Pašvaldības policijas redzeslokā ir ap 300 pusaudžu, kuriem ir problēmas ar uzvedību. Tiesa, ne jau visi trīs simti vienlaikus klaiņo apkārt. Tomēr ar viņiem ir nepārtraukti jāstrādā, tie ir jāuzrauga, jo šie pusaudži ietilpst riska grupā, kur ceļš bieži vien ved noziedzības virzienā.
Un bez profilaktiskās uzraudzības sabiedrībai ar viņiem radīsies vēl lielākas problēmas nākotnē.
"Vai jūs man varētu palīdzēt ar pārdesmit santīmiem?" bieži vien liepājniekus ielās tā uzrunā bērni. Pēdējā laikā arī lielāki pusaudži – tā ap gadiem 14 vai 15. Vai arī liepājniekiem vēlākā vakara stundā bažīgāk jāapiet kāds pagalms vai cita tumšāka vieta. Jo tur iekārtojusies pusaudžu grupa, kuri reizēm klusi, reizēm skaļi nodarbojas ar sazin ko. Tukšas dzērienu pudeles ir vienkāršākais, ko pēc tam atrod. Reizēm pēc šādiem tusiņiem apkārt mētājas arī izlietotas šļirces.
Izdemolēti pagalmi, apķēpātas sienas arī ir rezultāts tam, ko psihologi sauc par destruktīvu rīcību un ar ko pusaudži nodarbojas tad, kad tiem īsti nav ko darīt. Kā ar šo problēmu jācīnās un kas tiek darīts?
Bērni klaiņo, smēķē un dzer. Tā ir viena no sociālajām problēmām, ir pārliecinājusies Liepājas Pašvaldības policijas Nepilngadīgo lietu nodaļas vadītāja Ginta Gailīte. Netrūkst vecāku, kuriem šķiet normāli pašiem piedzerties, plostot bērnu klātbūtnē. Bet bērni aug bezmaz savā vaļā. Tad pusaudži arī atrod sev līdzīgos, un sākas kopīga klaiņošana, smēķēšana, iedzeršana un sīkas zādzības. "Ja fiksējam kādu šādu pārkāpumu, par katru nepilngadīgo izveidojam savu mapi jeb lietu. Tas gan nenozīmē kaut kādu sankciju, kā agrāk, kad pusaudžus ņēma uzskaitē. Tagad viņi vienkārši skaitās mūsu redzeslokā," skaidro G. Gailīte.
Konstatējot problēmu, sākas darbs ar ģimenēm. Pie viņiem brauc gan policisti, gan sociālie un bāriņtiesas darbinieki. Ar maziem bērniem situāciju var atrisināt savā ziņā vienkāršāk – uz laiku paņemot tos prom no ģimenes. Un diezgan daudziem vecākiem šāds solis palīdz atjēgties.
