Pēc šobrīd publiskotajiem datiem, viszemākā balsotāju aktivitāte referendumā par krievu valodu bijusi Ciblas novadā - pie pašas Krievijas robežas Latgalē. Tiem Ciblas iedzīvotājiem, kas aizgāja uz vēlēšanu iecirkņiem, dalība referendumā bijusi svarīga. Taču pat viņi atzina, ka novadā etniskās spriedzes neesot nekādas un referendums netiek uztverts kā patiesa vajadzība, tā šovakar vēstīja LNT ziņas.
18.februāra rīts Ciblas novadā uzausa -21 grādu lielā salā.
Lielākajā Ludzas rajona govju fermā rosība ir sākusies vēl pirms vēlēšanu iecirkņu atvēršanas. Šeit līdzās govis slauc gan krieviete Valentīna, gan latviete Anželika.
Anželika intervijā LNT ziņām atzīst: «Mums te problēmu nav!» Savukārt Valentīna piebilst:
«Mums - parastiem cilvēkiem - nekādas problēmas nav bijušas, problēmas ir tikai augšā.»
Valentīna ir nepilsone, bet Anželika dosies balsot tūlīt pēc darba. Ciblā, kur sevi par latviešiem dēvē 75% no 3300 iedzīvotājiem, ir atvērti pieci vēlēšanu iecirkņi. Divi no tiem šā rīta agrumā ir pustukši, lai gan pašvaldība vēlētāju atvešanai no viensētām ir noorganizējusi autobusu.
LASI TVNET: Pašvaldības gatavas palīdzēt nokļūt referenduma iecirkņos
Tie, kas bija ieradušies balsot, atzina, ka tas bijis viņu pienākums. Anastasija Kuzmina sacīja: «Savu valodu vajag aizstāvēt.» Tikmēr Iveta Kalvāne raidījumam uzsvēra: «Priekš kam mums Latvijā vajadzīgas divas valodas?!» Savukārt Eduards Luckāns norādīja, ka nevēlas aizpildīt dokumentus krieviski, kā tas kādreiz pagātnē reiz jau piedzīvots.
Lielākoties uz iecirkņiem balsot atnākušie ir latvieši, taču ir arī krievvalodīgie, kuri balso gan «par», gan «pret», novēroja LNT ziņas.
Uz jautājumu, kāpēc vēlēšanu iecirkņi tomēr nav pilni,
vēlēšanu komisijas pārstāvji atzina, ka daudzi no novada ir aizbraukuši, bet citiem neesot ieraduma iet balsot.
Arī vietējais iedzīvotājs Aleksandrs, kuru raidījums satika pie savām mājām pašā Krievijas pierobežā, atzina: ja sanākšot, tad uz vēlēšanu iecirkni došoties pirmo reizi mūžā. Viņš esot par krievu valodas statusa maiņu. «Es esmu jauns, latviski saprotu, bet grūti ir gados vecākiem ļaudīm, pensionāriem,» uzskata Aleksandrs.
LNT ziņu uzrunātie Ciblas iedzīvotāji visi kā viens atzina, ka latviešu un krievvalodīgo starpā nav nekādas nesaskaņas, tāpēc uzskata šo referendumu par valdības pieļautu provokāciju.
LASI TVNET: Vēlētāji skeptiski vērtē pārmaiņas sabiedrībā pēc referenduma
Lai gan latviešu valodas statuss Ciblas novadā netiek apstrīdēts, savā starpā lielākoties iedzīvotāji te sarunājas latgaliski. Daži aptaujātie sacīja, ka šā iemesla dēļ
drīzāk būtu bijis jārīko referendums par latgaliešu, nevis krievu valodas statusu.
Ciblas novadā šoreiz ir atkal kūtrākie balsotāji. Taču referenduma rezultātus šeit sagaidīšot līksmojot, jo vienā no novada ciemiem būs diskotēka. Te ballējās arī vakar, dejojot un dziedot gan latgaliešu un latviešu, gan krievu dziesmas.
Skatīt pievienoto video.
