Valsts valodu apdraud krievu valodas pašpietiekamība (279)

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda – rakstīts Satversmes 4.pantā. Bez valodas nevar pastāvēt valsts – ne velti tās statusu apstiprina pamatlikums. Tomēr Latvijā, kas svin neatkarības deviņdesmitgadi, valsts valodas jautājums pat septiņpadsmit gadus pēc suverenitātes atgūšanas palicis viens no jutīgākajiem un sāpīgākajiem. Valsts valodas centra (VVC) Kontroles daļas inspektoriem darba ir pilnas rokas. Un ne jau tikai Daugavpilī, kur situācija, salīdzinot ar Rīgu, esot daudz mierīgāka, atzīst VVC Kontroles daļas vadītājs Antons Kursītis.

Divas Latvijas

VVC Kontroles daļas inspektori nodarbojas gan ar profilaksi, gan ar protokolu sastādīšanu un sodīšanu. Daugavpils reģionā, kas aptver Daugavpili, rajonu, Krāslavu un rajonu, pēc ilgiem laikiem beidzot strādā trīs inspektori. Kopumā Latvijā visvairāk pārkāpumu (aptuveni 60%) ir par valsts valodas nelietošanu, ap 25% – tiek sodīti veikalu vadītāji par to, ka nav nodrošināts preču marķējuma vai lietošanas instrukciju tulkojums latviešu valodā. Vēl tiek kontrolēta publiskā informācija, lietvedība. "Bieži mums zvana saniknots cilvēks, ziņo, ka kādā veikalā nav informācijas valsts valodā un pieprasa tūliņ pat nosūtīt inspektoru. Bet mums nav tādu iespēju. Dienesta auto inspektoriem nav, jābrauc ar sabiedrisko transportu, kura izmaksām ir budžeta limits. Tāpēc mēs nogaidām, kad tajā reģionā būs vēl kāda sūdzība. Ja brauksim kā ugunsdzēsēji uzreiz uz katru izsaukumu, nauda beigsies un mēs vairs nevarēsim doties nekur," skaidro A.Kursītis.

Kontroles daļas vadītājs par vislielāko problēmu valodu jomā Latvijā uzskata krievu valodas pašpietiekamību. "Nevar piemērot vienādus noteikumus dažādās etniskās situācijās. Latvijai pārmet minoritāšu tiesību neievērošanu, bet ir stulbi uzskatīt par minoritāti cilvēkus, kas darba tirgū Daugavpilī ir 81%, Rīgā – 59%. Informāciju tikai krievu valodā Rīgā sapratīs ap 90% klientu, latviski – varbūt 70%... Vidējie rādītāji Latvijā neko neizsaka, jo darbaspēka reģioni ir samērā noslēgta vide. Tas ir tas pats, kas visu slimnieku vidējā temperatūra slimnīcā. Es vienmēr uzsveru, ka ir divas Latvijas. Septiņās lielākajās pilsētās dzīvo mazliet vairāk kā puse valsts iedzīvotāju, tai skaitā 60% krieviski runājošo. Otra Latvija ir mazpilsētas un lauki, kur dzīvo 75% latviski runājošo. Daudzi, īpaši juristi ir pietiekami naivi, lai domātu, ka visu noregulēs likums. Ne likums nosaka sabiedrības darbību, bet gan ikdienas nepieciešamība," ir pārliecināts A.Kursītis.

Latvieši – "eksportam", krievi – vietējam tirgum?

Krievu valodas pašpietiekamība rada diskrimināciju darba tirgū. Valsts valodas likums un normatīvie akti nereglamentē svešvalodu lietošanu. Beidzamo 16 gadu laikā skolās ar latviešu mācību valodu krievu valodu ir apguvuši 35% skolēnu. Pārējie Latvijas darba tirgū tiek diskriminēti un izvēlas doties uz Īriju, Angliju vai Vāciju. Skolās pārsvarā nav iespēju par otro svešvalodu izvēlēties krievu, jo vairs nav skolotāju, īpaši laukos. Bet pat daudzas valsts iestādes pieprasa amata pretendentiem krievu valodas zināšanas. VVC pašlaik strādā pie MK noteikumiem par svešvalodu zināšanu pieprasīšanu darba ņēmējiem, tajos grib panākt samērīgumu, lai pasargātu cilvēkus no darba devēju pārmērīgajām prasībām – pārzināt tikai vienu svešvalodu no tām, kas nav ES valodas. A.Kursītis saka: "Ja veikalā strādā 6 pārdevējas; kāpēc visām ir jāprot krievu valoda? Vai nepietiek, ja katrā maiņā ir viena vai divas, kas to prot? Citas, savukārt, lai prot angļu, vācu valodu. Cilvēks psiholoģiski jūtas slikti, gluži kā svešā valstī, ja ik dienu vairāk kā puse klientu pie viņa vēršas nesaprotamā valodā. Un iznāk, ka latviešu skolu modelis ir paredzēts "eksportam", krievu skolu modelis – vietējam darba tirgum. Lielajos uzņēmumos Rīgā un Daugavpilī patiesi bez latviešu valodas var iztikt, bet bez krievu – ne. Krievu valoda tiek nostādīta vienā līmenī ar valsts valodu. Kāpēc krievu valoda ārpus skolas būtu jāapgūst par maksu?! Gan latvieši, gan krievi maksā valstij nodokļus."

