«Šogad pieprasījums ir daudz lielāks nekā pirms gada,» stāsta pieredzējušais Ziemassvētku vecītis, Jelgavas Jaunā teātra aktieris Aldis Barons. «Vēl kādu brīvu vietu kalendārā var atrast, bet vispār svētku laiks ir saspringts.» Viņš atklāj, ka jau apmeklēti gan bērnudārzi, skolas, darba pasākumus, bet Ziemassvētku vakarā jāpagūst apmeklēt pat četras ģimenes.

Jelgavnieku iemīļotais Ziemassvētku vecītis dažkārt svētkos ierodas viens, bet dažkārt ar palīgiem – suni, lauvu, putnubiedēkli vai citiem pasaku tēliem. «Kad esmu ar palīgiem, viņi kopā ar bērniem meklē un sauc Salaveci, bet bez palīgiem vedu rotaļās, parunājos un iepazīstos ar bērniem,» tā A.Barons.

Viņš teic, ka bieži izklaidē arī pieaugušu cilvēku publiku, taču tā nebūt neesot stīva. «Pieaugušie Salavecim nemaz nav jāmeklē – arī viņi grib izvilkt no maisa kādu konfekti un paši nāk pie vecīša,» joko A.Barons, piebilstot, ka jelgavnieki iecienījuši klasiskas vērtības un neko novatorisku no Ziemassvētku vecīša svētkos negaidot.

Par pieprasījumu iejusties Ziemassvētku vecīša lomā nesūdzas arī pasākumu organizators Ingus Vidiņš, kurš šogad bez ierastajām bērnu eglītēm svētkos apmeklēs arī vairākas draugu un paziņu ģimenes. «Tās ir vismaz attāli pazīstamas ģimenes, jo tomēr pārāk komerciāli nestrādāju,» tā I.Vidiņš.

Viņš arī atklāj, ka nav nācies samazināt cenas ekonomiskās krīzes ietekmē. «Es nekad neesmu prasījis pārāk daudz – gan pirms pāris gadiem, gan šogad es prasu 25 līdz 30 lati par pasākumu,» stāsta aktieris, paskaidrojot, ka līdzekļus prasa Ziemassvētku vecīša tērps, kas ik gadu ir jāpielabo.

Savukārt pasākumu dalībnieki kļūst aizvien prasīgāki. «Agrāk vecītis nāca, lai izdalītu dāvanas, bet nu aizvien vairāk iet rotaļās un izklaidē. Cilvēki katru gadu grib kaut ko jaunu un neredzētu – daži gaida pat dūmus un pirotehniku, kam nākamais solis varētu būt cirks,» ironizē I.Vidiņš, paskaidrojot, ka visas idejas Ziemassvētku vecītis tomēr realizēt nevar.