Kāpēc sagrūst Bornsmindes muižas un Kaucmindes pils ēkas? (1)

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Tas nav veiksmes stāsts, atzīst Rundāles pagasta padomes priekšsēdētājs Aivars Okmanis, vērtējot pašvaldības darījumus, pirms vairākiem gadiem pārdodot Bornsmindes muižas un Kaucmindes pils ēkas.

Ar šodienas prātu, iespējām un finansēm, iespējams, nepārdotu, bet izdarīto nevar pārvērst par nebijušu.

Saēd laiks

Rundāles pagastā saglabājušies daudzi vēsturiski nozīmīgi kultūras pieminekļi. Tādu informāciju pauž tūrisma ceļveži. Īstenībā, izņemot Rundāles pili, kurā vairāk nekā 30 gadu garumā ieguldīta valsts budžeta un privātu atbalstītāju nauda un pils direktora Imanta Lancmaņa un speciālistu fanātiskie pūliņi, pārējās pagasta teritorijā esošās vēsturiskās celtnes nesaudzīgi saēd laika zobs.

Par Bornsmindes muižu Rundāles pagasta Ziedoņos «Bauskas Dzīve» rakstījusi vairākkārt. Kādreizējās muižas ēkā bijusi izglītības iestāde un tuberkulozes slimnīca. 1999. gadā ēku komplekss pārdots SIA «Rīts L», kam pieder joprojām, stāsta Aivars Okmanis.

«Viņi maksā nekustamā īpašuma nodokli. Kopš 2003. gada 20. jūnija SIA «Rīts L» pārstāv zvērinātu advokātu birojs «Skudra un Ūdris». Iegādājoties īpašumu, pircējs izrādīja interesi arī par parku, bet to nepārdevām. Tas būtu iespējams, ja muižas ēkas apsaimniekošana būtu sekmīga. Pagaidām nekā tāda neredzu,» tā A. Okmanis.

Nav, ko ieguldīt

Pārņemot Kaucmindes pili no Zemkopības ministrijas, tās apsaimniekošanai Rundāles pašvaldība 90. gadu beigās izveidoja kopuzņēmumu SIA «Kaucmindes pils», kuras pamatkapitāls bija pats nekustamais īpašums. Šīs kapitāla daļas SIA «Kaucmindes pils» 2001. gadā pārdeva SIA «Intelco», starp citu, kopā ar pagasta bērnudārzu, kam pils kreisajā spārnā telpas tagad pašvaldība īrē no īpašnieka.

«Sapratām, ka paši nevarēsim neko ieguldīt, lai seno celtni atjaunotu un apsaimniekotu. Komercsabiedrības valdes priekšsēdētājs Māris Gulbis izrāda interesi par objekta atjaunošanu,» stāsta Aivars Okmanis.

Par saviem nodomiem uzņēmējs Māris Gulbis bija gatavs runāt, bet, meklējot iespēju tikties, izrādījās, ka viņš līdz 3. decembrim atrodas ārpus Latvijas. Telefonsarunā Māris Gulbis sacīja, ka SIA «Intelco» ir vairāki līdzīgi objekti Latvijā, no idejas atjaunot Kaucmindi uzņēmēji nav atteikušies, bet trūkst cilvēku, kuri tur gribētu darboties.

Kur aprakta nauda?

Vai vietvaras interese un rūpes par šiem objektiem beigušās ar brīdi, kad tās ieguvušas citu īpašnieku? Aivars Okmanis uzsver: «Saprotiet pareizi – pašvaldības uzdevums nav uzturēt muižas. Par Kaucmindi un Bornsmindi ir tāda pati rūpe kā par citām līdzīgām celtnēm, piemēram, Mazmežotnes un Mazrundāles muižu. Savu labo gribu esam parādījuši, piemēram, ūdenssaimniecības projektā aizvelkot ūdensvadu un kanalizāciju līdz Kaucmindei. Pašlaik mainās īpašnieks Mazmežotnes muižai, plānojam atjaunot ceļu līdz turienei. No Mazmežotnes četrām muižas ēkām pagastam pieder viena. Tagad tā ir tukša, ja līdzās esošo būvju jaunajam īpašniekam veiksies apsaimniekošana un būs interese, piedāvāsim pirkt arī šo pašvaldības ēku. Vēl mūsu pagastā ir Mazrundāles muiža, kurā kādreiz bija ciema padome, bibliotēka. Māju atguva viens Zviedrijas latvietis, zemi iznomā, bet ēku pārdeva. Kas ar to būs tālāk, nevaru spriest.

Kur ņemt naudu muižu un piļu sakopšanai? Tikai seši projekti visā valstī ir ieguvuši ES struktūrfondu līdzekļus. Mūsu rajonā – Bauskas pils un Rundāles pils. Par Bornsmindi un Kaucmindi privātīpašniekiem līdz 2013. gadam nav pat, kur iesniegt projektus.»

Šoka terapija vai šovs?

Aivars Okmanis atzīst, ka ir domājis, vai varētu darbināt mehānismu atpakaļ, atpirkt ēkas no esošajiem īpašniekiem. Bet ko tālāk? Ir bijuši daži interesenti par Bornsmindi un Kaucmindi, pēdējais ir kāds Amerikas latvietis, kas Rundāles pašvaldībā ieradies 16. novembrī. Tomēr jāņem vērā, ka nekustamā īpašuma tirgus Latvijā, sakarā ar pretinflācijas pasākumiem, pašlaik ir drusku «apštopēts».

Bauskas rajona Padome ir dalībniece Eiropas Savienības «Socrates/Grundtvig 2» programmas projektā «Vides mantojums». Mērķis ir izglītot Bauskas rajona iedzīvotājus (vietējo sabiedrību) racionālā dabas, cilvēku un materiālo resursu izmantošanā, dabas un kultūras mantojuma attīstībā un saglabāšanā, tādējādi veicinot aktīvu pilsonisko līdzdalību ilgtspējīgas teritorijas attīstībā. Tā pausts rajona Padomes mājaslapā atrodamā informācijā.

Projekta partneri ir institūcijas Francijā, Itālijā, Slovēnijā. Arī Turcijā, kurp apkopot projekta darbības rezultātus šajā rudenī devās Aivars Okmanis. Ko teiktu projekta partneri, ieraugot, kā realitātē izskatās ceļvežos pieminētie vides objekti Rundāles pagastā?

«Vides projekta galvenās mācības ir jauniešu iesaistīšanā šādu vides objektu sakopšanā. Tas noderētu arī mums, tāpēc piedalāmies. Ideāla situācija nav arī partnervalstīs. Vieglāk ir uzcelt no jauna nekā atjaunot ko tik vecu, kur jāievēro tik daudz ierobežojumu,» uzsver Aivars Okmanis.

Sabrūk pamestībā Bauskas rajona galvenā valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspektore Mārīte Putniņa atgādina, ka Kaucmindes pils ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis: «Tās centrālā daļa netiek izmantota jau kopš 1980. gadu sākuma un pamestības laikā krietni cietusi no postītājiem. 2004. gadā jaunais īpašnieks ķērās pie ēkas labā spārna remonta. SIA «AIG» Kaucmindes pilī sāka arhitektoniski māksliniecisko izpēti, ir izstrādāts labā spārna renovācijas projekts (arhitekte L. Markova). Līdz šim darbi gan apmierinošā, gan apšaubāmā kvalitātē skāruši tikai labo spārnu, bet šogad pārtraukti.

Bornsmindes muiža netiek apsaimniekota kopš 1990. gadu sākuma. SIA «Rīts-L» 2001. gadā izstrādāja pils rekonstrukcijas projektu (arhitekts A. Dimiņš), kura realizācija nav sākta.»

Mārīte Putniņa uzsver, ka Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredzēta administratīvā atbildība par remontdarbu savlaicīgu neveikšanu kultūras piemineklī, kas šajos gadījumos arī tiks piemērota atkarībā no tā, kādus paskaidrojumus un cik ticamus glābšanas pasākumu plānus nākamajai sezonai varēs piedāvāt īpašnieki un vai šie plāni tiks realizēti.

No otras puses

Speciāliste neslēpj, ka, izsakot pārmetumus īpašniekiem, jāņem vērā – objekti, jau privatizējot, ir bijuši ilgstoši neapsaimniekoti un sliktā tehniskā stāvoklī. To restaurācijai vai rekonstrukcijai ir nepieciešami ievērojami ieguldījumi. Pašvaldībai šādu līdzekļu nav, īpaši, ja šādām ēkām nevar atrast pielietojumu. «Privatizācijas gaitā netiek īpaši vērtēti jauno īpašnieku plāni un, galvenais, spēja piesaistīt nepieciešamos ieguldījumus. Valsts atbalsts glābšanas pasākumiem (attiecībā pret nepieciešamajiem līdzekļiem) var būt tikai neliels (valsts nozīmes saimnieciski neizmantojamiem kultūras pieminekļiem); bankas nelabprāt izsniedz kredītus kultūras pieminekļu rekonstrukcijai; ES finansējums pagaidām arī ir bijis neliels. Šie apstākļi lielākoties arī rada situāciju, ka kultūras pieminekļu liktenis galvenokārt ir atkarīgs no katra īpašnieka izpratnes, vēlmēm un iespējām,» atzīst Mārīte Putniņa.

VIEDOKĻI

PAR BORNSMINDI

Pensionārs Voldemārs: «Muižas ēka iet uz pazušanu. Vietējie arī krietni papūlējušies. Nācies dzirdēt, ka tur esot tādi labi, biezi ozolkoka grīdas dēļi, koka durvis. Kam malkas pietrūkst, plēš nost un nokurina.»

Pensionārs Ilgonis Rencis: «Bildējiet un lieciet katru dienu šo kaunu avīzē! Tad varbūt kaut kas sāks kustēties.»

PAR KAUCMINDI

Saulainiete Ieva Ūdre: «Pils ēka ir nožēlojamā stāvoklī, manuprāt, atsevišķi elementi pat apdraud cilvēku drošību – sabrukušas kolonnas. Nesaprotu, kā tādā ēkā var strādāt bērnudārzs. Parks būtu jauks, ja vien būtu pienācīgi kopts un uzpasēts, bet tas prasa lielas rūpes un regulāru darbu. Pašlaik parks vairāk atgādina mežu.»

Guntis Macpans, uzņēmējs Saulainē: «Pašlaik sliktākais ir tas, ka ēkai tikai daļēji ir jumts. Vecais klājums noņemts, jauns nav uzlikts. Lietus līst iekšā. Mēnešiem neesmu manījis tur kādu ko darām. Lai atjaunotu Kaucmindi, vajadzīga liela nauda, bet tas bija skaidrs vēl tad, pirms to nopirka SIA «Intelco». Ēkas postīšanā daudz izdarīja vietējie cilvēki, izplēšot visu, ko varēja aiznest.»

Komentāri (1)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu