Azartspēļu atkarība – jaunu vīriešu slimība (3)

Spēļu zāles aug kā sēnes pēc lietus Azartspēļu zāļu Latvijā kļūst aizvien vairāk, it īpaši lielajās pilsētās. Narkoloģe Ināra Vārpa uzsver, ka azartspēlētāja smadzenēs notiek tādas pašas strukturālas izmaiņas kā kokaīna lietotājam, tāpēc tā uzskatāma par nopietnu slimību. Tomēr speciālas palīdzības programmas, kas ļautu atbrīvoties no atkarības, nav, trūkst kvalificētu speciālistu, ārstēšanās process ir dārgs. Raksturojot savus pacientus, 8. Saeimas deputāts, narkologs Jānis Stradiņš saka, ka tie galvenokārt ir jauni, turīgi cilvēki – uzņēmēji, juristi, arī politiķi, tātad vīrieši reproduktīvā vecumā. Ārsts uzskata, ka spēļu zālēs savus ienākumus atstāj arī mazturīgi cilvēki, diemžēl viņi speciālista palīdzību nemeklē. No šī biznesa smagi cieš atkarīgo cilvēku piederīgie. Pie J.Stradiņa ik mēnesi ierodoties trīs, četri jauni pacienti. Attopas pie spēļu automāta „Viens no maniem pirmajiem pacientiem atnāca labā uzvalkā, bet zem tā nebija krekla, kurpēs bija ieautas basas kājas. Viņam piederējušas divas mājas, 600. markas Mercedes, arī ģimene reiz bijusi, bet tagad nav nekā," stāsta SIA Akrona 12 Minesotas programmas nodaļas programmas direktors Māris Preinbergs. „Azarstpēļu atkarība ir tāda pati slimība kā alkoholisms vai narkomānija. Daudz kas atkarīgs no iedzimtības un regularitātes. Nauda, ko izdodas laimēt, rada kairinājumu un vēlēšanos turpināt. Alkoholiķis apzināti meklē veikalu, azartspēļu atkarīgais rīkojas impulsīvi. Viņš var doties uz darbu un pēkšņi attapties pie spēļu automāta. Spēle pārņem prātu, smadzenēs notiek izmai- ņas – mainās impulsivitātes, jūtu un baudu centri, mazinās koncentrēšanās spējas un atmiņa. Simptomi ir līdzīgi kā alkoholiķiem. Spēlmaņi pamet mācības, zūd atbildība pret ģimeni, rodas parādi. Tieši pēdējā iemesla dēļ visbiežāk meklē ārsta palīdzību. Parasti slimnieks neapzinās savas problēmas, vārdā tās tiek nosauktas tikai sarunā ar ārstu. Tuvinieki situāciju var novērtēt objektīvāk, spēlmaņi mēdz būt melīgi, cenšas manipulēt. No 1997. gada ārstēties vidēji nāk 10–15 cilvēki gadā, pacientu skaitam ir tendence pieaugt. Lielākoties tie ir 22–25 gadus veci vīrieši, palīdzību nav meklējusi neviena sieviete. Visbiežāk jaunie vīrieši atnāk kopā ar vecākiem. Tad izrādās, ka māja iznesta tukša, ir parāds no 800 līdz 8000 latu, turklāt nevis bankai, bet bandītiem." Visi, kas spēlē, riskē saslimt „Latvija Eiropā ir pirmajā vietā spēļu automātu skaita ziņā uz vienu iedzīvotāju. Daļa mediķu kā padomju laikā turpina uzskatīt, ka atkarība nav slimība, bet sociāla parādība, tāpēc valstij nevajadzētu maksāt par ārstēšanu. Tā nav lēta, turklāt azartspēļu un citas atkarības miksējas. 