Liepājas Mākslas vidusskola ir vieta, kur zināšanas un prasmes ieguvis ne viens vien Latvijas mākslinieks un radošs cilvēks. Skolai ir liela nozīme ne tikai Liepājā, bet arī visā Kurzemes reģionā. Tagad skolai draud slēgšana. Kultūras ministrijā nolemts vidusskolā pārtraukt jaunu audzēkņu uzņemšanu. Skolā uzskata, ka šāda nepamatota un nepareiza ierēdņu rīcība pārvilktu treknu krustu tās iecerēm.
Vairāk nekā 60 Liepājas Mākslas vidusskolas pedagogu atklātā vēstulē norāda, ka ministrijā nolemts pārtraukt jaunu audzēkņu uzņemšanu vidusskolā un slēgt atsevišķas izglītības programmas.
Skolotāji uzskata, ka tulkojumā no “birokrātu valodas” tas nozīmē –
skolai ir piespriests nāvessods, ko īstenos 2-3 gadu laikā.
Vidusskola apdraudēta
Skolas direktore Smaida Rubeze sarunā ar portālu TVNET pastāstīja, ka patlaban skolā mācās vairāk nekā 500 skolēnu, tostarp teju 300 audzēkņu mācās vidusskolas kursos. Šo kursu pastāvēšana ir apdraudēta, jo ministrijas lēmums paredz, ka septembrī pirmajā vidusskolas kursā vairs nevarēs uzņemt jaunus audzēkņus.
Ik gadus mācības pirmajā kursā sāka aptuveni 100 skolēnu no visas Kurzemes, arī Rīgas. "Viņi pēc tam ir ne tikai darba ņēmēji, bet arī darba devēji. Viņi noteikti nav bezdarbnieki," Rubeze raksturoja skolēnu gaitas pēc izglītības iestādes pabeigšanas un uzsvēra, ka skolā saņemtā izglītība ir ar augstu pievienoto vērtību.
Laikā, kad citas skolas nespēj piepildīt klases ar skolēniem, mūsu skolā ir konkurss, lai iestātos.
Naudas trūkums - jau vairākus gadus
Direktore stāstīja, ka skola ar naudas trūkumu cīnās jau vairākus gadus. Tai nepietiek naudas skolotāju algām.
Nesaņemot pietiekamu finansējumu no valsts, skola situāciju centās risināt pati, optimizējot savu darbu, piemēram, palielinot audzēkņu skaitu grupās, kā arī nemaksājot pasniedzējiem piemaksas.
Vaino ierēdņus un viņi neizpratni
Direktore par šo situāciju un spiedīgo naudas trūkumu arī vairākkārt informējusi atbildīgos ierēdņus. Viņa rakstījusi gan Izglītības un zinātnes ministrijai, gan piecas reizes Kultūras ministrijai, kuras pārraudzībā skola atrodas. Kultūras ministrijā norādīts uz krīzi valstī un atbildēts, ka skolas budžets jāplāno laicīgāk. Citas skolas tiekot galā arī samazinātā finansējuma apstākļos.
Galvenos pārmetumus skolas direktore velta nevis kultūras ministrei Sarmītei Ēlertei, bet gan ministrijas ierēdņiem.
Saprotu, ka ministri regulāri mainās, bet ierēdņi taču gadiem paliek tie paši!
Lai skola varētu normāli strādāt un arī rudenī uzņemt plānotos simts skolēnus pirmajā vidusskolas kursā, tai nepieciešami 75 tūkstoši latu.
Trūkstot vienlīdzības
Latvijā esot sešas mākslas un dizaina vidusskolas. Rubeze apgalvoja, ka no Kultūras ministrijas pret visām skolām neesot vienlīdzīga attieksme. Piemēram, citās
līdzīgās skolās skolotāju algām nauda atrodas un pat paliek pāri.
Nevienlīdzīgā situācija izveidojusies, kad krīzes smagākajā posmā lineāri mazināts visu skolu finansējums. Liepājas Mākslas vidusskolas sliktā situācija saistīta ar pieaugošo audzēkņu skaitu, kā arī to, ka skola pirms dažiem gadiem bija pirms slēgšanas stadijā. Pa šiem gadiem skolā daudz darīts, lai tās darbu uzlabotu un attīstītu.
Citās līdzīgās skolās audzēkņu skaits nepieaug, turklāt tās laikā, kad tika mazināts naudas daudzums, bija salīdzinoši labākā situācijā nekā Liepājas Mākslas vidusskola.
Ir reāli ierosinājumi
Saprotot krīzes situāciju valstī, skolas direktore rosina mākslas un dizaina vidusskolām sadalīt atbilstoši reģiona iedzīvotāju un šādu skolu skaitam. Piemēram, Latgalē ir divas šādas skolas, un abās septembrī paredzēts uzņemt iepriekš plānoto skolēnu skaitu. Taču Kurzemē, kur vienīgā šāda skola atrodas Liepājā, nav plānots uzņemt nevienu jaunu skolēnu pirmajā kursā.
