Lai aizstāvētu suitu tiesības saglabāt savu vēlētu pašvaldību arī pēc 2009.gada novadu reformas, Alsungas pagasta biedrība "Suitu novads" kopā ar Gudenieku pagasta biedrību "Suitu novada atdzimšana" šā gada 4.septembrī pie Ministru kabineta rīkos piketu.
Biedrības "Suitu novads" valdes priekšsēdētājs Grigorijs Rozentāls aģentūrai LETA skaidro, ka kopš 2003.gada trīs suitu pagasti - Alsunga, Gudenieki un Jūrkalne - veica pārrunas par vienota Suitu novada izveidi. Suitu novads bija iekļauts arī 167 novadu modelī.
"Taču šā gada sākumā ar mutiskiem 24 kilometrus gara ceļa asfaltēšanas solījumiem no Suitu novada tika atdalīts Gudenieku pagasts, liedzot Alsungai un Jūrkalnei iespēju saņemt solīto papildu valsts finansējumu vienota Suitu novada ietvaros," saka Rozentāls, norādot, ka šāda politiķu nostāja veicināja to, ka Jūrkalne izšķīrās par labu Ventspils novadam.
Alsungas pagasta padome ir noraidījusi iespēju iekļauties kādā no lielajiem novadiem. Suitu novada saglabāšana kaut vai tikai viena Alsungas pagasta robežās atbilst pagasta iedzīvotāju vairākuma viedoklim un tā mazinātu riskus, kas ir saistīti ar suitu identitātes pakāpenisku izzušanu un asimilēšanos nākotnē.
"Ja Alsungu pievienos ar varu, Kurzemē vairs nebūs nevienas pašvaldības, kurā vēsturiski vairākums iedzīvotāju ir katoļi. Mēs uzskatām: ja nostāja par piespiedu apvienošanu netiks pārskatīta, Alsungas pagasta padomei ir jāaizstāv suitu tiesības uz pašpārvaldi arī Satversmes tiesā," sacīja Rozentāls.
Biedrība arī uzskata par pilnīgi nepieņemamu to, ka ceļa asfaltēšanas solījumi var tikt izmantoti sena kultūrvēsturiska novada izjaukšanai un, iespējams, pat likvidācijai. Atteikšanās no savas pašpārvaldes un atteikšanās no Suitu novada veidošanas kopā ar Alsungas pagastu nevar būt nosacījums uz Gudeniekiem ejoša ceļa uzlabošanai. "Šāda politika, mūsuprāt, ir amorāla," saka Rozentāls.
