vairumu lietām, protams, izņemot dzīvokli. Ja cilvēks var atlicināt kredīta maksājumam+ milzīgus procentus bankai, kādēļ tad pats bez bankas draudiem nav spējīgs vēl mazāku summu sev sakrāt pats? Nevajag gribēt visu iegūt uzreiz un šodien.
Bet kaut kur dzīvot vajag(ja nav mantojuma)rindas kārtība nesaņemsi---tur kā vienmēr bijis ir tikai blatiņi.Irēt---tā ir barga--- naudas dāvināšana alkatīgiem cilvēkiem.No kuriem neviens % neiekasē.
Skudriņas skrien, skatoties uz aptaujas rezultātiem.
Treknajos gados paziņu priekšā jutos kā neveiksminieks. Visi pirka, būvēja, ceļoja. Tikai es dzīvoju no tā, kas man ir. Toreiz visi kā viens mudināja mani "sākt dzīvot" un ņemt kredītu, kā saka, kad tad, ja ne tagad. Baidījos. Kaut kas iekšā bija pamatīgi pret to. Visiem teicu, ka neviens nezina kas mūs Latvijā sagaida pat pēc pus gada, kur nu vēl savu dzīvi un finanses saplānot daudziem gadiem. Politiskā un ekonomiskā situācija valstī, kā arī komunisti un okupanti saeimā un valsts pārvaldē, manī radīja neuzticību, lika domāt, ka labi tas viss nevar beigties.
Tagad visi paziņas bāli, nerunīgi, izmocīti, tukšu skatienu, cits par pašnāvību runā, cits vairs tikpat kā vispār nerunā, dažam ar galvu jau iet sviestā un visi kā viens apgalvo, ka es, savā vecajā būdiņā dzīvodams, esot laimīgs cilvēks. Jumts virs galvas esot, siltums arī un, galvenais, parādi neesot.
Protams---citādi nav iespeja---Vajadzēja veļmašīnai aiznēmos---sadaļīju tā kā varu atdot--Notika nelaime---aizņēmos----esmu atvaļinājumā--kā nākošo mēnesi samaksāt---aizņēmšos---Sponsorus nekur mēs nevaram atrast,arī darbs ierobežojās tikai līdz uzslavām.Kādreiz varēja dārziņā izaudzēto pārpalikumu nodot vai iztirgot---tagad tikai vari dāvināt vai pelnīt tirgotājiem ienākumus.
Solīja pēc jauno gadu pudeles pieņēmt par 5 santīmu un visāda veida,šodien tā kritusi uz 3 santīmiem.Jebkura izejvielu otreizējo izmantošanai vari atdot pa velti nu mazliet samaksā, par metāliem(izņemot zagļiem),bet tur jau arī tiks nu jau %---
Padomju laikus nosodam---protams nekas jau nebija citādi---bet ---tomēr---ja nebiji slinks,tev bija iespēja izdzīvot un godīgā ceļā---šmauca uz katra soļa---bet arī man palika un varēju izvilkt savus bērneļus----
Ziniet kā bija---pāršuvu, pāradīju,gāju piestrādāt--dārziņš daudz deva----
Pate protams staigāju ,kā nu varēju,reizēm ziemā zābakā vilku maisiņu ,lai kājas būtu sausumā.Kad aizbraucām uz pilsētu atļāvāmies iet ēdnīcā---tur nopirku porcijas bērniem,bet pate apēdu viņu pārpalikumus----strādāju daudz,bet saņēmu diezgan pieticīgi un nevienas palīdzības nesaņēmu,jo uzskatīja ka esam pietiekami situēti---bet nevienu neinteresēja kā mēs iztiekam.Darbā man maksāja krietni mazāk,tāpēc ka nevarēju muti reizēm saturēt,kur meklēt aizstāvību---muļķības---tikai savu dzīvi sarežģī vēl vairāk---kas šodien---jūtos nogurusi un būtu pelnījusi atpūtu----
Tā saucamo pensiju----bet ko ,pensiju manu ,saņem jaunatne spēku pilna un sevišķi dīkdieņi,dzērāji un nekauņas kuri sev uztaisījuši lielās pensijas----Vai kādam par to kauns----muļķības----kaunam jābūt man----
Man ir 40 000 Ls liels hipotekārais kredīts, kuru es turpat - pie bankas, visu pazaudēju. Jo to uz mana vārda ņēma cita persona, kurai kā ilgstošam bezdarbniekam banka kredītu nebūtu piešķīrusi. Tagad man kredīts, kuru pats neesu lietojis, ar lielām mainīgā procenta likmēm (vismaz 50 %) ir 30 gadu laikā jaatmaksā. Tad man jau būs 80 gadi. Vainīgā persona, kas kredītu paņēma un pazaudēja, neliekas ne zinis - it kā uz viņu tas neattiektos.