Tāpat skolas direktore iesaka finansējuma piešķiršanu šīm skolām padarīt caurspīdīgāku. Tagad tas esot nepārskatāms.
Rubeze arī uzskata, ka varētu optimizēt mazās bērnu mākslas skolas. Patlaban valsts tām tērē 7 miljonus latu gadā. "Ja to darbību optimizētu kaut par vienu procentu, tad Liepājas Mākslas vidusskola šogad varētu pastāvēt."
Ministre bijusi patīkami pārsteigta par skolu
Svētdien Liepāju un Mākslas vidusskolu apmeklēja kultūras ministre Sarmīte Ēlerte un viņas komanda. Skolas direktore izrādījusi skolu un pastāstījusi par tās centieniem piesaistīt papildus līdzekļus. "Bet pedagogu atlīdzības jautājumus ar Eiropas Savienības fondu naudu nevar atrisināt."
Ministrei par skolu esot radies labs iespaids, viņa bijusi pozitīvi pārsteigta, taču norādījusi, ka naudu skolai uzreiz neatradīs.
Iepriekš Rubeze par situāciju skolā un nozarē runājusi ar ministres ārštata padomnieku kultūrizglītības jautājumos Egīlu Šēferu. Viņš uzklausījis, taču skolai pozitīva rīcība nav sekojusi.
Skolotāji izplata atklātu vēstuli
Atklātajā vēstulē pasniedzēji raksta: "Tik ciniska attieksme ir bezprecedenta gadījums visā Liepājas Mākslas vidusskolas 85 gadu pastāvēšanas vēsturē. Esam izturējuši Otro Pasaules karu, fašistu režīmu un PSRS okupācijas laiku. Arī 90-to gadu jukas nespēja pārtraukt audzēkņu uzņemšanu un izglītošanu mūsu skolā."
Viņi pauž uzskatu, ka "Kultūras ministrijas nožēlojamais lēmums slēgt mūsu skolu kārtējo reizi demontrē šīs valdības neprofesionalitāti, pilnīgu neizpratni par radošo industriju vietu Latvijas ekonomikas atjaunotnē, tuvredzīgu un paviršu reģionālo politiku. Kultūras ministrijas rīcība ir klajā pretrunā arī ar “Valsts attīstības stratēģijā 2030” formulētajiem principiem."
Mēs esam rakstījuši visiem atbildīgajiem valsts dienestiem - veltīgi.
"Mēs esam sēdējuši Rīgas kabinetos– veltīgi. Mēs esam mēģinājuši pierādīt un argumentēt Kultūras ministrijā– veltīgi," skolas pedagogi norāda.
Liepājas Mākslas vidusskolas pedagogi uzskata, ka intelektuāla nespēja iedziļināties, nekompetence finanšu plānošanā un pilnīgs vīzijas vakuums – tās ir ”vadlīnijas", pēc kurām šobrīd darbojas gan Kultūras ministrija, gan valdība kopumā.
"Tā vietā, lai īstenotu pārdomātas reformas, šai valdībai ir tikai viens plāns – pretnostatīt dažādas iedzīvotāju grupas, izrēķinoties ar katru no tām pa vienai.
Sākums ir finanšu “nogriešana” Kurzemes jauniešu profesionālajai izglītībai, pēc tam būs skolotāju algas visā Latvijā, tad sekos teātri un mākslas skolas Latgalē, visbeidzot apcirps pensionārus un likvidēs Dziesmu svētkus," skolotāji iezīmē nākotnes perspektīvu.
Pieprasa rīkoties
Viņi aicina ikvienu pretoties valsts likvidācijas politikai, kamēr nav par vēlu. Tāpat skolas pārstāvji pieprasa Ministru prezidentam un valdībai uzņemties atbildību par nespēju profesionāli īstenot ilgtspējīgu valsts attīstības politiku. Viņi arī pieprasa kultūras ministrei uzņemties atbildību par kultūrizglītības politiku un nekavējoties labot kļūdas, tai skaitā arī pārskatot lēmumus, no kuriem izriet Liepājas Mākslas vidusskolas likvidēšana.
"Pieprasām valdībai valsts ekonomiskās problēmas risināt pēc būtības. Iesaistīt ekspertus. Izvērtēt riskus, prioritātes un stratēģijas. Mēs prasām nodrošināt caurskatāmu, pārdomātu un demokrātisku budžeta sadalījumu," skolotāji pieprasa un atgādina, ka
vienmēr esam mācījuši saviem audzēkņiem nepadoties grūtību priekšā,
jo tikai tā var sasniegt augstākās virsotnes dzīvē.
Arī portāls TVNET iestājas par skolas darbības saglabāšanu līdzšinējā apjomā un turpinās sekot līdzi situācijas attīstībai, meklējot atbildīgos, kas šādu situāciju pieļāvuši.
Liepājas mākslas vidusskola dibināta 1926. gadā. Skola ir vecākā valsts mākslas vidusskola Latvijā un vienīgā Kurzemes reģionā.