70% manu pacientu slimo arī ar alkoholismu. Tā ir azartspēļu biznesa taktika, nereti spēļu namos alkoholisku kokteili izsniedz bez maksas. Azartspēļu atkarīgajiem mainās ne tikai uzvedība, cieš arī domāšana un spriestspējas. Notiek fiziskas izmaiņas, ir gremošanas sistēmas traucējumi, trauksmes sajūta, depresija," stāsta M.Preinbergs. Medikamenti – kā spieķis klibajam „Atkarības Latvijā ārstē komūnās, Minesotas programmā, ar medikamentiem, psihoterapeita un psihologa palīdzību. Lai atveseļotos, pats svarīgākais ir apzināties problēmu. Jāsaprot, ka tā ir hroniska, to nevar izārstēt, bet mūža garumā ar to var sadzīvot. Tuvinieki ir līdzatkarīgi, tas nozīmē, ka slima ir visa ģimene, kurā notiek tie paši procesi, kas ar atkarīgo – viņi nervozē, pārdzīvo, dusmojas, jūtas bezspēcīgi. Ja līdzatkarīgie nesaņem psihologa palīdzību, viņi azartspēlmani ievelk vēl dziļāk muklājā. Bez tuvinieku palīdzības ārstēšana ir bezcerīga, jo arī pēc atgriešanās mājās spēlmanim ir atkarības simptomi – viņu vajā tukšuma sajūta un, ja to nav, ar ko aizpildīt, spēlēšana turpinās. Svarīgi, lai tuvinieki uzticētos, nevis kontrolētu un turētu aizdomās. Medikamenti nav panaceja, tie vienīgi ietekmē impulsivitātes centrus, tādējādi cilvēks kļūst mierīgāks, spēj apdomāties. Tie kā spieķis klibajam palīdz staigāt. Lai būtu rezultāti, ārstēšanai jābūt kompleksai. 28 dienas jāpavada stacionārā, pēc tam jālieto zāles, jāapmeklē anonīmo azartspēlmaņu grupas, jāiesaista tuvinieki. Arī pēc ārstēšanās kursa jānāk pie speciālista, jo dzīvē var gadīties problēmas, ar kurām bez atbalsta grūti tikt galā," tā M.Preinbergs. Politiska problēma „No atkarības tieši un netieši cieš liela sabiedrības daļa. Es pat teiktu, ka tā ir politiska problēma. Politiķiem būtu vajadzīga liela griba, lai neatbalstītu azartspēļu industriju, kas pelna uz citu nelaimi. Problēma tiktu risināta, ja azartspēļu klubu īpašnieki ieguldītu līdzekļus sava biznesa seku likvidēšanā. Ārvalstīs jau sen kādu daļu šīs industrijas līdzekļu ziedo to atveseļošanas procesā, kuriem nodarīts pāri," saka M.Preinbergs. Kuldīgā neviens neārstējas Kuldīgā atkarību profilakses punktā, Ventspils ielā 15, palīdzību no datorspēļu un azartspēļu atkarības šogad meklējuši seši cilvēki, stāsta sociālā darbiniece Naira Šķone. Pārsvarā jauni vīrieši un pusaudži. Lai gan viņi to apzinās kā problēmu un meklē atbalstu, ārstēties neviens nav sācis. Ejot gar spēļu automātu, daži izjūtot lomkas, līdzīgi kā narkomāni, nesaņēmuši devu. Pat naktīs viņi domā par spēli. N.Šķone novērojusi, ka parasti ir kompleksā azartspēļu, alkohola un narkotiku atkarība. Šie cilvēki lieto stimulatorus, lai naktīs nenāktu miegs. *** Igaunijā speciālisti vienojušies, ka azartspēļu atkarības upuru ir līdz 25 tūkstošiem, 75–85% ir jauni vīrieši. Lietuvas likumdošana ierobežo azartspēļu biznesu, tāpēc problēma nav tik akūta. *** Latvijā atkarību no azartspēlēm ārstē trijos stacionāros un ambulatori pēc Minesotas programmas. Cenrādis: SIA Akrona Rīgā, Lielvārdes ielā 68: konsultācija pie ārsta – Ls 15 (ja tiek uzsākta ārstēšanās, turpmākie izdevumi par šo summu samazinās); stacionārā 28 dienas – Ls 460; speciālista apmeklējums pēc ārstēšanās – no 7 līdz 10 latiem. Narkoloģijas centra Minesotas programmas nodaļa Rīgā, Dārza ielā 4: konsultācija – Ls 10; 28 dienas stacionārā – Ls 364; anonīmo azartspēļu atkarīgo klubā nodarbības par velti.