Lai gan Krievijas pilsonības kārotāju skaits pēdējā laikā ir pieaudzis, rindas pie KF ģenerālkonsulāta Daugavpilī ar to nav saistītas. Apmeklētāji, kuriem jāatrisina savi jautājumi, nāk agrāk, lai tiktu pieņemti pirmie. Savukārt pilsonības jautājumi tiek apspriesti atsevišķā kabinetā divreiz nedēļā (pirmdienās un ceturtdienās), turklāt tikai pēc iepriekšēja pieraksta.
Krievijas pilsonības iegūšanai jāstāv rindā
Dienā šajā jautājumā apkalpo ne vairāk par 25 cilvēkiem, bet, ņemot vērā, ka KF pilsonības kārotāju skaits pieaug, pierakstīties uz pieņemšanu pašlaik var tikai uz 2010. gada aprīļa beigām.
Sakarā ar Krievijas pilsonības pretendentu skaita pieaugumu mēs vērsāmies pie KF ģenerālkonsula Daugavpilī Nikolaja Vihļajeva. Salīdzinājumā ar pagājušo vai aizpagājušo gadu cilvēku skaits, kuri vēlas kļūt par Krievijas pilsoņiem, pieaudzis vairākkārt. 2007. un 2008. gadā KF pilsonību pieņēma 350–400 nepilsoņi, bet šogad līdz decembra otrajai pusei Krievijas pases saņēmuši aptuveni 950 cilvēki. Turklāt ir sagatavoti un Maskavā glabājas vairāki simti dokumentu, kuri tiks izsniegti 2010. gadā.
"Šā pieauguma iemesls izskaidrojams vienkārši – ekonomiskā un sociālā krīze. Tiek slēgti uzņēmumi, cilvēki zaudē darbu un iztiek ar pensiju. Turklāt Latvijas valdība samazinājusi pensiju visiem pensionāriem. Savukārt Krievijā no 2009. gada 1. decembra pensijas ir palielinātas par 40%, bet no janvāra, visdrīzāk, pieaugs vēl par 15 procentiem. Cilvēki to redz un salīdzina," saka ģenerālkonsuls.
Agrāk - bezdarbnieks, tagad - Krievijas pensionārs
Jebkuras valsts pavalstniekam, kurš Krievijas Federācijas teritorijā nodzīvojis piecus gadus, ir tiesības iegūt Krievijas pilsonību. Vienkāršotā veidā to var izdarīt tie, kuriem nav citas valsts pilsonības. Galvenokārt tas attiecas uz postpadomju valstīm Baltijā – Latviju un Igauniju, kur ieviests Krievijai un Eiropas Savienībai neizprotamais nepilsoņa statuss. Jāatzīmē, ka KF pavalstniecību galvenokārt steidz iegūt tieši nepilsoņi. Pārsvarā tie ir vecāki cilvēki, kuri jau var cerēt uz pensiju, jo visiem, kuri līdz 1991. gadam strādājuši PSRS teritorijā, ir tiesības saņemt Krievijas pensiju. Turklāt pensijas vecums Latvijā un Krievijā ir atšķirīgs. Saskaņā ar Krievijas likumdošanu, sievietes var doties pensijā 55 gadu vecumā (Latvijā – 62 gadi), bet vīrieši – sešdesmit gados (Latvijā – 62 gadi).
Bieži vien cilvēki, noformējot Krievijas pilsonību, vienlaikus kārto arī pensijas lietu. No kopējā KF pilsonības kārotāju skaita šādu cilvēku ir visvairāk – 95 procenti.
Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem pieaudzis arī vidēja vecuma (40–50 gadi) cilvēku skaits, kuri vēlas pieņemt KF pilsonību. Daži piedalās pārcelšanās programmā, saņemot no Krievijas šim mērķim pabalstu un atvieglojumus mantas pārvešanai. Agrāk KF pilsonību līdz 30 gadu vecumam vēlējās iegūt tikai retais, bet tagad viņu kļuvis vairāk. Galvenokārt viņi brauc studēt Krievijas augstskolās vai arī atraduši labu darbu.
Velns nav tik melns, cik to mālē
Nikolajs Vihļajevs ir pārliecināts, ka plašsaziņas līdzekļi šo jautājumu ir pārlieku uzpūtuši: "KF pilsonības kandidātu skaits objektīvi ir pieaudzis. Taču tam ir arī otra puse. Pēc manā rīcībā esošās informācijas, pašlaik Daugavpilī dzīvo aptuveni 21 500 nepilsoņi. Pat tad, ja mēs arī turpmāk ik gadu Krievijas pilsoņu pases izsniegsim tādā pašā daudzumā, cik gadu tam vēl vajadzēs? Krievijas pilsoņu skaits nav tik milzīgs, lai plašsaziņas līdzekļi radītu no tā sensāciju."
Pastāv vēl viens negatīvs faktors, kas Latvijas nepilsoņus mudina iegūt Krievijas pilsonību. Pagaidām nav stājies spēkā Latvijas un Krievijas sociālais līgums. Tas jau ir parakstīts, bet vēl nav sācis darboties. Kavēšanās saistīta ar to, ka vēl nav izstrādāta tiesību lietošana praksē. Būtībā šis līgums attiecas uz 16 000 pensijas vecuma nepilsoņu, kuriem ir tiesības uz pensiju. Latvijas pilsoņi saņem pensiju par darba stāžu līdz 1991. gadam, bet nepilsoņi – nesaņem. Savukārt saskaņā ar jauno vienošanos šis stāžs nepilsoņiem tiks ieskaitīts. Līgums noteikti stāsies spēkā 2010. gadā, taču, kad tieši tas notiks, pagaidām grūti pateikt. "Esmu gandrīz pārliecināts. ka tas notiks gada pirmajā pusē. Šīs pensijas maksās Latvija, kurai Krievija speciāli šim mērķim piešķirs naudu," teica diplomāts.
Latvijas pilsonība noder, meklējot darbu Rietumos
Pieaug arī cilvēku skaits, kuri vēlas iegūt Latvijas pilsonību. Kā pastāstīja Naturalizācijas pārvaldes Latgales reģionālās nodaļas vecākā referente Eleonora Rozoščenoka, 2009. gadā ik mēnesi tika pieņemti 35–40 iesniegumi (pērn – 30–35) Latvijas pilsonības iegūšanai. Galvenokārt tie ir darbspējīga vecuma cilvēki (18–40 gadi). Acīmredzot, iegūstot pilsonību, viņi cenšas vienkāršot darba meklējumus ārzemēs, jo Latvijas darba tirgū pašlaik ir maz vakanču.
