Sākas tā pati ikdiena citā statusā

Limbažu RPP manīja rosību un nekas neliecināja par pārmaiņām. Ceļu policijas darbinieki, redzot savās darba telpās žurnālisti, neslēpa īgnumu - kādi vēl jautājumi par izjūtām, stundenis nepielūdzami tuvojas darbdienas beigām, bet nepadarītā daudz un juceklis liels. Apjukumu viņi skaidroja ar izmaiņām pienākumos, kas rodas, pārejot Valsts policijas (VP) Vidzemes reģiona pārvaldes (RP) pakļautībā. Darba telpas gan paliek tepat, un ceļš ik dienu uz Valmieru nebūs jāmēro. Mainās nosaukumi un priekšniecība, kas gan iepazīta tikai no stāstītā, bet vaigā redzēta vēl nav. Patlaban iestājusies nostalģija pēc ierastās kārtības, taču, lai izvērtētu centralizācijas plusus un mīnusus, vismaz kādu nedēļu jāpastrādā jaunajā sistēmā - sprieda inspektore Agrita Baumane, kura nu stāsies vecākās inspektores amatā.

Limbažu RPP Kārtības policijas biroja 3. nodaļas priekšnieks Andrejs Smilga turpmāk ik rītu dosies uz Valmieru, kur vadīs VP Vidzemes RP patruļpolicijas nodaļu, kas nodrošinās satiksmes uzraudzību un patrulēšanu. Cik darbinieku nodaļas pakļautībā strādās Valmierā, cik Limbažos, viņš precīzi nosaukt nevarēja. - Rīt būšu darbā, uzzināšu. Pagaidām neko neplānoju. Kādas ir emocijas? Vienaldzīgs neesmu, bet, šķiet, esmu jau pieradis pie pārmaiņām. Ilgāk par 5 gadiem vienā amatā neesmu bijis. Tagad būs atkal jauns un citi pienākumi... Jāstrādā! - sacīja A. Smilga. Viņš piebilda, ka pārmaiņas vispār vērtē pozitīvi - jauni izaicinājumi vajadzīgi, jo cilvēks ātri ieslīgst rutīnā, tomēr atzina, ka attālums līdz darbavietai, iespējams, apgrūtinās. Vai centralizācijai būs ekonomisks efekts, sarunbiedrs šobrīd neņemas spriest, mēneša laikā varbūt par to būs savs redzējums, bet, lai izdarītu nopietnus secinājumus, jāpaiet vismaz pāris gadiem.

Uzrunātais iecirkņa inspektors, kurš savu vārdu nevēlējās publiskot, sprieda, ka vairumam policijas darbinieku sākas tā pati ikdiena, bet citā statusā, kas diemžēl ļoti būs jūtams atalgojumā. Lai gan jautājums "vai piekrītat algas pazemināšanai" izklausās gana absurdi un valsts drošības sistēmā strādājošajiem to pat neuzdod, viņi ir dienestā. Bez tam darba apjoms saistībā ar dižķibeli pieaugs - sarunbiedrs lēš - jau šobrīd pieaug izsaukumu skaits, īpaši ar zādzībām saistītie, bet ziemā noteikti masveidā apzags pagrabus. Inspektors uzskata, ka daudzi skarbo realitāti īsti vēl nav aptvēruši, un pieļauj - lai gan ir bezdarbs, pēc pāris saņemtām mēnešalgām var sākties kadru mainība.

Savukārt Varis Romancāns bilda, ka viņam saistībā ar pārmaiņām nav emociju, ekspertiem - viņam un Naurim Kolam - rītdiena būs bez izmaiņām, jo viņi jau 2 gadus strādā VP Vidzemes RP Kriminālistikas pārvaldes pakļautībā.

Iemesla optimismam nav, bet jāizdzīvo

Limbažu slimnīcā valda pagalam drūma gaisotne. Administrācijas telpās sapulcējies bariņš darbinieku datorā aplūkoja internetā atainoto iedzīvotāju piketu pret slimnīcas reorganizāciju Bauskā un sprieda, vai ar to būs līdzēts. Mediķu acīs bija asaras. Viņi joprojām nespēj aptvert absurdo situāciju, ka mūsu valstī visā pasaulē prestižajā mediķu profesijā iestājies bezdarbs. Limbažu slimnīcā reanimācijas, traumu, neiroloģijas un dzemdību nodaļai durvis jau ir ciet, rīt tās būs slēgtas bērnu nodaļā, kur vēl šodien iestājās pāris bērnu un gandrīz tūlīt no tās bija jāizraksta. Darbu turpinās ķirurģijas un terapijas nodaļa. Grūti aptvert, ka ēkā, kur reiz bija 120 pacientu gultu un ik mēnesi veselī bu atguva aptuveni 400 cilvēku, rīt paliks 12 slimnieku, kurus patlaban te ārstē par maksu. Lielai daļai personāla šodien te bija beidzamā darbdiena.

