Līdz ar to Liepāja būs pirmā pašvaldība Latvijā, kas izmantos savas tiesības noteikt vietas, kurās drīkst un kurās nedrīkst atrasties azartspēļu automāti. Šajā sakarībā "Kurzemes Vārds" kaut nedaudz pavērs to priekškaru, aiz kura slēpjas vilinājums pēc lielā laimesta. Kad saslimst dvēsele, zāles nepalīdz Īstais spēļu automātu bums pie mums sākās līdz ar Atmodu. Par tādu problēmu kā atkarība no šiem automātiem tolaik vēl neviens nerunāja. Patiesībā tā par nopietnu problēmu kļuvusi tikai pēdējos gados. Arī Liepājā netrūkst ģimeņu, kas uz savas ādas izbaudījušas, ko nozīmē, ja kāds no tuviniekiem aizraujas ar šīm spēlītēm. Anonīmā sarunā par to piekrita pastāstīt Vita. Ar atkarību no spēļu automātiem slimo viņas brālis Juris, kas ir tā šī ir nopietna dvēseles slimība, pret kuru zāļu nav. Viņa saka: "Tā izplatās līdzīgi vēža šūnām cilvēka organismā, un apturēt šo progresu ir ļoti grūti. Tas ir iespējams tikai un vienīgi tad, ja to vēlas pats slimais, jo tuvinieku spēkos nav viņam palīdzēt, lai arī cik ļoti katrs to vēlētos." Vitas ģimene un arī tuvinieki izbaudījuši visu, kas saistās ar azartspēļu atkarību. "Kad tas īsti sākās, mēs nenofiksējām," viņa stāsta. "Skolā brālis labi mācījās, viņš bija gudrs un dažādās prāta spēlēs jau redzēja vairākus gājienus uz priekšu. Augstskolu Juris nepabeidza, sāka strādāt, nodibināja ģimeni. Pirms aptuveni septiņiem gadiem sākām just, ka kaut kas nav kārtībā. Sieva stāstīja, ka Juris aizvien biežāk pēc darba laikus nav mājās, pārnāk vēlu un nereti iereibis. Dažkārt pēc šiem vēlajiem nācieniem viņš krita depresijā, staigāja apkārt nerunīgs un sadrūmis. Mēs domājām, ka darbā kādi kreņķi, jo darbs viņam nebija tāds, kur saņem daudz pozitīvu emociju. Drīz visiem citiem simptomiem sāka pievienoties arī naudas trūkums. Brālis aizvien biežāk sūdzējās, ka nav naudas. Viņš gāja pie mammas, stāstīja, ka vajag pirkt to un šito, bet naudas nav, un mamma, protams, pa drusciņai aizdeva." Tolaik ģimene vēl nezināja, kādiem mērķiem Juris naudu izmanto. Taču reiz viņš kārtējā stresa iespaidā pateicis: es aiziešu uzspēlēt. Tad arī tuvinieki sākuši nojaust, kas īsti notiek. Vita saka: šī slimība progresē neticamā ātrumā. Izrādījies, ka jau tad, kad ģimene uzzināja par Jura aizraušanos, viņš bija iestidzis dziļos parādos. Un depresija bija sekas zaudējumiem sacensībā ar spēļu automātiem. Tam sekojusi bēdu slīcināšana alkoholā. "Mēs visi kļuvām par līdzatkarīgajiem," turpina Vita. "Mums bija bail, ka ar viņu nenotiek kas slikts, vakarā iereibušam nākot mājās, tāpēc sākām Juri burtiski izsekot, kur viņš iet, un drīz vien devāmies pakaļ, lai vestu mājās. Tas savukārt viņam radīja vainas apziņu, kas jau tā bija pietiekami liela tāpēc, ka nereti visi kopā nomaksājām viņa parādus, un viņš sāka no mums slēpties." Šī bezcerīgā cīņa turpinājās vairākus gadus. Parādu summas bija jau ar četriem cipariem rakstāmas, bija arī gadījumi, kad Juris pārdeva vērtīgas lietas, lai tos segtu. Bet ar to nepietika. Viņš slīga vēl lielākā depresijā, tad sekoja dzeršana, un ģimene izjuka. Vita atceras: "Jura slimība bija tik nopietna, ka es mājās zināmā vietā nedrīkstēju turēt neko vērtīgu, viņš revidēja pat bērnu krājkasītes, un tā bija bezizeja. Bija neiedomājami tie meli un aplinkus gājieni, ko Juris bija spējīgs izdomāt, lai tikai tiktu kaut vai pie mazumiņa naudas un dotos uz spēļu zāli." Reiz braukuši ekskursijā un apstājušies pie neliela tirgus. Juris teicies iet nopirkt cigaretes un uz tualeti. Un tā arī pazudis. Pēc vairāk nekā pusstundas atgriezies pavisam jocīgs. Sacījis, ka apmaldījies un tualeti tā arī neatradis. Vēlāk tikai uzzinājuši, ka viņš pa to laiku sēdējis kafejnīcā pie spēļu automāta un, protams, pazaudējis naudu. Atgriešanās sākās pēc Jura ģimenes krīzes un darbavietas izjukšanas. Viņš iesaistījās Minesotas programmā (to apmaksāja mamma), un šobrīd jau gandrīz divus gadus nav sēdies pie spēļu automātiem. Izturēt viņam palīdz anonīmo azartspēļu atkarīgo kustība, kurā viņš iesaistījies. Tomēr, kā atzīst Vita, "tas nenozīmē, ka mēs tagad visi dzīvojam mierīgi". Reizēm Juris naktī var 14 stundas nosēdēt pie datora un spēlēt spēlītes. "Pēc tam viņš ir normāls cilvēks," saka Vita un domā, "varbūt, ja tolaik, kad sākās Jura atkarība no azartspēļu automātiem, datorspēles būtu bijušas intelektuālākas, nevis tikai trula šaudīšanās, Juris nebūtu kļuvis atkarīgs." Skaidrojot šīs atkarības attīstību, Vita saka: "Pirmām kārtām cilvēks nospēlē raksturu un gribasspēku un tikai tad naudu. Kad tas ir noticis, sākas atkarība." Vai tomēr bija tikai zaudējumi un neviena ievērojama laimesta? Vita saka: "Regulārajiem spēlētājiem ir jārēķinās, ka finālā vienalga būs zaudējums. Jā, pa vidu, protams, bija arī nelieli laimesti, bet tie nenosedza zaudējumus. Varbūt laimē tie, kas ir gadījuma rakstura spēlētāji, bet nekad regulārie. Galu galā šis bizness turas uz to, ka iegūst tikai un vienīgi spēļu zāļu īpašnieki. Es lasīju kādā amerikāņu zinātnieku darbā, ka šajos automātos ir iestrādāti dažādi triki: skaņa, apkārtējā atmosfēra un tā tālāk, kā cilvēkus piesaistīt tiem zemapziņas līmenī." Šobrīd Jurim ir darbs ar labām karjeras iespējām. Vita domā: ja viņam pietiks spēka piedāvātās iespējas izmantot, viņš izturēs, jo savu azartu liks lietā profesionālajā jomā. Un viņa ļoti cer, ka kādreiz ģimene un tuvinieki spēs atbrīvoties no tām bailēm, kas viņus pārņem joprojām, kad telefona klausulē atskan Jura balss. Pirmā doma, kas tādās reizēs izskrien cauri smadzenēm ir: vai tikai viņš atkal nav iekūlies jaunos parādos? 25 tūkstoši latu – arī tāds mēdz būs laimests Droši vien, izlasot par šo drūmo pieredzi, ne viens vien iebildīs: nav tā, ka vienmēr visi ar savu aizraušanos nokļūst līdz galējai robežai, kad jāmeklē speciālistu palīdzība, lai atbrīvotos no atkarības, kas radusies spēļu automātu iespaidā. Mediķi un psihologi droši vien šo tēmu varētu turpināt, stāstot par riska grupām un iemesliem, kāpēc vienam cilvēkam atkarība iestājas ātrāk, bet citam tā nerodas vispār. Par to citu reizi. Šoreiz pavērsim spēļu elles un paradīzes mazos vārtiņus, lai kaut nedaudz ieskatītos, kas notiek šajā pasaulē, kāda šī Lasvegasa ir mūsu pilsētā. Kā rāda pašvaldības informācija, šobrīd mūsu pilsētā ir 79 vietas: gan klubi, gan veikali un kafejnīcas, gan vienkārši briesmīgi ūķi, uz kuriem var doties cerībā, ka laimes un veiksmes dieviete Fortūna tieši pret tevi pavērsīs savu labvēlīgo vaigu, lai apveltītu ar cerēto laimestu. Lai arī noliedzēju, ka tā mēdz notikt, šķiet, ir daudz vairāk nekā to, kam patiešām ir laimējies, kā apgalvoja spēļu zāles "Libavas halle" uzraugs, pagājušā gada 3.decembrī tieši šajā zālē kāds klients laimēja... 25 tūkstošus latu. Uzraksts par šo veiksmi gozējas pašā zāles vidū un, iespējams, iedvesmo tos, kam ticība cerētajai laimei sāk zust. Nu labi – nav jālaimē uzreiz 25 tūkstoši, var taču priecāties arī par mazāku summu. Arī tās tur ir minētas: 300 latu, 500 latu un tā tālāk. Jā, nav gan minētas summas, kuras tie cilvēki, kam lielie laimesti krituši, pirms tam atstājuši spēļu automātos. Visās zālēs un citās vietās, kur šobrīd iespējams uzspēlēt spēļu automātus, pavisam kopā Liepājā ir reģistrēti 513 automātu. To vienuviet ir, sākot no diviem, līdz pat divdesmit un vairāk. Taču ilgi šāda kārtība vairs nebūs. Tā nolēmusi pašvaldība, un tās pieņemtie noteikumi pēc mēneša, 28.jūnijā, stāsies spēkā. Ar tiesībām, ko valsts piešķīrusi pašvaldībai, – tiesības noteikt azartspēļu teritorijas liepājnieki nolēmuši noteikt kārtību, kādā turpmāk mūsu pilsētā drīkstēs darboties azartspēļu bizness. Azartspēļu bizness kļūs par lielo salonu priekšrocību Pilsētas domes pieņemtais lēmums paredz, ka turpmāk spēļu automāti drīkstēs atrasties tikai īpašās pašvaldības noteiktās vietās, kuras būs atbilstoši iekārtotas un kurās būs ne mazāk par 10 automātiem, tātad tie būs koncentrēti spēļu zālēs un salonos, bet ne katrā mazā veikaliņā vai kafejnīcā. Šobrīd pilsētā ir 22 oficiāli reģistrēti spēļu saloni, kuri atbilst likuma "Par izlozēm un azartspēlēm" prasībām. Kā sarunā ar "Kurzemes Vārdu" skaidroja domes priekšsēdētājs Uldis Sesks un Kārtības policijas priekšnieks Arnis Kadiķis, vārdi atbilstoši iekārtoti nozīmē, ka visos salonos no 28.jūnija jābūt uzstādītām videokamerām gan salona iekštelpās, gan arī ārpusē teritorijas novērošanai, telpām jābūt labi pārredzamām un tur jābūt apsardzei, kas rūpējas par klientu drošību. Šis lēmums faktiski nozīmē to, ka pavisam drīz to daudzo kafejnīcu un veikaliņu īpašniekiem, kas savās telpās novietojuši vienīgi pāris spēļu automātu, pavisam drīz vajadzēs šo biznesu pārtraukt, jo viņi nevarēs izpildīt visas prasības. "Un pat ja būtu, tas tomēr vēl nenozīmē, ka pašvaldība atļautu šo biznesu turpināt," skaidroja A.Kadiķis. "Izsniedzot licenci azartspēļu automātu uzstādīšanai, izvērtēs arī citus faktorus. Piemēram, vai tuvumā jau nedarbojas kāda līdzīga iestāde. Ja tā būs, iespējams, ka atļauju neizsniegs, jo uzdevums ir ierobežot azartspēļu izplatību." Bet U.Sesks, skaidrojot šī lēmuma lietderību, sacīja: "Tas tiek darīts tāpēc, lai turpmāk izvairītos no traģiskiem notikumiem, kas diemžēl mūsu pilsētai nav gājuši secen un kas ir tieši saistīti ar to, ka spēļu automāti atrodas veikalos vai nelielās kafejnīcās, kur nav iespējams nodrošināt nepārtrauktu apsardzi un videonovērošanu." Atgādināsim, ka pēdējo gadu laikā Liepājā ir bijuši vairāki ļoti smagi un pat traģiski uzbrukumi to veikala pārdevējiem, kuros atrodas arī spēļu automāti. Smagus miesas bojājumus kāds uzbrucējs nodarīja pārdevējai veikalā "Lilija". Sieviete cieta savā pirmajā darba dienā. Traģiski – ar nāvi – beidzās uzbrukums pārdevējai veikalā "Pantas". Turklāt tas notika nevis naktī, kā varētu domāt, bet no rīta. Sakarā ar pašvaldības iniciatīvu ierobežot spēļu automātu atrašanās vietu skaitu, Liepājas dome nosūtījusi Saeimas Budžeta un finanšu komitejai vēstuli ar lūgumu veikt grozījumus likumā "Par izlozēm un azartspēlēm", visā valstī sekojot mūsu piemēram un ierobežojot vietu skaitu, kurās drīkst atrasties spēļu automāti. Strīdīgs gan ir jautājums, vai līdz ar jaunās iniciatīvas realizēšanu samazināsies spēļu automātu kopējais skaits. Kā skaidro kārtībsargātāji, ja arī nesamazināsies, ieguvums vienalga būšot, jo vietu, kur atradīsies šie automāti, vairs nebūs tik daudz kā šobrīd un līdz ar to tās varēs vieglāk kontrolēt. Kā sacīja A.Kadiķis, arī paši spēļu zāļu īpašnieki nav ieinteresēti pārkāpumos, jo tādējādi cieš viņu bizness – atļauju nodarboties ar azartspēļu biznesu neizsniedz uz mūžu. Turklāt pārkāpumu gadījumos jebkurā brīdī to ir iespējams anulēt. Tieši tāpēc pēdējā laikā kārtībsargātājiem vietas, kur atrodas spēļu automāti, vairs pastiprinātu uzmanību neprasot. Agrāk bijuši gadījumi, kad nepilngadīgie spēļu vietu tuvumā gaida, kad iznāks iereibuši klienti, un tos apzog. Tieši tāpēc esot vajadzīga novērošana arī ārpusē. Reids atklāj interesantas nianses Lai pārliecinātos par situāciju, kāda vakara pusē valda vietās, kur šobrīd atrodas spēļu automāti, kā arī lai pārliecinātos, vai tajās ievēro likuma "Par izlozēm un azartspēlēm" 3.nodaļas 17.pantu, kurā ir teikts, ka "ieeja kazino un spēļu zālēs ir atļauta tikai personām, kuras sasniegušas 18 gadu vecumu", pirmdienas vakarā notika reids. Tajā piedalījās domes priekšsēdētājs U.Sesks un viņa palīgs U.Hmieļevskis, Kārtības policijas priekšnieks A.Kadiķis, Pašvaldības policijas priekšnieka vietnieks U.Novickis un pašvaldības policisti, kā arī žurnālisti. Apmeklēja astoņas dažādas vietas – gan tādas, kur ir tikai 2 automāti, gan tādas, kur 17, secinājumi ir vairāki. Pirmkārt, pirmdienas vakars, kā atzina šo vietu darbinieki, nav apmeklētājiem bagātākais. Lielākoties cilvēki esot nedēļas nogalēs un algas dienās. Otrkārt, vairākās no šīm vietām pagaidām vēl nav videonovērošana. Piemēram, salonā "Joker" (Jūras ielā) gan ir uzraksts, ka notiek videonovērošana, taču patiesībā tās nav. Nav arī vairākās mazajās kafejnīcās, kurām to arī nav vērts iekārtot, jo vienalga drīz no šī rūpala būs jāatsakās. Bet, piemēram, spēļu bārā "Azarts", kur ir tikai 5 automāti, kamera ir un, kā atcerējās bārmene, pārlūkojot ierakstu, reiz izdevies noķert kādu zagli, kas bija apzadzis citu klientu. Treškārt, nepilngadīgajiem neesot iespējams salonos uzturēties un spēlēt, un viņi arī nenākot. Veikala "Pie ozola" (Ganību ielā) pārdevēja gan atzinās, ka bijušas cīņas ar 6.vidusskolas skolēniem, kas starpbrīžos vēlējušies uzspēlēt un nav klausījuši nekādiem brīdinājumiem, ka to nedrīkst. Vajadzējis atvienot automātus no strāvas. Kā vēlāk sarunā ar "Kurzemes Vārdu" stāstīja divi 17 un 16 gadu veci jaunieši, viņu vienaudžu vidū spēļu zāles neesot iecienītas, jo tajās patiešām stingri seko, lai nepilngadīgie tur neatrastos. "Tad jau labāk iet uz datorsalonu," viņi sacīja. "Tur neviens ārā nedzen pat naktī." Vēl kāds novērojums reida laikā: azartspēļu salonu vidū, tāpat kā, piemēram, starp ļergas tecinātājiem, pastāv sava veida solidaritāte, un par reida dalībnieku ierašanos drīz vien pēc pirmo spēļu vietu apmeklējuma jau zināja arī citās. Bet, kā atzina kārtībsargātāji, arī tas nemaz nav tik slikti, jo šis bizness nav nelegāls, vienkārši tajā strādājošajiem ir jāievēro likumi un noteikumi – tad arī viss būs kārtībā.