Sestdien, 23.maijā, izskanēja Himnas Goda diena, kas bija veltīta Latvijas tautas lūgsnas autora Baumaņu Kārļa 180.dzimšanas dienai. Sarīkojums bija pirmais no Latvijas valsts simtgades svētku ieskaņas pasākumiem. Arī šogad pasākuma programma bija piepildīta ar dažādiem tradicionāliem, kā arī neparastiem pasākumiem, lai parādītu un ļautu iepazīt Baumaņu Kārļa neparasto, daudzšķautņaino personību.
Kā pilsētas informācijas portālu Limbazi24.lv informēja Limbažu novada pašvldības sabiedrisko attiecību speciāliste Agrita Vītola, Latvijas valsts simtgades reģionālo un nevalstisko projektu koordinatore un Himnas Goda dienas projekta vadītāja Jolanta Borīte uzsvēra, ka ikvienam ir svarīgi zināt, ka Baumaņu Kārlis ir ne tikai himnas autors, bet atstājis bagātu dziesmu un vokālo kompozīciju pūru, bijis aizrautīgs sabiedriskais darbinieks, kā arī aizrautīgs prāta spēļu spēlētājs.
Himnas Goda dienas rīts sākās ar Valsts himnas autora Baumaņa Kārļa Vislatvijas piemiņas turnīra zolītē atklāšanu. Turnīrā piedalījās 52 spēlētāji. Ceļu sāka arī Dziedošais autobuss ar Limbažu kultūras nama sieviešu kora "Kalme" dziedātājām un Viļķenes amatierteātra aktieriem. Autobuss piestāja dažādās Viļķenes pagasta apdzīvotajās vietās un priecēja klausītājus ar spirgtām dziesmām. Pirmā pietura bija pie Katrīnkroga Viļķenē.
Pusdienas laikā Viļkenes ev. lut. baznīcā izskanēja jauniešu kora "Balsis" (diriģents Ints Teterovskis) garīgās mūzikas koncerts ar latviešu autoru radīto sakrālo mūziku. Savukārt koncertā DJ Monsta radīja neparastu balss un elektronikas saspēli.
Dienas garumā pie Viļķenes kultūras nama darbojās Baumaņu Kārļa viesistaba, kuru iekārtoja Limbažu muzeja speciālisti, izvietojot ekspozīciju par Baumaņu Kārli un mācot glītrakstīšanu. Viesistabā varēja nofotografēties un tikt pie bildes sendienu stilā, kā arī ieaust savu pavedienu himnas jostā. Bet bērni varēja apzīmēt saldumu tūtas, izkrāsot un nosūtīt pa pastu pastkartes. Latvijas valsts simtgades jauniešu rīcības komiteja ar svētku apmeklētājiem pārrunāja simtgades svinēšanas idejas, kā arī cienāja ar iedvesmas, drosmes un patriotisma cepumiņiem.
Svētku dienā tapa grafiti zīmējums. Grafiti mākslinieki: Konstantin WAYS, Renārs Caune un Sleeper izveidoja zīmējumus pēc Baumaņu Kārļa atziņām.
Himnas Goda dienā notika muzikoloģes Zanes Gailītes grāmatas par Baumaņu Kārli, kas izdota apgādā Zvaigzne ABC, atvēršanas svētki. Vienlaikus tika atklāta tēlniekam Vilnim Titānam, Baumaņu Kārļa pieminekļa Viļķenē autoram veltītā izstāde "Akmeņu plēsējs ar dzejnieka dvēseli".
Atvēršanas svētki bija arī īpašajam Baumaņu Kārļa kalendāram, kurā apkopoti Latvijas vispārizglītojošo skolu, vidējo profesionālo izglītības iestāžu un profesionālās ievirzes mākslas skolu audzēkņu vizuālo darbu un domrakstu konkursa "Himnas Goda diena" labākie darbi.
Īpašs, svinīgs brīdis pie Baumaņu Kārļa pieminekļa un goda gājiens, kuru kuplināja Jaunsargu vienības no Limbažiem, Viļkenes, Salacgrīvas un Alojas, bet muzikālu noformējumu nodrošināja Siguldas Mākslas skolas "Baltais flīģelis" pūtēju orķestris "Sudrabskaņa" (vadītājs Elmārs Rudzītis).
Sarīkojuma goda viesu vidū bija Kultūras ministre Dace Melbārde. Ministre vēlēja himnai saules mūžu, un lai tā allaž būtu mūsu spēka diesma.
Nozīmīgākais notikums bija koncerts "Un tauta dziesmu godā cels", kur vienkopus pulcējās 27 Latvijas kori. Koncerta mākslinieciskais vadītājs Kaspars Ādamsons programmu bija veidojis divās daļās. Vienā vairāk izdziedātas latviešu tautas dziesmas, bet otrā daļā iekļautas oriģināldziesmas un tautai nozīmīgas dziesmas. Koncerta izskaņā visi klātesošie vienojās kopīgā tautas lūgsnā "Dievs, svētī Latviju!".