Medicīnas māsai Initai Lustei-Eglītei Limbažu slimnīca ir pirmā un vienīgā darbavieta, viņa šeit nostrādājusi 20 gadu. - Sajūta ir dramatiska. Man ir 4 bērni, vīrs arī patlaban bez darba, no mazdārziņa nepārtiksim. Stāšos bezdarbniekos un meklēšu iespēju strādāt. Pagaidām gan ir iespēja iestāties darbā uz pusi likmes, bet alga tur noteikti ir mazāka nekā bezdarbnieces pabalsts, - stāstīja medmāsa. Bezdarbnieka statuss cerību izdzīvot nevieš nevienam, jo katram ir skaidrs, ka pabalsts ir tikai mirkļa risinājums, ir iegūts vien laiks apsvērt, ko darīt tālāk. Varbūt pievienoties citiem gājputniem, kas dodas uz tālām zemēm?

Bez aizkustinājuma nespēja runāt arī Aigars Andže. Lai gan darbs Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienestā saglabājas, arī viņam slimnīca jau 18 gadu ir pirmā un vienīgā darbavieta. - Nevar vārdos izstāstīt sajūtas, kā ir vest pacientu uz uzņemšanu cauri tumšiem gaiteņiem, - sacīja A. Andže. - Paradoksāli, bet Rīgā pat nezina, ka esam slēgti. Klīniskās slimnīcas "Gaiļezers" dežūrārsts bija neizpratnē, kādēļ likvidēta nesen izremontēta slimnīca ar modernām un labām diagnostikas iekārtām. Pagājušajā nedēļā piezvanīts arī no Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas ar lūgumu uzņemt pacientu - Limbažu rajona iedzīvotāju, bet nedēļas nogalē NMP mediķi izbaudīja, ko nozīmē, ka šeit nav traumu punkta. Pēc pusnakts bija jāved uz Rīgu pacients ar rokas lūzumu un brūci galvā. Ātrās palīdzības mašīna atgriezās pilsētā 7 no rīta. Vēl nesen izdarīt rentgenuzņēmumu, ieģipsēt roku un sašūt galvu varēja tepat īsā laikā un bez problēmām. - Cilvēki ir gatavi parakstīt jebkādu papīru, lai tikai viņus nevestu uz slimnīcu, vai vispār nemeklē palīdzību, lai viņus nenogādātu slimnīcā tālu no mājām, - sarunbiedrs piebilda.

Tieši pirms gada, kad 1. septembrī pēc remonta atkal durvis vēra bērnu nodaļa, laikrakstā publicējām foto, kurā redzamas smaidošas nodaļas darbinieces, starp pārējām arī šī gada Sirdsmāsiņas titula ieguvēja Modrīte Lapiņa. Tagad viņa kopā ar Inesi Baumani te rosās, lai pamestās telpas atstātu kārtībā. Strādāts šeit ilgi. Protams, viņas nesēdēs bezdarbībā un uz tukšām sienām neskatīsies, meklēs iespējas stāties darbā, bet par valsts attieksmi sirds sāp. Var jau plašsaziņas līdzekļos skaisti runāt par biznesa attīstību valstī, bet vairumam cilvēku nav līdzekļu, lai pirktu veselības aprūpes pakalpojumus. Loģiski, ka valsts finansējumam medicīnā jāatgriežas, taču ticības tam nav. Pārāk ilgi iets pretējā virzienā, vien skaļi nedeklarējot, ka Latvijā ir maksas medicīna. Jau pirmskrīzes laikos uz bērnu plānveida ārstēšanu bija garas rindas, nu tās kļūs bezgalīgas. Pēc pieredzes viņas zina, ka bērnu slimošana ir sezonāla, tādēļ šaubās, vai infekcijas slimību epidēmiju laikā tikai dažas slimnīcas spēs nodrošināt visiem pat bezmaksas neatliekamo palīdzību.

Noslēdzot gājienu pa tukšajām telpām un gaiteņiem, Veselības aprūpes dienesta vadītāja Liene Česle norādīja uz melno sēru lenti slimnīcas virtuves durvīm un sacīja, ka arī tur darbinieki nostrādājuši beidzamo darbdienu, taču tas nenozīmē, ka pacienti, kas ārstējas par maksu, paliek bez ēdināšanas. Šim mērķim slimnīca izmanto firmas pakalpojumus. Ir rastas iespējas, lai maksa par diennakti stacionārā ar ēdināšanu pacientam nepārsniegtu 13 latu un viņš ar ģimenes ārsta norīkojumu saņemtu visus nepieciešamos izmeklējumus. Kaut šībrīža situācijā nav iemesla optimismam, par savu izdzīvošanu jācīnās.