Neatkarīgās korespondents Kurzemē.

Tas, ka jaunbūvējamais traleris būs veltījums dēla piemiņai, vecākiem nebija skaļi jāsaka, jo abiem likās pašsaprotami. Mazā zvejas uzņēmuma Brīze saimniece Inta Briede iemalko tik rūgto kafiju un, asarai pār vaigu noritot, aizlauztā balsī saka: "Es Artūram esmu mūžību parādā." 2001. gadā vienaudžu nogalinātā zēna vārds redzams it visur – uz kuģa korpusa, uz glābšanas riņķiem, uz dokumentiem.

Uzņēmuma īpašnieks un vienlaikus kuģa kapteinis Aldis Grīnvalds, rezumējot trīs gadus ilgušo cīniņu rezultātu, neslēpj, ka gājis grūti un "viss jau ir līdz kaklam un vēl augstāk". Tomēr drosmīgā iecere uzbūvēt no nulles kuģi vecākiem palīdzējusi pārdzīvot traģēdiju. "Laiks dziedē rētas," atzīst A. Grīnvalds.

Bet, kad Neatkarīgās uzdotie jautājumi uzjunda pārlieku sāpīgas atmiņas, viņš stingri nosaka: "Par ģimeni vairs nerunāsim."

Līdzās ostā pietauvoto zvejas kuģīšu vidū Artūrs izceļas – ir platāks, garāks, ietilpīgāks, košāks. Tomēr, kā, pametot acis pa iluminatoru, atzīst I. Briede, lepnumam un slavas dziesmām iemesla maz. Kopumā kuģī ieguldīts 700 000 latu, tomēr kvalitāte esot milzīgajai summai neatbilstoša. Pirmie būvnieki stiepuši gumiju, tad paņemti citi. Arī tie kavējuši termiņus. Ne tur bija kārtīgu projektētāju, ne dīzelistu. Apdrošināšanas kompānija, ar ko līdz tam strādāts desmit gadu, pat nav gribējusi apdrošināt kuģi darbu gaitā. Aģents ieradies, un redzētā darba organizācija viņu nošokējusi. Lai arī tūlīt kuģis dosies zvejā, daudz kas vēl jālabo vai jāuzlabo. Vēl vakar uz kuģa klāja vijās metināmā aparāta vadi. Arī iekšējo apdari Artūram kapteinis ar saviem komandas vīriem veic pašrocīgi. Lielākas investīcijas būšot nepieciešamas ledus ģeneratora iegādei un īpašam sūknim – lai nozvejotās zivis saudzīgāk izkrautu no kuģa tilpnēm.

Smags psiholoģisks slogs Artūra saimniekiem ir iespaidīgais bankas kredīts, kas jādzēš septiņu gadu laikā. Par iepriekšējā, savu laiku nokalpojušā zvejas kuģa sagriešanu no Eiropas Savienības fondiem saņemts vien 281 tūkstotis latu, tādēļ ieceres īstenošanai nācies ieķīlāt māju. "Esam bankas riska zonā, tomēr kaut kā ķepurojamies," teic I. Briede. Sagriezt veco 1976. gadā būvēto kuģeli bijis grūts lēmums. Taču tas netika līdzi nepieciešamībai noturēt uzņēmumu līmenī – kuģis bija mazāks, dzinēji novecojuši. Sešus mēnešus uzņēmums bija bez kuģa un likumsakarīgi – arī bez peļņas. Tagad iekavētais jāatgūst – apkalpe jau savākta, un uzņēmums nodarbinās un algos astoņus cilvēkus. Nule kļuvušas zināmas nākamā gada nozvejas kvotas. Latvijai piešķirtie limiti ir sarukuši par 15 procentiem, un tas atsauksies arī uz Brīzes apgrozījumu. Acīmredzot Artūra tilpnes visu gadu netiks maksimāli noslogotas. Šogad no jūras izcelt drīkstēja 1750 tonnu brētliņu, kas ir galvenais uzņēmuma medījums. Turpretim nākamā gada limits ir tikai 1467 tonnas.

Vēl vakar kuģis Artūrs atradās Ventspils ostā, gaidot labvēlīgu ceļavēju. "Ar varu jūrā neko nevar izdarīt," paskaidro saimnieks un domīgs noraugās jūras vārtu virzienā.

***

Uzziņa

Kuģis Artūrs nosaukts īpašnieku dēla Artūra Brieža (dz. 1985. g) vārdā. Puisis tika nogalināts 2001. gadā. Nolaupītāji viņu vairākas dienas spīdzinājuši, bet beigās dzīvu aprakuši. Tiesībsargājošās iestādes uzskata, ka šokējošo noziegumu izdarīja sešu jauniešu grupa, nolūkā izspiest no upura vecākiem naudu. Medijos šis notikums guva apzīmējumu Kuroniešu lieta, jo saskaņā ar policijas izplatīto versiju vainīgos vienojusi interese par senajām cīņām. Jau pēc vainīgo notiesāšanas žurnālistisku pētījumu sāka Latvijas Radio žurnālists Aidis Tomsons, paužot pieņēmumu, ka nekvalitatīvās pirmstiesas izmeklēšanas dēļ sodīti ir bez vainas vainīgie. Pagaidām viņa savākto informāciju Ģenerālprokuratūra nav uzskatījusi par izmeklēšanas atjaunošanas vērtu. Mirušā Artūra vecāki žurnālista rīcību nosoda, uzskatot, ka sodu saņēma vainīgie un lieta tādēļ vairs nav skatāma.

***

Zvejas kuģis Artūrs

Garums: 23,8 metri

Platums: 7,4 metri

Iegrime: 3,8 metri

Kravnesība: 80 tonnu

Jauda: 480 zirgspējas

Ātrums: 10 mezglu (~18,5 km) stundā