Firmas “KV un S” izpilddirektors Andris Zīlnieks laikrakstu informē, ka, pārbaudot privātpersonas atvestos metāllūžņus, uzreiz pamanītas čaulītes un lādiņi. Dažiem no tiem bijuši redzami arī detonatori, tāpēc nekavējoties uz notikuma vietu izsaukta policija. Tā savukārt izsauca sapierus. A.Zīlnieks saka, ka ir satriekts par šīs ģimenes rīcību.

“Kur šie cilvēki dzīvo un par ko viņi domā?” jautā viņš. A.Zīlnieks arī vēlētos sagaidīt stingru policijas nostāju un rīcību, jo satrauc tas, ka iedzīvotāji uz savu roku no zemes paceļ augšā nesprāgušu armijas munīciju, pārvadā to, ved nodot. Šajā notikumu ķēdē traģiska nelaime var atgadīties kurā katrā brīdī. “Katram ir jāzina savs pilsoņa pienākums - atrodot kara laika lādiņu, nekavējoties jāzvana policijai,” uzsver A.Zīlnieks.

Firmā klāsta, ka tā neesot pirmā reize, kad atklāti vai slepus uzpircējiem cenšas “iesmērēt” kara laika lādiņus, kas salasīti mežā. SIA “KV un S” sapieriem gada laikā nodevusi pārbaudei aptuveni pusotru simtu sprādzienbīstamu priekšmetu, kas firmai “iesmērēti” kopā ar metāllūžņiem. Gadoties, ka lādiņus slēpj vecās kannās kopā ar citiem lūžņiem, piemēram, uzliekot virsū vecas skrūves, govju ķēdes. Pārsteidzot šo iedzīvotāju vieglprātība un bezkaunība, jo uzpircēji savā teritorijā uzskatāmi ir izvietojuši informāciju, kas liedz nodot metāllūžņos armijas munīciju un sprādzienbīstamus priekšmetus. Tie, kas mēģinot uzpircējiem iesmērēt sprādzbīstamus priekšmetus, riskējot ar savu un citu cilvēku dzīvību, kā arī var nodarīt zaudējumus citu cilvēku vai savam īpašumam.

Andris Zīlnieks klāsta, ka katru mēnesi vismaz pāris reižu līdz ar metāllūžņiem iedzīvotāji uzpircējiem nodod militāro munīciju. Lielākoties kara laika lādiņus atved no Lejasstradiem, Zeltiņiem un no Cēsu puses. Lielākoties atved Otrā pasaules kara sprāgušus vai nesprāgušus lādiņus, taču gadījies redzēt arī Pirmā pasaules kara granātmetēja lādiņus. “Lielākais atradums, kas ir nonācis pie mums, metāllūžņu uzpirkšanas vietā, ir pieckilogramīga mīna. Ir gadījies, ka atved prettanku mīnas,” stāsta A.Zīlnieks. Viņš demonstrē arī ložmetēju, kas atrasts nodoto metāllūžņu kravā.

Kara laika lādiņiem atliek neuzmanīgi pieskarties, tikt saspiestam, grieztam vai sakarsētam, lai notiktu sprādziens. “Ja metāllūžņu kaudzē notiek sprādziens, sekas nav prognozējamas,” saka A.Zīlnieks. Šā iemesla dēļ uzņēmums pamatīgi pārbauda metāllūžņus, ko uzpērk, jo nevēlas apdraudēt cilvēku dzīvības un savu biznesu.

Latvijā ir bijuši nepatīkami gadījumi, kad līdz ar metāllūžņos ieslēptu munīciju gandrīz ir noticis sprādziens. Pirms diviem gadiem Liepājā, tērauda kausēšanas martenā, sprāga tanka lādiņš. Pēc tam metāllūžņu piegādes firmai pret uzpircējiem prasības ir kļuvušas vēl stingrākas. Vagonos, kuros ved lūžņus, nedrīkst atrasties pat neviens nepārgriezts amortizators. Tikai viens šāds konstatēts pārkāpums izmaksā 200 latu sodanaudas. Savukārt par kravā atrastu katru lādiņa čaulīti - lielu vai mazu, sprādzienbīstamu vai ne - firmai ir jāmaksā 700 latu naudas sods.

“Metālam, ko uzpērkam un nododam tālāk, ir jābūt, pirmkārt, radioaktīvi drošam un, otrkārt, sprādziendrošam,” uzsver A.Zīlnieks. Krimināllikums par preču vai maksas pakalpojumu drošuma prasību neievērošanu, kā rezultātā radīts būtisks kaitējums patērētāja veselībai, viņa mantai vai dabas videi, paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz sešiem gadiem vai naudas sodu līdz simt minimālajām mēnešalgām. Krimināllikums arī par šaujamieroča, munīcijas, sprāgstošas vielas vai spridzināmās ietaises iegādāšanos, glabāšanu, nēsāšanu, pārsūtīšanu vai realizēšanu bez attiecīgas atļaujas paredz sodu ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem vai ar arestu, atņemot tiesības veikt zināma veida uzņēmējdarbību uz laiku no diviem līdz pieciem gadiem vai bez tā.