Latviešiem patīk svētki, un viņi ir aizrautīgi ne tikai savu dzimšanas dienu, bet arī vārdadienu svinētāji. Katriem svētkiem savas tradīcijas, un arī vārdadienai tādas atrodamas. Visplašāk izplatītā – ciemiņi var nākt un sveikt īpaši neaicināti. Un kuram gan nepatīk, ja viņu atceras un sumina?
Mans vārds – mana bagātība (1)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Linija, kurai vārdadienas nav Izrādās, Latvijā un arī Liepājas pusē dzīvo ļaudis, kuru vārds nav fiksēts pat Valsts valodu centra izdotajā "Vārdadienu kalendārā 2000-2003". Šajā otrdienā "Brīvbrīdis" satikās ar Priekules iedzīvotāju Driviņas kundzi. Viņas vārds ir Linija, un kalendārā atzīmētas vārda dienas Linijai nav. Kā tikusi pie šāda savdabīga vārda? Driviņas kundze pastāstīja, ka savulaik mammas vecāki Priekules pusē kalpojuši pie barona Korfa un viņa saimē bijusi ebreju meitenīte Linija. Šis vārds vecmāmiņai iepaticies un, kad piedzimusi mazmeita, vecmāmiņa ieteikusi dot vārdu Linija. Iespējams, tas ir vienīgais tāds vārds visā Latvijā. Kā vārdi cēlušies? Pētnieks Klāvs Siliņš skaidro, ka pirmatnējā sabiedrībā bijis laiks, kad cilvēkam nebija vajadzība ar savu vārdu norobežoties no citiem. Tikai pamazām viņš sāka sevi individualizēt. Valodas un sabiedrības attīstības gaitā ikvienam cilvēkam tika piešķirts īpašs nosaukums – vārds. Bieži vien par individuālajiem personvārdiem izvēlējās tos apkārtējās vides objektu nosaukumus, kuri pēc ļaužu uzskatiem iemiesoja sevī dzīvības spēkus, piemēram, ieva, vītols, ozols, gaigala, irbe, sniedze u.c. Tāpat izmantoja mitoloģisko figūru vārdus – Auseklis, Austra, Laima, Dēkla u.c. Vēlāk, attīstoties sakariem ar kaimiņu tautām, ciltīm, Latvijā tika pieņemti lietuviešu, prūšu, vikingu, krievu, poļu, čehu, somu, igauņu u.c. vārdi: Egils, Ēriks, Imants, Biruta, Aļģirds, Gintauts, Vladislavs, Vāclavs, Laine, Ivo... Vēstures avotos parādās arī tādi Latvijā dzīvojušo ļaužu vārdi kā Meluke, Paike, Russinus, Talibaldus, Vestardo, Utile, Dravestove, Vesdots, Darbeslave, Kaire, Dabrelis, Garvēderis, Kurlamuša. Gan Elizabete, gan Dievkāriņš Līdz ar kristīgās ticības ieviešanu, mainījās personvārdi. Dažādi latviešu dabas gari, cilvēku, dzīvnieku aizbildņi baznīcas priekšrakstu ietekmē savas funkcijas atdeva kristīgajiem svētajiem, bet ar laiku radās arī latviskie varianti. Piemēram, pētnieki uzskata, ka no vārda Elizabete veidota Bete, Eba, Ilze, Līze, Elza, bet no Marijas – Mare, Madža, Marina, Maija, Maruta utt. 1789.gadā publicētajā G.F.Stendera vārdnīcā "Lettisches Lexikon" latviešu personvārdu jau vairāk nekā 100. Zīmīgākie: Balcers, Biernis, Jēcis, Kaspers, Lapiņš, Birre, Nēze, Dārta, Ķērsta, Kača, Bille, Sape, Zuze. 1781.gadā izdotajā "Vidzemes kalendārā" atrodami ap 70 latviskas cilmes vārdi: Mīliņš, Mieriņš, Laimīts, Gudriņš, Gaišuls, Glābiņš, Labdars, Taisniņš, Strāduls, Bezbailis, Lēnprātulis, Dāvātiņš, Dievbītiņš, Dievkāriņš, Dievdots, Labklājīte, Mēlvaldīte, Pastāvule, Dievklausīte, Klusīte, Žēlīte, Dārdzīte, Šķīstula, Varenīte, Skaidrīte. Laika gaitā līdz mūsu dienām saglabājies tikai vārds Skaidrīte. Jānis – absolūts izņēmums Izpētīts, kādi bijuši latviešu iecienītākie personvārdi 20.gadsimta 20., 60. un 80. gados. Vīriešiem pirmajā vietā vienmēr bijis Jānis. Divdesmitajos gados otrajā vietā Pēteris, trešais Kārlis. Sešdesmitajos gados otrais Andris, trešais Juris. Astoņdesmitajos – otrais Edgars, trešais Mārtiņš. Sievietēm 20.gados 1.vietā Anna, seko Velta un Mirdza. 60.gados Sandra, Inese, Iveta, 80.gados Kristīne, Līga, Inga. 1998.gadā apkopota informācija par visiem vārdiem, kas Latvijā doti jaundzimušajiem latviešu ģimenēs. Pirmajā vietā Jānis (257 puikām), otrajā Kristaps (171), trešajā Edgars (150), seko Artūrs, Mārtiņš, Emīls u.c. Šajā sarakstā arī tie 194 zēnu vārdi, kas doti tikai vienu reizi. Piemēram, savdabīgākie: Aidens, Ariels, Bogdans, Čiro, Deimons, Deomits, Dzidris, Džannijs, Džordans, Egnārs, Endrju, Emanuēls, Florians, Frenks, Gardejs, Grants, Harvijs, Hārdijs, Ivis, Jonas, Juliāns, Klifords, Konlans, Ksavjē, Lukass, Maigurs, Martiass, Mehdi, Nikaels, Raivens, Rasarādža, Sarmis, Severīns, Tenis, Tālavs, Uko, Unas, Vidžajs, Zamuēls, Zubeirs. Arī meitenēm latviešu ģimenēs ir populārie un mazāk populārie vārdi. Tā 1998.gadā vispopulārākais vārds bijis Laura (193), otrajā vietā Linda (147), seko Diāna (137), Elīna, Ieva, Kristīne, Santa utt. Jāatzīst, ka visnotaļ izdomas bagāti vecāki bijuši, liekot vārdus tieši meitām. Tā, blakus citiem, reģistrēti 269 meiteņu vārdi, kas atkārtojas tikai vienu reizi. Lūk, daži no tiem: Agute, Alika, Alondra, Aniela, Barba, Bernadete, Dainuvīte, Daniella, Dzidra, Dēzija, Eda, Eira, Ermelinda, Feride, Gledisa, Ģertrūde, Hilda, Ilārija, Irbe, Īvaise, Izabella, Jacenta, Janita, Juna, Kamita, Karoļina, Kerelaine, Kimberlija, Lada, Leila, Lelede, Liesma, Līze, Margrieta, Mersedesa, Modrīte, Munise, Natanella, Nicole, Olīvija, Pamela, Reičala, Ringla, Rozālija, Sana, Sinta, Skārleta, Šongita, Unigunde, Vija, Veslana, Vizbulīte, Vēsma, Zīle, Zuzanna utt. Vārdadiena katram, kuram ir vārds Kādēļ lai vārda diena nebūtu katram cilvēkam, kuram ir vārds? Taču latviešiem reāli lietoto personvārdu kopskaits ir gandrīz desmit reižu (!) lielāks par to, kas ietverts tradicionālajā kalendāra vārdu sarakstā! Visi, kuru vārdi nav iekļauti tradicionālajos kalendāros, savu vārdadienu var atrast jau pieminētajā Valsts valodas centra 1999.gadā izdotajā "Vārdadienu kalendārā". Nu jau daudzi ielāgojuši, ka tieši 22.maijs ir datums, kad vārdadiena tieši visiem kalendārā neierakstīto vārdu īpašniekiem. Valodnieki pamatoti uzskata, ka galvenā pamatvērtība ir nacionālo personvārdu pamatfonds, kas veicina latviskās vides veidošanu un nacionālās identitātes saglabāšanu. Vārda izvēle bērnam uzskatāmi raksturo sabiedrības gaumi un sadzīves kultūru. Šodien, 18.septembrī, pamatojoties uz "Vārdadienu kalendāru" savas vārdadienas atzīmēs ne tikai visos kalendāros ierakstītās Liesmas, Elitas un Alitas, bet arī šādu vārdu īpašnieki: Elite, Eralds, Mefodijs, Metodijs, Skara, Skarleta, Skārleta, Skaudris. Pēc mēneša 18.oktobrī ne tikai Rolands, Rolanda, Ronalds, Erlends, bet arī kalendāros neminētie Erlands, Erlens, Lukass, Lūkass, Railands, Rolande, Rolans, Rolāns, Rolanta, Rona, Ronalda, Ronaldo, Ronijs, Ronta, Ronvalds.