Ķekava - viena no Latvijas turīgākajām pašvaldībām - nostājusies uz bankrota sliekšņa, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums «de facto». Ja tuvākajā laikā finanšu situāciju uzlabot neizdosies, tas jau būtu otrais gadījums, kad dažu gadu laikā bagātās vietvaras piedzīvo finanšu krahu.
Ķekavas novada dome ilgstoši neesot sabalansējusi savus ienākumus ar iecerētajiem tēriņiem. Tā kā naudas netrūka, arī vēlmes kļuva aizvien lielākas. Rezultātā – miljoni jāmaksā, par tā arī neuzceltu katlu māju, uzkrāti nodokļu parādi un aizņēmumi tērēti citiem mērķiem nekā iepriekš solīts.
Viens no piemēriem Ķekavas novada nedienām tālu nav jāmeklē. Nogriežoties no Bauskas šosejas, ceļa malā slejas pamesta ēka. Pie tās novietota plāksne, ka šajā vietā plānota Šķeldas katlumājas būvniecība. Tās izveide izmaksātu vairāk nekā septiņus miljonus eiro. Tikai daļu segtu Eiropas Savienības finansējums. Līgumus ar būvniekiem un citiem piegādātājiem noslēgts. Taču naudas projekta realizētājiem – pašvaldību uzņēmumam «Baložu komunālā saimniecība» nebija. Tāpēc esot ņemts kredīts bankā – pusmiljona eiro apmērā. Paralēli katlu mājas būvniecībai bija plānota arī siltumtrašu atjaunošana. Pat iepirkti materiāli, kurus tā arī neviens neizmantos. Projektu apturēja pašvaldību vēlēšanas. Nomainījās mēri. Jaunais – būvniecību pārtrauca. Ķekavas novada mērs Valts Variks («Vidzemes partija») skaidro iemeslus: «Ja šo projektu būtu turpināts realizēt, pēc aptuvenajām aplēsēm, naudas plūsmā pietrūka ap pusmiljonu līdz vienam miljonam latu. Man ir grūti spriest, ko tajā brīdī domāja cilvēki, kas parakstīja šos līgumus, bet tā tas diemžēl ir.»
Šobrīd «Baložu komunālā saimniecība» spiesta atmaksāt kredītu un segt līgumsodus par neko. Kopējā summa tiek lēsta pusotra miljona eiro apmērā. Taču kopējais parādu slogs ir vēl lielāks. Uzņēmuma pagājušā gada pārskatā lasāms, ka tas ar apgrozāmajiem līdzekļiem nevar nosegt īstermiņa saistības 2,6 miljonu eiro apmērā. Pašu kapitāls tai ir teju divas reizes mazāks. Plānots daļēji no finansiālās bedres izkļūt, atgūstot no iedzīvotājiem parādus par komunālajiem pakalpojumiem, iespējams, arī pārtraucot vairāku ēku būvniecību un rekonstrukciju. Taču Variks ir pārliecināts, ja šāds lēmums netiktu pieņemts, finansiālais slogs būtu vēl smagāks. Varikam esot bažas, ka dažādu pārkāpumu dēļ varētu zaudēt Eiropas Savienības finansējumu. Tāpat arī kļūdaina esot bijusi izstrādāta katlu mājas tehniskā specifikācija. Bijusī SIA «Baložu komunālā saimniecība» valdes locekle Olita Krastiņa (SC) gan uzskata, ka tehniskajā specifikācijā trūkumu nebija, jo «lai aizsargātu uzņēmumu no tāda riska kā papildu izdevumi, mēs pašam būvniekam, kurš pēc tam būvē, piedāvājām šo projektu izstrādāt. Viņš izstrādā projektu, vēlāk viņš nevar teikt, ka, ziniet, man tur nepatika kāda no pozīcijām.»
Tie, kuri šo projektu izstrādāja un virzīja, ir pārliecināti, ka nauda tam pietiktu. Viņi norāda uz kādu šobrīd izveidojušos sakritību. Savulaik ar «Baložu siltumu» esot noslēgts pašvaldībai neizdevīgs līgums. Šis uzņēmums piegādā siltumu apkārtnes namiem. Tā valdes loceklis ir Edgars Mencis. Viņš nule par tādu kļuvis arī «Baložu komunālajā saimniecībā». Taču uz diviem krēsliem nosēdēt, visticamāk, ir grūti. Mencis jaunajā darba vietā nav sastopams. Arī uz «de facto» telefona zvaniem Mencis neatbildēja. «Publiski pieejamā informācija neko labu par viņu nerunā,» tā par Menci izsakās bijušais Ķekavas novada mērs Roberts Jurķis («Vienotība»). Jurķis pieļauj, ka «šeit varētu būt slēpta «Baložu komunālā saimniecība» privatizācijas virzība».
Taču nesaimnieciskums «Baložu komunālajā saimniecībā» ir tikai viens no Finanšu ministrijas (FM) amatpersonu konstatētajiem pārkāpumiem. Pārāk ilgstoši pašvaldībā nauda nākusi un gājusi, īsti nerēķinoties ar sekām. FM Pašvaldības finansiālās darbības uzraudzības un finansēšanas departamenta direktore Jolanta Plūme norāda, ka «Ķekavai, analizējot gada pārskatus, mēs redzējām, ka ir nodokļu parādi. Nodokļu parādi, nenorēķināšanās ar valsti, tas ir būtisks pārkāpums. Šobrīd Ķekava savas saistības ir izpildījusi, bet «Baložu komunālā saimniecība» turpinās šīs problēmas.»
Turklāt pašvaldība regulāri savas kapitālsabiedrības pamatkapitālā ieguldījusi finansējumu, lai tā dzēstu savas kredītsaistības. Taču daļa naudas izlietota citiem mērķiem. Tikmēr parāds – palielinājies. Variks skaidro, ka «tajā brīdī viens no būvniekiem «Baložu komunālā saimniecība» finansiālo grūtību dēļ nebija saņēmis maksājumu, viņš draudēja ar nopietnām sekām. Tajā brīdī daļēji šī nauda tika novirzīta citam mērķim.» Tajā pašā laikā Variks turpina, raksturojot radušos situāciju novadā: «Sauksim to par krīzes situāciju vai finansiālo grūtību situāciju, bet, manuprāt, tā nav tā lieta, dēļ kā būtu jāzvana tik skaļi trauksmes zvani.» Tikmēr Plūme ir skarbāka: «Ja situācija netiks sakārtota, tad mums likumdošanā ir paredzēts stabilizācijas process ar visām pazīmēm un visu pārējo, līdzīgi kā notika Ādažu pašvaldībā, bet es tiešām ļoti ceru, ka līdz tam situācija nenonāks.» Jau šobrīd Finanšu ministrija apturējusi jaunu aizdevumu izsniegšanu Ķekavas novada pašvaldībai.