Vēlētāju aktivitāte tautas nobalsošanā par krievu valodas statusu pārsniegusi jebkuru citu iepriekš notikušo referendumu Latvijā, tomēr šajā referendumā starp reģioniem vismazākā vēlētāju aktivitāte ir Latgalē, kur līdz plkst.16 nobalsojuši tikai 45,83% no kopējā vēlētāju skaita.
Vislielākā aktivitāte ir Kurzemē, kur nobalsojuši 54,54% ko kopējā vēlētāju skaita, pēc tam ar 54,41% seko Vidzemes vēlētāji, Rīga ar 54,22% vēlētāju, bet Zemgale ar 51,5%.
Balsotāju aktivitāte referendumā par krievu valodas statusu gandrīz uz pusi pārsniedz iedzīvotāju aktivitāti citos pēdējo gadu referendumos - pērn referendumā par Saeimas atlaišanu līdz plkst.16 Latvijā bija nobalsojuši 31,26% vēlētāju, 2008.gadā referendumā par Satversmes grozījumiem, lai tauta varētu rosināt Saeimas atlaišanu - 30,06%, bet tajā pašā gadā referendumā par pensiju likuma grozījumiem - 16,03%.
Vēlētāju aktivitāte šodien ir arī krietni augstāka nekā pēdējās Saeimas ārkārtas vēlēšanās pērnā gada rudenī, kad līdz plkst.16 bija nobalsojuši 42,88% no visiem balsstiesīgajiem.
Zemo aktivitāti skaidro ar iedzīvotāju toleranci
Latgales vēlētāju zemā aktivitāte valodu referendumā varētu būt saistīta ar iedzīvotāju savstarpējo toleranci un nevēlēšanos iesaistīties bezjēdzīgajās politiskajās spēlēs, atzina Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes un Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks (ZZS).
«Latgalē, kur dažādu tautību iedzīvotāji jau izsenis dzīvojuši saticībā, liela daļa cilvēku apzinās, ka ar referenduma palīdzību nevienu reģionam kaut cik nozīmīgu problēmu atrisināt neizdosies. Cilvēki ir sapratuši, ka tautas nobalsošana nepalīdzēs nez samazināt bezdarbu, nedz uzlabot Latgales ekonomisko situāciju, referendums var tikai sanaidot cilvēkus un radīt nevajadzīgu nestabilitāti,» skaidroja Upenieks.
Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētājs norādīja arī to, ka vēlētāju aktivitāte Latgalē allaž bijusi zemāka nekā citos Latvijas reģionos.
Rēzeknē otrs vismazākais apmeklējums;
Rēzeknes novada, kur uz plkst.16 bija reģistrēta otra zemākā iedzīvotāju aktivitāte - 36,78% no balsstiesīgo skaita -, domes priekšsēdētājs Monvīds Švarcs pastāstīja, ka vietējā pašvaldība ir aicinājusi iedzīvotājus aktīvi piedalīties tautas nobalsošanā, pagastos ir organizēts arī autotransports iedzīvotāju ērtākai nokļūšanai vēlēšanu iecirkņos. Līdz vakaram, kad tiks apkopoti pēdējie balsošanas rezultāti, plašākus komentārus pašvaldības vadītājs sniegt nevēlējās.
Latgalē šodien liels sals
Ciblas novada, kur uz plkst.16 reģistrēta viszemākā iedzīvotāju aktivitāte - 34,69% no balsstiesīgo skaita -, domes priekšsēdētājs Juris Dombrovskis, pieļāva, ka tas, iespējams, ir saistīts ar auksto laiku un reti kursējošo sabiedrisko transportu.
Gaisa temperatūra Ciblas novadā šorīt noslīdējusi zem -20 grādiem. Novadā ir apdzīvotas vietas, uz kurām padomju laikos autobuss kursēja pat trīs reizes dienā, bet tagad - vien divas reizes nedēļā.
Lai atvieglotu iedzīvotājiem nokļūšanu līdz vēlēšanu iecirkņiem, arī Ciblas novada pagastos pēc iepriekš saskaņotiem maršrutiem kursē pagastu autotransports.
LASI TVNET: Līdz plkst. 16 nobalsojuši 783 572 iedzīvotāji
Referendumā tiek piedāvāts mainīt Satversmes 4.pantu, nosakot, ka valsts valodas Latvijas Republikā ir latviešu un krievu valoda. Piedāvātie grozījumi Satversmes 18.pantā paredz mainīt Saeimas deputāta svinīgo solījumu (zvērestu), liekot topošajam tautas kalpam solīt stiprināt gan latviešu, gan krievu valodu kā valsts valodu.
Satversmes 21.pantā rosināts izslēgt normu, ka Saeimas darba valoda ir latviešu valoda, savukārt Satversmes 101.pantā piedāvāts noteikt, ka pašvaldību darba valoda ir latviešu un krievu valoda. Grozījumos Satversmes 104.pantā rosināts noteikt, ka iedzīvotāji atbildi no valsts un pašvaldību institūcijām var saņemt gan latviešu, gan krievu valodā.
Satversmes grozījumus ierosināja Vladimira Lindermana vadītā biedrība «Dzimtā valoda», to skaidrojot kā pretreakciju uz nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK sākto parakstu vākšanu par izglītību tikai latviešu valodā un dažādiem citiem «nacionālistu izlēcieniem».
