Rīgas restaurators kļūst par Nabes muižnieku

Savukārt tās jaunais īpašnieks Dainis LAZDĀNS, kurš pārstāv SIA Nabes muiža valdi, atsaucīgi piekrīt intervijai un stāsta, ka izsolei gatavojies rūpīgi. Iepazinis Nabes muižu, apbraukājis arī vairākas citas novada muižas un pilis, salīdzinājis un secinājis, ka šī varētu būt īstā vieta, kur likt lietā līdzšinējo pieredzi vēsturisko būvju restaurācijā. – Ieraugot Nabes muižas kompleksu, novērtēju tā ainaviskās kvalitātes, sapratu, ka tā ir reta iespēja iegūt tik unikālu ansambli, kur arhitektūras attīstībai varam izsekot no 13. gadsimta parauga – viduslaika torņa – līdz 18. un 19. gadsimta tendencēm. Būs arī jāapzina vēlāka laika uzslāņojumi, lai nolemtu, pie kuras stilistikas palikt, restaurējot ēku fasādes un interjerus. Par biznesu runājot, domāju, ka ar Nabes pirkšanu būšu uzkrāvis sev parādu slogu pietiekami ilgam laikam. Restaurācijā ar grantu Pirms 11 gadiem rīdzinieks Dainis Lazdāns beidzis celtniecības skolu, kopš tā laika darbojas šajā nozarē. Šogad viņš gatavojas beigt studijas augstskolā un iegūt bakalaura grādu sociālajās zinātnēs un psiholoģijā. Taču uzņēmējdarbība joprojām saistīta ar būvniecību un restaurāciju, īpaši kopš kopā ar Māri Līdaku dibinājuši restaurācijas firmu Tradima. Tās darba rezultātu limbažnieki var novērtēt Dikļu pilī, taču firma galvenokārt darbojusies Rīgā – 2 gadu laikā restaurējusi 45 objektus. Par Ķīpsalas Filozofu namiņu un Vecrīgas viesnīcu Ainavas saņemtas Gada balvas restaurācijā, atzinību guvis tās veikums Anglikāņu baznīcā un ēku kompleksā Ģipša fabrika. Asociējas ar mazu viduslaiku pilsētiņu Kā ar pašvaldību noslēgtajā līgumā paredzēts, objektu iecerēts atjaunot kā nedalītu kompleksu un izmantot tūrismam un atpūtai. Taps tūrisma bāze ar konferenču zālēm, viesnīcu, būs tenisa korti u.c. Tornī iecerēts izveidot muzeju ar ekspozīciju par novada vēsturi, kompleksa restaurācijas procesu un Nabes novadniekiem, iepriekšējā gadsimta mijas gleznotājam Pēterim Krastiņam veltītu ekspozīciju. Projektos, kas patlaban top, lai piesaistītu līdzekļus no Eiropas fondiem, īpaši uzsvērta rehabilitācijas un rekreācijas funkcija – paredzēts izveidot reitterapijas un citu ārstniecības kursu bāzi bērniem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Ja pagasts ļaus iznomāt zemi līdz Lādes ezera krastam, ir doma par sabiedriskās pludmales ierīkošanu un nelielu estrādi. – Nabe man asociējas ar tādu kā mazu viduslaiku pilsētiņu. Muižas plānojums ir netradicionāls un rosina uz radošu pieeju. Manuprāt, iederētos arī kāds ļoti labs modernās arhitektūras paraugs, lai uz ēku kompleksu varētu skatīties ar cieņu pret veco un apbrīnu par jauno, - viņš skaidro. Optimistiskākajā notikumu attīstības versijā Dainis pa ziemu cer sakārtot papīrus un formalitātes, lai vasarā jau varētu sākt nopietnu izpēti un restaurāciju. Taču pirmie glābšanas darbi muižā jau sākušies. Lai apstādinātu ēku pašiznīcināšanos, noņems dakstiņus, kuru svars apdraud muižas galvenās ēkas jumta un mazā tornīša nesošās koka konstrukcijas. Katrs lats, ko te ieguldīs, nebūs zemē norakts, tās būs investīcijas nākotnei. Iedzīvotājiem sola stabilāku jumtu virs galvas Pagasta padomes izvirzīts nosacījums jaunajam īpašniekam ir vietējo iedzīvotāju nodrošināšana ar dzīvojamo platību. – Domāju, ka muižas iemītnieki iegūs stabilāku jumtu virs galvas, jo dzīvokļi ir avārijas situācijā. Zaļā māja ir īpaši briesmīga. Sadarbība ar pagasta ļaudīm turpināšoties tuvāko 3 - 4 gadu laikā kompleksa sakārtošanas gaitā. SIA Nabes muiža jau nolēmusi visiem darbiem maksimāli izmantot vietējos strādniekus, ne tikai labiekārtošanā, bet arī apmācot restaurācijā un vēlāk piedāvājot darbu kompleksā. Dainis atsaucas uz ārzemju pieredzi, kad laukos ainavas krāšņumam saglabā mājlopu ganības. Muižas viesus esot iecerēts barot ar apkārtnē audzētiem dārzeņiem un vietējiem produktiem, tādējādi ne vien saglabājot laukiem raksturīgo, bet arī viešot iedzīvotājos pašapziņu un pārliecību, ka viņu darbs ir novērtēts un pienācīgi atalgots. Nabes muižas komplekss, iespējams, veidosies par novada kultūras centru. To paredzēts iekļaut Latvijas Piļu un muižu asociācijas popularizētajā Limbažu rajona maršrutā, kas pa senu Rīgas arhibīskapa ceļu savienos Bīriņus, Igati, Nabi un Limbažus, kur bija viņa galvenā rezidence novadā. Nabē domāts izveidot atklātas darbnīcas bērnu un mākslas profesionāļu radošajām nometnēm, brīvdabas estrādi. Ja izdosies vienoties ar pašvaldību par ezeram piegulošās zemes nomu, tur tiks pārvietotas arī dažas vērtīgas mājas, kam citviet īpašnieku nevērības dēļ draud bojāeja. Limbažu pagasta padomes priekšsēdētājs Didzis Zemmers jau izteicies, ka tieši Nabe kļuvusi par viņa un daudzu vietējo iedzīvotāju lielo cerību. Muižas jaunais saimnieks atstājis lietišķa un mērķtiecīga cilvēka iespaidu. Pašvaldības spēkos nebija Nabi izcelt no gruvešiem, lai tas izdodoties jaunajam īpašniekam! Vietējais zemnieks Aldis Dāboliņš pieļāva, ka piena ražošana un tūrisms varētu ne īpaši labi saderēt, taču arī viņš iešot pretī kompromisam un ir gatavs pārdzīvot kādu neērtību, lai skumjā Nabe piedzīvotu atdzimšanu. Bet 13.gs. Nabes torņa atjaunošanas projekta vadītājs, Limbažu muzeja speciālists Gundars Plešs visvairāk priecājas par to, ka D. Lazdānam ir profesionāla sapratne un pietāte pret kultūrvēsturiskajām vērtībām. Viņš pastāstīja to, ko Dainis noklusēja, varbūt neuzskatīja par uzmanības vērtu. Uzņēmējs esot arī mecenāts, kurš jau agrāk dāvinājis līdzekļus vairāku vēsturisku objektu sakopšanai. Daudzsološa Gundaram liekas arī pazīstamās ainavu arhitektes Ilzes Janelis iesaistīšanās vides sakopšanā. – Tagad daudz kas būs atkarīgs no tā, cik lojāli pret mūsu projektu būs Eiropas fondi, - saka Dainis.