Bībele » kredīts bez kredīta2011. g. 23. oktobrī, 13:06
Neesmu ticīgais, bet bībeli aiz ziņkārības izlasījis esmu vairākkārt. Zālamana pamācības ir tā bībeles daļa, kuru var lasīt ar interesi un kura darbojas neatkarīgi no tā, kurai ticībai cilvēks pieder un vai vispār pieder. Viena no tām:
"NEKAD NE PAR VIENU NEGALVO!"
Tātad arī nevienam neuzticies.
Nesaprotu, kā var būt tāds prāts un tāds naivums aizņemties bankā naudu?!! Ar bankām vispār iesaka neielaisties! Tās stulbās reklāmas laikam tomēr kādu ietekmē, un daudzi iekrīt baņķieru tīklos.
Hmm.. vai tie, kuri te komentē ir paši ņēmuši kredītus vai tikai te tukši d..š???
Divus gadus īrēju dzīvokli, respektīvi maksāju naudu(150-170ls) svešam cilvēkam, par dzīvokli, kas man nepieder, kurā nev jēgas ieguldīt savu laiku un naudu, lai kko uzlabotu, jo nevar jau zināt, kad būs jāpārvācās!
Jau 5. gadus man ir SAVS mājoklis, kuru ņēmu uz kredīta, ikmēneša makšajums tāds pats kā pirms tam īre! Varu jums godīgi pateikt, vienīgais ko nožēloju ir tie divi gadi, kuru laikā atdevu +- 4000Ls par neko!!!
Manu ģimeni tiesas ceļā izlika no denacionalizēta nama uz ielas bez nekādām kompensācijām. Diemžēl biju spiesta ņemt bankā kredītu un pirkt dzīvoklīti lai nepaliktu uz ielas/zem tilta......citā situācijā gan laikam neņemtu ilggadējo hipo kredītu bankā-zvērīgi nākas pārmakasāt, + vēl valsts likumdošana lobē bankas, tā kā līguma punktus grozīt prakstiski neiespējami (kaut teorētiski bankas brēc, ka nākot pretī, taču pretimnākšana beigās visu vēl vairāk sadārdzina)........
to hmm
tas būs TAVS mājoklis, kad būsi (iespējams...) izmaksājis kredītu! Bet pagaidām tas ir bankas īpašums!
Tomēr ir jauki, ka pat šajos tumšajos laikos ir optimisti, kas ir pārliecināti, ka nekad nekļūs darba nespējīgi...
Man arī savos 25 gados ir kredīts par māju. Diemžēl nevarēju uzreiz 100k atdot par īpašumu un tagad no 25 gadiem palikuši vēl tikai 19 :))
Maksāju vienmēr laikā,citi kredīti nav..pagaidām nekādas problēmas pftuu pftuu pftuu nav bijushas. Neuzskatu,ka auto pa pāris k latiem vai telefons ir lieta,ko jāpērk līzingā,nav jau summas astranomiskas-ja vari atļauties pērc,ja nē,tad nē.
Es atkal uzskatu, ka 19 gados nav nepieciešams mājoklis par 100tk. Mūsu laikos, tādā vecumā, pa kojām dzīvojās un baudīja studentu dzīvi, nevis apkārās ar saistībām uz visu aktīvo dzīvi.
bankas ir alkatīgas.Mans hipokredīts trīs gadu laikā ir sadārdzinājies par 30 ls mēnesī.
esmu aizņēmies 28000 LS,kas nav nemaz tik daudz priekš hipokredīta.
Nu kādam loham jābūt,lai ņemtu kredītu mob.tel.iegādei un citām sīkām lietām tel.mūsdienās mob.tel var nopirkt pat par 20ls,jāpagaida tik kad tas izgājis no modes..galvenais,lai var piezvanīt un sms aizsūtīt!
Man telefons ir uz nomaksu, jo vienkārši operators tā tikai piedāvāja. Bet tas nenozīmē, ka man nav pārsimt latu iekrāti, lai, ja nu kas, es nopērku telefonu un miers.
Bet principā kredītiem nav ne vaina, ja aizņemas tos apdomīgi, izvērtējot situāciju kā arī mazliet apdomājot kad vērts to ņemt. Burbuli, protams, ka varēja paredzēt, jo tas bija skaidrs, ka tāda situācija nav normāla, kāda bija. Tagad ir OK, kaut gan varētu būt labāk, un paņemt 1 hipotekāro kredītu sev dzīvesvietai ir normāli.
Ātrie kredīti ar 0% arī nav ne vaina. Var palasīties ic.lv kas tos piedāvā un salīdzināt. Galvenais nesākt pārmērīgi tos ņemt, tik tad, kad patiešām vajaga un zinot, ka arī pietiks, lai nākošmēnes nav jāņem atkal.
Tieši 0% kredīti nav ok, jo šomēnes tādu paņem un no nākamās algas atdod. Bet tas simtiņš ko atdevi tagad iztrūkst un tad jau ņem jaunu, kas vairs nav uz 0%
Mans jautājums būtu tads?
Kādu atbildību nes banka (kredīta devējs) ja tā aizdod līdz 80% no nekustamā īpašuma vērtības?
Ja 2-3 gadus atpakaļ, kad bija "burbulis" es, būdams dumjš, paķēru summu, kas tai brīdī sastādīja gandrīz tos nelaimīgos 80% no īpašuma vērtibas, to izdarīju nezināšanas dēļ. Tad vainot uz šo mirkli varu tikai sevi? Varbūt tomēr ne tikai sevi?
Vai tad finanšu speciālisti, kuri lēma vai dot man prasīto summu vai nē, nezināja, ka "burbulis" plīsīs??? Ja nē, tad slikti speciālisti. Ja jā, tad tā ir ZAGŠANA vistiešākā veidā, kas veikta grupā un ar iepriekšēju nodomu.
Jebkurš mirstīgais par krāpniecību tiek sodīts. Ar ko atšķiras bankas???
Nebūtu nekādu problēmu, ja manis ņemtais kredīts (80% no tirgus vērtības) staigātu līdzi konkrētai tirgus vērtībai, proti, ja šodien īpašuma vērtība samazinājusies (ne manas vainas dēļ) par 50%, tad arī kreditātie 80% būtu pielīdzināmi tiem. Man nav nekādu pretenziju, ka banka saglabā savus procentus.
Oponentiem uzreiz atbildu, es burvīgi saprotu starpību starp 1% no 100 vai 1% no 1 000 000.
Visbeidzot. Skaidrs ir viens - neviens neko nemainīs, te ir runa par NAUDU un ko mainīt NAUDAS lietās var tikai pati NAUDA, taču tai vienalga, tā nav dzīva. NAUDA kustas tur, kur to kāds kustina.
Tāpēc piedāvāju savu 4 istabu dzīvokli Purvciemā par 80% no TIRGUS VĒRTĪBAS. Tas tak pa lēto, iedomājieteis, 20% ietaupījums.
Diezgan interesants skatījums uz problēmu. A kas notiktu, ja dzīvokļa cena būtu kāpusi - vai tad tu atmaksātu vairāk. Diez vai.
Banka tev iedeva pārdesmit vai simtus tūkstošu un tos arī tev nāksies atdot.
Kāpēc negriezies pie pārdevēja, jo viņš taču pārdeva dzīvokli ar lejupejošu tā vērtību.
Redzi, ja notiek pretējais un cenas ceļas, tad visticamāk es īpašumu pārdotu, bet ja tas man būtu "pieaudzis pie dvēseles" turpinātu maksāt, jā tieši tā, turpinātu, bet es zinātu, ka spēles noteikumi nav vienos vārtos.
Daļēji piekrītu, bet kreditēšana ir vajadzīga. Nav iespējams godīgi strādājot nopirkt sev dzīvesvietu. Parēķināju, ka lai es nopirktu dzīvokli man vajadzētu naudu krāt vismaz 10 gadus, pie tam ņemot vērā ka cenas tajā laikā būs tādas pašas kā 2009.gadā, kad savu dzīvokli nopirku.
Jā, pašam ir hipotēka un studiju kredīts, bet nesūdzos un pamazām nomaksāju visu bez kavējumiem.
Patēriņa kredīti un 100 lati uz nedēļu ir diezgan paliels stulbums ko var izdarīt, jo ar šādiem kredītiem cilvēks nokļūst "vāveres ritenī".