Populārākie un neparastākie bērnu vārdi

Populārākie zēnu vārdi pagājušajā gadā Valmierā bija Ralfs, Kārlis, Edvards, Roberts, Gustavs, Jānis un Lauris, savukārt neparastākie – Mariuss, Raiens, Nataniels, Erdi, Kevins, Marko un Robijs. Populārākie meiteņu vārdi pērn – Evelīna, Alise, Annija, Emīlija, Sofija, Anna, savukārt neparastākie – Zlata, Odrija, Sana Abija, Elisone, Vendija, Milāna un Heidija. Samazinājusies tendence bērnam likt divus vārdus. Interesantākie vārdu savienojumi bijuši Alfijs Mārcis, Martins Arsens, Brains Kevins, Olivers Marats un Kevins Gabriels. Meitenēm – Ance Robina un Līva Amēlija. Valmieras Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Rita Viļumsone piebilst, ka pēdējos gados vecāki izvēlas saviem bērniem arī tādus senos vārdus kā Alberts, Miķelis, Laima, Nora, Dārta, Rota, Māra un Rasa.

Samazinās jaundzimušo skaits

Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, saglabājusies tendence, ka jaundzimušie vairākumā gadījumu ir pirmie bērni ģimenē, savukārt nedaudz samazinājies otro un trešo bērnu skaits ģimenēs.

 Viļumsone skaidro: „Jaundzimušo skaita kraso samazinājumu veicinājusi valdības politika, samazinot bērna kopšanas pabalstu. Ļoti daudz ģimeņu, kas iepriekš domāja par bērnu, saprot, ka nevar šobrīd to atļauties. Veidojas skumja situācija, jo bērnu samazinājums katru gadu ir vismaz par vienu skolas klasi.”

Visvairāk – 34 jaundzimušie reģistrēti jūlijā, savukārt vismazāk – 16 reģistrēti maijā.

Apkopotā informācija liecina, ka jaunākajai māmiņai bija 16 gadi, bet drosmīgākajai - 45 gadi.

Viena no ģimenēm pērn sagaidīja jau astoto bērniņu. Viļumsone informē, ka vairāk nekā 77% gadījumu abi bērna vecāki bijuši latvieši, tomēr saglabājas arī tendence, ka bērni dzimst jauktās ģimenēs. Palielinājies gadījumu skaits, kad bērns tiek reģistrēts Valmierā, taču vecāki nav valmierieši. Dzimtsarakstu nodaļa to skaidro ar novadu izveidi, kas vecākiem radījusi neizpratni un apgrūtinājumu, kur bērnu reģistrēt, tādēļ viņi izvēlējušies mazuli reģistrēt pēc dzimšanas, nevis faktiskās dzīves vietas.

Izvēlas nelaulāties

Līdzīgi kā pērn, saglabājas tendence, ka gandrīz puse mazuļu piedzimuši vecākiem, kuri nav oficiāli reģistrējuši laulību - 2010.gadā 115 dzimšanas reģistri bija ar paternitātes atzīšanu. Ar katru gadu palielinās tendence, ka arī jau otrie un trešie bērni tiek reģistrēti ar paternitātes atzīšanu.

„Pēdējos gados iezīmējusies tendence, ka sieviete nolemj bērnu laist pasaulē nereģistrētā laulībā, cerot, ka bērna tēvs viņu bildinās. Prieks, ka noslēgto laulību skaits ir mazliet palielinājies - aizvadītajā gadā Valmierā reģistrētas 139 laulības jeb par 10 vairāk nekā gadu iepriekš. Jaunākajai līgavai bija 18 gadi, bet vecākajai – 69. Savukārt jaunākais līgavainis pērn bija 18 gadus vecs, vecākais – 71. Lielākā gadu starpība starp līgavaini un līgavu bija 18 gadi," stāsta Viļumsone.

2010.gadā samazinājies to noslēgto laulību skaits, kur kāds no pāra stājas otrajā laulībā. Jau tradicionāli visvairāk laulību noslēgts vasaras mēnešos – jūlijā un augustā katrā 26, savukārt vismazākais reģistrēto laulību skaits ir ziemā – janvārī un februārī katrā vien četras.

Negatīva demogrāfiskā bilance

Kopumā pērn Valmierā bijusi negatīva demogrāfiskā bilance – reģistrēti 347 miršanas gadījumi, kas par 87 vairāk nekā dzimšanas. Biežākais nāves cēlonis, līdzīgi kā iepriekšējos gadus, bija sirds slimības, vēzis un asinsvadu slimības.

Valmierieši arvien biežāk izrāda interesi arī par kāzu jubileju svinīgu atzīmēšanu. Dzimtsarakstu nodaļa pēc laulāto lūguma organizē svinīgas kāzu jubileju ceremonijas, sveicot un godinot laulātos. Pērn Valmierā zelta kāzas jeb 50.kāzu gadadienu svinēja 11 pāri.

„Lai gan jaunā paaudze bieži vien saka – mums laulības nevajag, tomēr gados vecākā paaudze apliecina pretējo. Laulībā nodzīvot 50 gadus ir māksla,”

saka Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja.

Tāpat pērn aktuāla bijusi arī uzvārdu un vārdu maiņa gan labskanīguma, gan šķiršanās iemeslu dēļ. Palielinājies arī to cilvēku skaits, kas vēlējās saņemt atkārtotas dzimšanas apliecības. „To var skaidrot ar lielo izbraucēju skaitu uz ārzemēm, jo vairs neder tās apliecības, kas tika izsniegtas Padomju Savienības gados. Laika gaitā tās tomēr būtu jāmaina. Kamēr jūs nedomājat nekur braukt un dzīvojat tepat uz vietas, tās der, taču tiklīdz būs nepieciešamība tās iesniegt kaut kur ārpus valsts robežām, var rasties zināmi sarežģījumi. Par dokumentu maiņu jādomā jau laikus, īpaši, ja tiek apsvērta doma doties strādāt vai mācīties ārpus Latvijas,” uzsver Viļumsone.