Balansējot uz likumpārkāpuma robežas, Engures pašvaldība iesaistījusies asā konfliktā ar Engures Dienvidu mola īpašnieku. Viņš aizbarikādējis piekļuvi uz mola uzstādītajām notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, iespējams, radot nopietnus dabas piesārņojuma draudus. Tāpēc pašvaldība organizēja nesankcionētu iekļūšanu privātīpašumā, ceturtdien vēstīja LTV «Panorāma».
Pirms vairākām nedēļām kāds privātīpašnieks pilnībā aizbarikādējis pieeju Engures molam.
Engures mols kopš 90. gadiem, kad notika tā privatizācija, ir privātīpašums. Īpašnieki vairākkārt mainījušies, un pērnā gada pavasarī molu pārdeva izsolē.
Uzņēmumam, kurš uz mola uzstādījis ūdens attīrīšanas iekārtas, pagaidām nav izdevies ar jauno saimnieku vienoties par nomas maksu.
«Tāpēc viņi norobežo, ka tā ir viņu būve, neraugoties uz to, ka šī ir ostas teritorija, kur to nedrīkst darīt, neraugoties uz aizsargjoslu. Tāpēc mēs arī šajā brīdī vilksim vagoniņu nost. Es redzu, ka
šeit ir aizskartas stipri sabiedrības intereses, un es neredzu par iespējamu nerīkoties, tad tas draud ar ekoloģisku katastrofu,»
stāsta Engures novada domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Kalnozols.
Zivju pārstrādes uzņēmums SIA «Unda» nodarbojas ne tikai ar pašu radīto notekūdeņu attīrīšanu, bet šo pakalpojumu pārdod arī Engures pašvaldībai. «Mēs jau ļoti ilgi nebijām virsū, visu laiku brīdinājām, ka mums jāuzbrauc, jānosūc no dīķiem, no tankiem viss, kas peld augšā, visi tie nosēdumi.
Savādāk būs bojāti tanki un var ietikt jūrā netīrs ūdens,»
skaidro SIA «Unda» galvenais inženieris.
Piekļūt attīrīšanas iekārtām pašvaldība jau vienreiz mēģinājusi, pārceļot daļu betona bloku, bet brīvajā vietā uzreiz novietots vagoniņš, kam pieslēgta signalizācija un blakus – sargs. «Atbrauca policija un sāka draudēt, teica, ka paši atslēgs elektrību. Es prasīju – vai jums orderis ir? Ordera nav! Kā var bez ordera ielauzties privātīpašumā, pat prezidents bez ordera nedrīkst ienākt privātīpašumā,» saka īpašuma apsargs Iļja. Par to, kas notiks, ja tīrīšanas darbi netiks veikti, viņš neesot bijis informēts.
Pēc nelielām pārdomām sanākušie, klātesot pašvaldības un Valsts policijai, signalizācijas vadus pārgrieza un vagoniņu pastūma malā.
Drīz pēc tam klāt arī pats privātīpašnieks Mārtiņš Dzenītis, pieprasot policijai: «Nodrošiniet man, lūdzu, apstākļus, lai varu uzrakstīt iesniegumu.»
Līdz ar īpašnieka ierašanos konflikts ievērojami saasinās.
Dzenītis domnieku apsūdz korupcijā,
apgalvojot, ka Kalnozols viņam atsūtījis tāmi par trīsarpus miljoniem, «kur visu intereses ir iekļautas». Domnieks to noliedza, apgalvojot, ka viņam nemaz neesot uzņēmēja e-pasta adreses.
Sākotnējais nomas maksas piedāvājums uzņēmumam bijis 18 tūkstoši eiro gadā, bet SIA «Unda» neesot izrādījusi vēlmi sadarboties,
norāda Dzenītis. Tad viņš pieeju iekārtām bloķējis, ļaujot tur doties darbiniekiem, bet ne smagajai tehnikai, lai molu nebojātu.
Jautāts, vai netic apgalvojumam, ka, ja speciālisti netiek klāt attīrīšanas iekārtām, notekūdeņi noplūst jūrā, Dzenītis paziņoja: «Es speciāli šā iemesla dēļ vērsos vides dienestā un jautāju, vai tā vajadzība ir tāda. Teicu – ja tur tiešām ir nepieciešamība piekļūt ar traktoru, es ielaidīšu. Vides dienests atbildēja – nav tādas nepieciešamības.»
Saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 55. pantu aizkraut pieeju notekūdeņu attīrīšanas iekārtām ir aizliegts. Tomēr Dzenītis to izdarījis arī trešo reizi,
barikāžu pārrāvuma vietā novietojot personīgo auto un iesprostojot SIA «Unda» smago tehniku.