Jelgavas novada dome trešdien, 25.maijā, domes sēdē izskatīja saistošos noteikumus, kas izstrādāti ar ieceri Jelgavas novada administratīvajā teritorijā Lielupē atļaut zemūdens medības, pilsētas informācijas portālu Jelgava24.lv informēja Jelgavas novada pašvaldība Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dace Kaņepone.
Aprīļa domes sēdē, atsaucoties uz iedzīvotāju grupas iesniegumu, Jelgavas novada dome akceptēja ieceri izstrādāt šādus saistošos noteikumus. Saņemot idejisku domes akceptu licencēto zemūdens medību atbalstam Jelgavas novadā, iedzīvotāju grupa pauda iniciatīvu turpināt darbu pie jautājuma izskaidrošanas un virzības arī citu kaimiņu pašvaldību domēs, jo tikai saņemot Bauskas, Rundāles un Ozolnieku novada domju atbalstu tādu pat saistošo noteikumu izstrādē, licencētās zemūdens medības Lielupē varētu kļūt kā atļaujama aktivitāte.
Lielā mērā kopumā šī nodarbe reglamentēta makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību regulējošiem normatīvajiem aktiem. Tāpat Jelgavas novads Saistošajos noteikumos paredz, ka zemūdens medības būs atļautas visu cauru gadu, izņemot laika periodu no 1. aprīļa līdz 31.maijam, kas sakrīt ar licencētas makšķerēšanas ierobežojumiem. Arī nomedīto zivju atļaujamais loms, zivju sugas saudzēšana vai konkrēto medījamo sugas pārstāvju garums ir atrunāts MK noteikumos, kas ir saistoši zemūdens medniekiem.
Jelgavas novada dome paredz, ka licence, kas sniegtu tiesības nodarboties ar zemūdens medībām Lielupē, būtu iegādājama vai nu uz gadu vai konkrētu mēnesi. Licence gadam noteikta 60 eiro apjomā, bet mēnesim – 15 eiro apjomā. Salīdzinoši Zemkopības ministrijā atbilstoši saskaņotajiem licencēto zemūdens medību nolikumiem citos novados, cenas mēneša licencēm variē sākot no 17 eiro līdz 145 eiro. Piemēram, mēneša licence Sīvera vai Drīdža ezerā maksā 45 eiro, Ežezerā 17,7 eiro, Radžu ūdenskrātuvē – 145 eiro.
Zemūdens medības Latvijā apvieno apmēram 1500 šāda aktīvā sporta piekritējus, kas līdz šī gada sākumam bija tiesīgi nodarboties ar licencētām zemūdens medībām teju ikvienā Latvijas ūdenstilpē. Taču, stājoties spēkā MK noteikumiem Nr. 800 "Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumi", līdz ar 2016.gada 1.februāri kā zemūdens medībām atļaujamas vietas uzskaitīti 55 ezeri un upes vai to daļas. Likums paredz, ka par visām citām ūdenstilpēm, kur būtu organizējamas licencētas zemūdens medības, konkrētajai upes baseina administratīvās teritorijas pašvaldībai jāpieņem saistošie noteikumi. Tā kā MK noteikumu Nr. 800 7.pielikumā uzskaitīto upju vai ezeru vidū nav minēta Lielupe vai tās atzarojumi – Mūsa vai Mēmele, zemūdens mednieku interese ir veicināt pašvaldības atvērtību, atbalstu un izpratni par šāda sporta un dzīvesveida ieguvumiem savā administratīvajā teritorijā.
Prezentējot zemūdens medību aktivitātes un sociālo atbildību, iedzīvotāju grupas pārstāvis Juris Beikmanis uzsvēra, ka pašvaldība iegūtu ne tikai ieņēmumus par iegādātajām licencēm vai šī sporta veida tūristu piesaistes, bet arī zināmā mērā līdzatbildīgu cilvēku līdzdarbošanos vides uzraudzības jomā, piemēram, identificējot un norādot nelegālās zvejniecības rīkus – tīklus, murdus u.t.m. Nereti tieši zemūdens mednieki ir tie, kas, nirstot dziļāk ūdens dzelmē, pamana un sastopas ar iegremdētajiem nelegālajiem tīkliem.
Saistošo noteikumu apstiprināšana plānota domes sēdē 25.maijā. Tas nozīmē, ka attiecīgi arī kaimiņu novadu pašvaldības tiks aicinātas izskatīt šo jautājumu tuvākā laika perioda domes sēdē.