Vidzeme

Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Inesis Boķis skaidroja, ka referenduma rezultāti vienmēr tiek tulkoti un interpretēti dažādi un tieši tāpēc ir nepieciešams pēc iespējas lielāks balsotāju skaits, lai nevarētu būt nekādu spekulāciju par labu vienam vai otram iespējamajam rezultātam.

«Valmierieši vienmēr ir bijuši aktīvi referendumu un citu tautas balsojumu apmeklētāji. Es ceru, ka arī sestdien valmierieši būs aktīvi. Tāda mums ir tā kultūra un galvenais, lai aiziet pēc iespējas vairāk cilvēku,» teica Boķis, kurš referendumā balsos «pret» krievu valodu kā otru valsts valodu.

«Valoda Latvijā ir viena un tā ir latviešu», tā komentējot sestdien gaidāmo referendumu saka Aivars Fomins, Alūksnes novada pašvaldības priekšsēdētājs. Arī viņš balsos «pret». «Mēs jau nenostājamies pret cilvēkiem, kuri runā krievu valodā. Te nevajag jaukt dažādas lietas kopā. Vienkārši Latvijā valoda ir latviešu un viss. Šī ir vienīgā vieta, kur tai būt, citur tās nebūs,» norāda Fomins. Viņš aicina ikvienu Latvijas pilsoni piedalīties referendumā.

«Sava attieksme obligāti ir jāpauž un, jo pārliecinošāk mēs paudīsim, jo skaidrāks būs rezultāts. Jāiet ir visiem, lai šis jautājums vairāk arī neaktualizētos,»

saka Fomins. Vienisprātis ir arī Valkas novada domes priekšsēdētājs Kārlis Albergs, kurš pauž: «Ir jāmobilizējas, jāatmet tas »eh, ko nu es« un jāiet, jāpiedalās referendumā.» Arī Albergs neslēpj, ka balsos «pret». «Esmu latvietis un Latvija ir tā vieta, kurā jābūt latviešu valodai. Mēs taču negribam pazaudēt valodu un pēc tam arī valsti. Man pietiek! Man jau līdz 14 gadu vecumam gandrīz visu laiku mācīja krievu valodā,» saka Valkas novada domes priekšsēdētājs.

Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Mežulis sarunā uzsvēra, ka šis ir tas gadījums, kad katram ir jāpauž sava attieksme. «Tie, kuri dzīvo šajā valstī nevar stāvēt vienaldzīgi malā un noskatīties, un ja kāds arī tā dara, tad, es uzskatu, ka viņš nav īsti piederīgs šai valstij. Sava attieksme ir jāparāda,» sacīja Mežulis. Viņš viennozīmīgi balsošot «pret».

Arī Siguldas novada Domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics norādīja: «Noteikti apmeklēšu referendumu, izpildot Latvijas pilsoņa pienākumu pret mūsu valsti».

Latgale

Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs noteikti apmeklēs referendumu un balsos «par» valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai. «Uzskatu, ka gadījumā, kad iedzīvotāji nav apmierināti ar pastāvošo politisko situāciju valstī un likumdevēji neko nedara, lai mainītu šo situāciju, cilvēkiem pašiem jāpauž savs viedoklis, piedaloties referendumā. Nepiekrītu uzskatam, ka galvenā vai svarīgākā motivācija nākt uz referendumu ir saistīta ekonomiskajiem aspektiem. «Šajā gadījumā tie, kas balsos »par«, patiešām uztraucas par krievu valodas statusa nenoteiktību, kas pastāv šobrīd,» norāda Bartaševičs. «Jāsaprot, ka referendums ir mazākumtautību pārstāvju mēģinājums uzsvērt eksistējošās negatīvas situācijas faktu, nevis cīnīties pret latviešu valodu,» viņš piebilda un prognozēja, ka Rēzeknes iedzīvotāji aktīvi apmeklēs referendumu par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai.

Savukārt, Līvānu novada domes priekšsēdētājs Andris Vaivods uzsvēra, ka Latvijā valodai jābūt vienai un tā ir latviešu valoda, citu variantu te nav. Taujāts par to vai viņš ir par likumprojekta «Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē» pieņemšanu, kas paredz krievu valodai noteikt otras valsts valodas statusu, Vaivods neslēpa, ka balsos «pret». Cilvēkiem, kuri vēl nav izdarījuši savu izvēli vai arī nezina, vai referendumu apmeklēt, Līvānu novada domes priekšsēdētājs iesaka sestdien iet un balsot, ja gribam dzīvot latviskā Latvijā.

Zemgale

«18.februārī mums, Latvijas pilsoņiem, jāpauž sava nostāja par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu. Ir jāpieliek punkts politiskām manipulācijām ar sabiedrību jautājumos, kas skar valsts neatkarību, apdraud mūsu iespēju dzīvot un audzināt bērnus brīvā, latviskā Latvijā, iespēju brīvi lietot vienu valsts valodu – latviešu,» uzskata Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš, uzsverot, ka vēlme saglabāt un stiprināt mūsu valodu nenozīmē to cilvēku noniecināšanu, kam latviešu valoda nav dzimtā.

Viņš arī aicina visus Latvijai lojālos balsstiesīgos iedzīvotājus tiesiskā ceļā apstiprināt, ka latviešu valodai negrozāmi jābūt vienīgajai valsts valodai. Tas nenozīmē, ka savā starpā nedrīkstam runāt citās valodās, tas nenozīmē šeit dzīvojošu tautu kultūras un tradīciju ignoranci.

Referendums uzliek milzu atbildību ikvienam balsotājam, jo valsts valodas neaizskaramība nav tikai Latvijas iekšējais jautājums.

«Mums, Latvijā dzīvojošajiem, jābūt vienotiem mērķiem, vienotai apziņai un pārliecībai, ka esam piederīgi vienai valstij, un ka šī valsts ar vislielāko atbildību attiecas pret ikvienu cilvēku, kas tajā dzīvo,» teica Rāviņš.

Arī Bauskas novada domes priekšsēdētājs Valdis Veips uzskata, ka mums visiem ir jābūt vienotiem un jāpiedalās referendumā. Taujāts vai viņš ir par likumprojekta «Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē» pieņemšanu, kas paredz krievu valodai noteikt otras valsts valodas statusu, Veips atbildēja īsi un skaidri, ka ir pret šiem grozījumiem Satversmē. «Uzskatu, ka šis ir ļoti svarīgs brīdis, kad iedzīvotājiem ir jāiet un jāpiedalās referendumā. Jāiet un jāizsaka sava pārliecība, un visiem vienreiz stingri jābūt vienotiem, pasakot savu stingru izvēli par latviešu valodu,» pauž Veips.

Kurzeme

«Latvija ir vienīgā valsts pasaulē, kurā skan latviešu valoda, tā ir viena no mūsu valsts pamatvērtībām un tā ir jāciena un jāsaudzē», tā komentējot gaidāmo referendumu saka Inga Bērziņa, Kuldīgas novada Domes priekšsēdētāja. Arī viņa balsos «pret».

«Balsošu »pret« krievu valodu kā valsts valodu Latvijā, bet nevis pret krievu valodu kā valodu. Domāju, ka ikvienas valodas zināšanas bagātina cilvēku, tajā skaitā arī krievu valodas zināšanas. Dzīvojot Latvijā, ir jāmācas krievu valoda, angļu valoda un citas svešvalodas. Krievu valodu vajadzētu apgūt ne tikai tāpēc, ka Latvijā dzīvo daudz krievvalodīgo iedzīvotāju, bet arī tāpēc, ka Krievija ir Latvijas kaimiņu valsts. Taču Latvijā valsts valodai ir jābūt tikai un vienīgi latviešu valodai,» saka Bērziņa.

Cilvēkiem, kuri vēl nav izdarījuši savu izvēli vai arī nezina, vai referendumu apmeklēs, Bērziņa iesaka noteikti doties uz referendumu un balsot par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu Latvijā. Viņa aicina būt atbildīgiem un aktīviem, nepalikt mājās, bet doties uz vēlēšanu iecirkņiem.

«Iesaku aicināt uz referendumu doties arī savus radus, draugus un paziņas. Apzināt kaimiņus, un, nepieciešamības gadījumā, palīdzēt viņiem nokļūt līdz vēlēšanu iecirknim,»

norāda novada vadītāja. Talsu novada pašvaldības priekšsēdētājs Miervaldis Krotovs uzsvēra, ka uz referendumu jāiet, jo tas ir katra Latvijas pilsoņa pienākums un tiesības, kas jāizmanto. Katram cilvēkam viņš iesaka balsot pēc savas sirdsapziņas un pārliecības un pats atklāj, ka balsos «pret». «Uzskatu, ka Latvija ir valsts, kurā ir jābūt vienai valsts valodai un pasaulē nav citas valstis, kurās latviešu tauta varētu strādāt, attīstīt savu kultūru un savu nacionālo piederību,» saka Krotovs. Tiem, kas vēl nav izlēmuši vai piedalīsies referendumā un par ko balsos, Talsu novada pašvaldības priekšsēdētājs iesaka apdomāt, kādas sekas varētu rasties, ja par otru valsts valodu varētu kļūt krievu valoda.

Kā ziņots, Tautas nobalsošana par grozījumiem Satversmē, kas paredz mainīt krievu valodas statusu, notiks 18.februārī. Referendumā Satversmes grozījumi tiks pieņemti, ja par tiem nobalsos vairāk nekā puse balsstiesīgo vēlētāju, kuru skaits 11.Saeimas vēlēšanās bija 1 543 786, tātad par otras valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai referendumā būs jānobalso vismaz 771 893 vēlētājiem.