Vai šajā krievu valodas pašpietiekamības situācijā valstij ir pietiekamas iespējas aizsargāt savu valodu? A.Kursītis atzīst, ka ir gan, taču visbiežāk pietrūkst praktiskas vēlēšanās to darīt: "Ir tikai tādi pussolīši, atskatīšanās, ko teiks Krievija, ko – ES. Līdz 2000.gadam valodas likums bija stingrāks, bet bijušās prezidentes un EDSO ietekmē nodalīja valsts un privāto sfēru. Absolūtais vairākums strādājošo ir nodarbināti privātos uzņēmumos un 70% tur ir krieviski runājošie, jo valsts un pašvaldību iestādēs ir jāzina latviešu valoda. Tikai tagad, pēc 8-9 gadiem atkal tiek noteikts konkrēts valsts valodas zināšanu līmenis daudzu profesiju pārstāvjiem. Pašnodarbinātajiem tas ir sev jānosaka pašiem! Bet frizierei Daugavpilī biznesam pilnīgi pietiek ar krieviski runājošiem klientiem… Tomēr krieviski nerunājošiem Latvijas pilsoņiem ir jābūt tādām pašām cilvēktiesībām kā krieviski runājošiem. Un arī reālajām minoritātēm – ja var būt iesniegums krievu valodā, kāpēc tas nevarētu būt, piemēram, čigānu, ukraiņu, lietuviešu valodā?".

Ir iespējami 15 "mēmi" deputāti

A.Kursītis atzīst, ka Rīgā prokrieviski noskaņotie un pret valsts valodu naidīgie cilvēki esot daudz agresīvāki un problēmas nākotnē būs daudz nopietnākas nekā Daugavpilī, kur savstarpējās attiecības ir cilvēciskākas. Kāpēc tad rīdzinieki allaž rāda ar pirkstu uz Daugavpili? Tas esot visu valstu lielo pilsētu sindroms – iedomāties sevi labākus par citiem un aizsegt savu neizdarību, kritizējot citus. Protams, Daugavpilī par valsts valodas nelietošanu ir sodīti pārdevēji, skolotāji, šobrīd problemātisks uzņēmums ir Daugavpils autobusu parks, kura vairāki šoferi nav nokārtojuši attiecīgas pakāpes valsts valodas eksāmenu, arī nelieto valodu un tiks sodīti.

VVC neko iepriecinošu nevar pavēstīt tiem, kurus satrauc atsevišķu Daugavpils pašvaldības deputātu sliktās valsts valodas zināšanas vai valodas nelietošana. Valsts valodas likums nereglamentē valodas zināšanu līmeni deputātiem un domes priekšsēdētājiem, un sodīt viņus nevar. Viss ir vēlētāju ziņā. Tad iznāk, ka, piemēram, Daugavpils domē var sasēsties 15 deputāti, kas itin nemaz nezina un nelieto valsts valodu?! "Teorētiski – diemžēl, jā," atbild A.Kursītis. "Daugavpilī reālā minoritāte ir latvieši un viņiem nekādu papildu tiesību nav."

Angļu valodu A.Kursītis pagaidām neuzskata par apdraudējumu latviešu valodai. Rīgā nākas saskarties ar publisko informāciju, kas tiek sniegta tikai angļu valodā, bet tas nav tik bīstami, jo ir ļoti maz tādu Latvijas iedzīvotāju, kam dzimtā ir angļu valoda. "Mazo nāciju laime un nelaime ir tā, ka viņi ir spiesti mācīties valodas. Lielās nācijas to nedara. Lai aizsargātu vājāko, nav citas izejas kā pozitīvi diskriminēt stiprāko un ievērot samērīguma principu," uzskata Kontroles daļas vadītājs.

Komentāri (279)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu