25.jūnijā Umurgā (Limbažu novadā) norisināsies 5. Starptautiskais diksilendu festivāls. Par godu šai jubilejai sarūpēti divi vērienīgi koncerti, kuru starplaikā interesenti aicināti apmeklēt profesora Borisa Avrameca lekciju par diksilenda vēsturi. Pasākuma programmā paredzētas vēl dažādas aktivitātes, bet festivāla vadība uzticēta populārajam dziedošajam aktierim Kristianam Kareļinam.
Festivāla dienas koncertā muzicēs klausītājiem labi pazīstamās apvienības: Liepājas E.Melngaiļa mūzikas vidusskolas Bigband Combo (vadītājs – Jānis Ivuškāns), diksilends Sigulda (vadītājs – Pēteris Goldbergs), NBS orķestra diksilends (vadītājs – Ojārs Spila) un Jokers Dixie (vadītājs – Zintis Žvarts). Savukārt vakara koncertā muzicēs viesi Estonian Dixieland Band (Igaunija), BrassBand.cz (Čehija; šie mūziķi reiz jau piedalījušies festivālā), Green Bridge Band (Lietuva), kā arī Sunny Groove Dixie (Latvija).
Jāuzsver, ka Starptautiskais diksilendu festivāls Umurgā ir pirmais un pagaidām vienīgais šāda stila sarīkojums Latvijā un Baltijā. Agrāk šis klasiskā džeza paveids Latvijā nav īpaši popularizēts, kaut arī ir daudz šā žanra mākslinieku, kuri darbojas augstā līmenī. Atgādināsim, ka 1. Starptautiskais diksilendu festivāls Umurgā notika 2012. gadā.
Festivāla ilggadējais namatēvs un producents ir Armands Leimanis – Umurgas kultūras nama vadītājs, savukārt mākslinieciskais vadītājs – JVLMA Pūšaminstrumentu un sitaminstrumentu katedras vadītājs, tubas/eifonija klases asociētais profesors Jānis Retenais. «Kaut arī šis ir neliela formāta festivāls, tomēr tas, manuprāt, sniedz nenovērtējamu ieguldījumu diksilenda klausītāju lokam un izglīto tos, kuri par diksilendu uzzina tikai tagad,» ir pārliecināts Armands Leimanis.
Diksilends ir viens no klasiskā džeza stiliem, kas radies ASV baltādaino mūziķu vidū 19. gadsimta beigās. To parasti spēlē neliels ansamblis, un repertuāru veido populāru dziesmu tēmas, bet improvizācijas pamatā ir harmonija. Klasiskajā sešu instrumentu diksilendā tiek izmantota klarnete, trompete, trombons, tuba, sitaminstrumenti, bandžo vai klavieres, taču nereti šo sastāvu papildina arī vokāls.
