Pirms 10 gadiem kāpu zonā nelikumīgi uzceltā māja pabeigta un apdzīvota

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Evija Trifanova/LETA

2006.gadā Rucavas novada Papes ciems kļuva slavens – atklājās, ka tur notikusi būvniecība kāpās. Lietuviešiem piederoša firma kāpu zonā būvē 14 atpūtas namiņus, bet kāds cits kaimiņvalsts iedzīvotājs 50 metru no jūras ceļ sev privātmāju. Pēc valsts būvinspekcijas un atbildīgo ministru pamudinājuma, pašvaldība izlēma, ka nelikumīgā būve īpašniekam jānojauc. Pagājuši desmit gadi, un lietuvietis šajā laikā namiņu ne tikai nav nojaucis, tieši pretēji – būve ir pabeigta un viņš tur pavada brīvdienas, svētdien vēstīja TV3 raidījums «Nekā personīga»

2004.gadā Liepājas rajona pašvaldību būvvalde nelikumīgi izsniedza būvatļauju Lietuvas pilsonim Ažolam Gaižulim zvejnieku sētas būvniecībai Rucavas pagasta Papes ciemā pie jūras. Būvvalde tādu atļauju nedrīkstēja dot, jo ciematam nebija detālplānojuma un jaunbūves kāpās vispār nav atļautas. Pēc mēneša būvatļauju atsauca, taču īpašniekam par to nepaziņoja.

Divus gadus bija klusums. 2006.gada martā vietējie iedzīvotāji ziņoja, ka kāpās sākusies rosība – būvē māju. Pašvaldība būvniecību apturēja, nodarījuma izvērtēšanā iesaistījās valdība. Toreizējais vides ministrs Raimonds Vējonis uzskatīja, ka vietējā būvvalde rīkojusies «neadekvāti un bezzobaini», un aicināja reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministru Māri Kučinski atlaist Rucavas domes priekšsēdi. Kučinskis uzskatīja, ka vispirms jāizvērtē Liepājas apvienotās būvvaldes vadītāja atbildība.

Rucavas novada dome lika Gaižulim kāpās uzcelto māju līdz 2006.gada 1.augustam nojaukt.

Ir pagājuši desmit gadi. Visiem dzīve gājusi uz augšu. Vējonis ievēlēts par prezidentu, Kučinskis - par premjeru.

Nelikumības pieļāvušās būvvaldes vadītājs amatu nav zaudējis.

Lietuvietis Ažols Gaižulis pabeidzis mājas būvniecību un vasarās Papes ciemā izbauda jūras šalkoņu un kāpu aizvēju.

Gaižulis savā īpašumā nav sastopams, taču viņa sieva pastāstīja, ka strīds ar pašvaldību un valsti par kāpās uzbūvēto māju beidzies ar to, ka pašvaldība atsaukusi savu prasību.

Vējonis, tāpat kā pirms 10 gadiem, atkārtoti atzīst, ka šī nav normāla tiesu prakse. Uzzinājis, ka valsts ar šo problēmu netiek galā jau 10 gadus, viņš piebilst:

«Tas vēlreiz apliecina to, cik tiesu sistēmā ilgi tiek izskatītas lietas. Un tā nav normāla prakse.»

Savukārt Kučinskis norādīja, ka nemaz neesot zinājis, ka lieta joprojām nav atrisināta.

Mājai jau sen būtu jābūt nojauktai, taču

Rucavas novada pašvaldība 2009.gadā mainīja pozīciju. Izlēma, ka celtniecību ekskluzīvajā vietā varētu legalizēt,

un atcēla 2006.gada lēmumu par mājas nojaukšanu. Šo lēmumu pārsūdzēja «Sabiedrība par atklātību «Delna»», un tiesvedība joprojām turpinās. Gan pašvaldība, gan privātīpašnieks gaida Senāta spriedumu.

Līdz šim visas instances nostājušās «Delnas» pusē, bet pašvaldības mēģinājums legalizēt celtniecību ir nelikumīgs.
Mājas būvētājs draud no pašvaldības piedzīt desmitiem tūkstošu eiro zaudējumus un morālo kaitējumu,

jo esot paļāvies uz sākotnējo būvatļauju. Tiesas savos spriedumos gan norāda, ka projektā pārkāpumi ir bijuši tik būtiski, ka īpašniekam būtu jāsaprot, ka būvēt kāpās nav likumīgi. Ja tiesas lēmums paliks spēkā, tad īpašniekam pašam sava māja būs jānojauc. Ja viņš to nedarīs, tad to var darīt pašvaldība.

Šis nav pirmais gadījums, kad Liepājas rajona pašvaldību apvienotā būvvalde nelikumīgi izsniedz būvatļauju kāpās, ko pēc tam atceļ.

2014.gadā atļauja būvēt 14 ēkas atpūtas kompleksā kāpu zonā izsniegta lietuviešiem piederoša kompānijai «Pajūris».

Darbi pie atpūtas kompleksa «Vitas parks» apturēti jau pirms 10 gadiem. Valsts būvinspekcija anulēja būvatļauju, jo namiņi iebūvēti kāpu zonā, turklāt te ir Papes dabas parks.

Pāris mēnešu laikā līdz darbu apturēšanai firma paspējusi uzraut lielāko daļu no 14 plānotajām ēkām.

Firma 10 gadus tiesājās par tiesībām būvēt, taču tiesu zaudēja. Tomēr

šajā laikā pieņemts jauns teritorijas plānojums, un atpūtas parks vairs nav kāpu zonā.

Zvērināts advokāts Jānis Avotiņš, kurš pārstāvēja SIA «Pajūris» tiesā, apgalvo: «Šobrīd faktiski, ko tiesā apliecināja Rucavas pašvaldības pārstāvji, nekādu iebildumu vai pretenziju pret esošo būvniecību nav. Tā kā visas nepilnības ir novērstas, ar pašvaldību nekādu strīdu nav.»

Lai gan nu vairs komplekss neskaitās kāpu zonā, tomēr visi jautājumi nav atrisināti.

Nav zināms, vai izdosies legalizēt iesāktos namiņus. Ja firmai tie būs jānojauc, tā varētu pieprasīt vairāk nekā miljona eiro zaudējumus no Rucavas pašvaldības,

kas izsniegusi pirmo būvatļauju.

Nelikumības būvvaldē notika ilggadējā pašvaldības vadītāja Viktora Čamana laikā. «Nekā personīga» viņš sacīja, ka nejūtas atbildīgs par notikušo. Tagad Rucavas novadu jau divus gadus vada Irēna Šusta. Ne par privātmāju, ne par atpūtas kompleksu viņa nezina, kā pašvaldībai būtu jārīkojas.

Rucavas novada domes priekšsēdētāja Irēna Šusta (Mūsmājas) saka: «Kurš lēmums tagad ir spēkā, es tagad jums arī nevaru pateikt, jo tur bija vairākkārtīgi atcelti pagasta padomes lēmumi un novada domes lēmumi - tagad nepateikšu, vairāk jāiedziļinās.»

Vides un reģionālās attīstības ministrijā žurnālistiem skaidroja, ka par nelikumīgas būvniecības kontroli un novēršanu aizsargājamajās teritorijās ir atbildīga vienīgi pašvaldība. Tas nozīmē, ka

pašvaldība vēl ilgi var vilkt garumā kāpu atbrīvošanu no nelikumīgajām būvēm, pat ja tiesa atstāj spēkā desmit gadus veco lēmumu par mājas nojaukšanu.
KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu