Toreiz Valsts darba inspekcijas (VDI) Cēsu biroja vecākais inspektors Juris Suseklis "Druvai" skaidroja, ka notikušo nelaimes gadījumu uzņēmumā fiksējusi arī videonovērošanas kamera. Tajā redzams, ka strādājošais rupji pārkāpis instruktāžu, jo ražošanas ruļļus tīrījis, iekārtu neapturot. Šobrīd, pēc nelaimes gadījuma izmeklēšanas, J. Suseklis atzīst, ka atbildība jāuzņemas cietušajam.

"No policijas pagājušajā nedēļā saņēmām atbildi, ka atteikts ierosināt krimināllietu. Tas nozīmē, ka nekādi kriminālpārkāpumi no darba devēja puses nav konstatēti. Arī paskaidrojumā cietušais savu vainu atzīst, skaidrojot, ka nav apturējis iekārtu un to slaucījis ar drānas gabalu, nevis birstīti, kas šim nolūkam paredzēta. Izmeklēšanas rezultāti liecina, ka vispirms starp pieciem ruļļiem, kas mehānismā griežas, tika ierauta lupata. Strādnieks ar roku to ķēris, bet tajā mirklī roka ar cimdu tika ierauta starp ruļļiem. Mans subjektīvais viedoklis ir tāds, ka darbinieki tā darījuši vienmēr, jo tā bijis vienkāršāk un ātrāk papīra ražošanas ruļļus notīrīt. Pieļauju, ka to ir zinājuši arī tiešie darba devēji un savlaicīgi nav reaģējuši," domās dalās J. Suseklis un atzīst, ka jau vairāku gadu garumā kopā ar papīrfabrikas administrāciju un darba aizsardzības speciālistu ir risināti darba drošības jautājumi. "Jāatzīst, ka daudz kas šo gadu laikā ir mainījies uz labu un drošu darba vidi. Taču diemžēl jāsaka, ka bieži darbinieki paši nesaprot, kādām traģiskām sekām sevi pakļauj, neievērojot darba instruktāžu. Konkrētajā situācijā darbinieks palika bez vienas rokas. Turklāt tika veiktas vairākas operācijas," saka inspektors.

J. Suseklis stāsta, ka nesenā pagātnē notikušas vairākas diezgan smagas darba traumas. "Ar nedēļas intervālu vienā ražotnēkokapstrādes cehānelaime notika pat ar diviem darbiniekiem. Pirmajā gadījumā darbinieks darīja darbu savā postenī un ieraudzīja, ka kolēģim blakus veidojas sastrēgums. Darbinieks skrēja palīgā regulēt baļķus. No cilvēciskā viedokļa viss kārtībā, bet, kas attiecas uz darba drošību, cilvēks pildīja darbu, kurā nav apmācīts, un rezultātā guva traumas. Otrā situācijā darbinieks uz 2,3 metru augstas pakošanas platformas kārtoja dēļus. Neuzmanības rezultātā krita un ar galvu atsitās pret grīdu," stāsta inspektors, uzsverot, ka darbinieka apmācības instrukciju nevar uztaisīt katrai konkrētai situācijai. Darbiniekiem pašiem ir jāsaprot, ka jāuzmanās dažādās darba situācijās.

"Turklāt fakti pierāda, ka visbiežāk cieš jaunie, vēl nepieredzējušie darbinieki. No darba devēju puses kļūda ir tā, ka darbinieki visbiežāk tiek instruēti, bet netiek reāli darbam apmācīti. Ja darbinieks parakstās instruktāžas žurnālā, tas nenozīmē, ka viņš reāli ir sapratis, kas un kā ir vai nav jādara. Apmācība ir jāveic obligāti," skaidro J. Suseklis.